經號:   
   (SN.55.26 更新)
相應部55相應26經/給孤獨經第一(入流相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  起緣於舍衛城。
  當時,屋主給孤獨是生病者、受苦者、重病者。
  那時,屋主給孤獨召喚某位男子:
  「喂!男子!來!請你去見尊者舍利弗。抵達後,請你以我的名義以頭禮拜尊者舍利弗的足:『大德!屋主給孤獨是生病者、受苦者、重病者,他以頭禮拜尊者舍利弗的足。』以及請你這麼說:『大德!請尊者舍利弗出自憐愍,去屋主給孤獨的住處,那就好了!』」
  「是的。」那位男子回答屋主給孤獨後,去見尊者舍利弗。抵達後,向尊者舍利弗問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那位男子對尊者舍利弗說這個:「大德!屋主給孤獨是生病者、受苦者、重病者,他以頭禮拜尊者舍利弗的足,以及這麼說:『大德!請尊者舍利弗出自憐愍,去屋主給孤獨的住處,那就好了!』」
  尊者舍利弗以沈默狀態同意。
  那時,尊者舍利弗午前時穿衣、拿起衣鉢後,以尊者阿難為隨從沙門,去屋主給孤獨的住處。抵達後,在設置的座位坐下。坐下後,尊者舍利弗對屋主給孤獨說這個:
  「屋主!是否能被你忍受?是否能被[你]維持生活?是否苦的感受減退、不增進,減退的結局被知道,非增進?」
  「大德!不能被我忍受,不能被[我]維持,我強烈苦的感受增進、不減退,增進的結局被知道,非減退。」
  「屋主!在佛上具備像這樣無淨信未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有在佛上像那樣的無淨信。屋主!而你有在佛上不壞淨:『像這樣,那位世尊……(中略)天-人們的大師佛陀世尊。』而且,當看見在自己之中那個你的在佛上不壞淨時,痛苦(受)會立即止息。
  屋主!在法上具備像這樣無淨信的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有在法上像那樣的無淨信。屋主!而你有在法上不壞淨:『被世尊善說的法是……(中略)應該被智者各自經驗的。』而且,當看見在自己之中那個你的在法上不壞淨時,痛苦會立即止息。
  屋主!在僧團上具備像這樣無淨信的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有在僧團上像那樣的無淨信。屋主!而你有在僧團上不壞淨:『世尊的弟子僧團是善行者……(中略)世間的無上福田。』而且,當看見在自己之中那個你的在僧團上不壞淨時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣破戒的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的破戒。屋主!而你有像這樣聖者喜愛的諸戒:『無毀壞的……(中略)轉起定的。而且,當看見在自己之中那個你的聖者喜愛的諸戒時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪見的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪見。屋主!而你有正見。而且,當看見在自己之中那個你的正見時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪志的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪志。屋主!而你有正志。而且,當看見在自己之中那個你的正志時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪語的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪語。屋主!而你有正語。而且,當看見在自己之中那個你的正語時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪業的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪業。屋主!而你有正業。而且,當看見在自己之中那個你的正業時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪命的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪命。屋主!而你有正命。而且,當看見在自己之中那個你的正命時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪精進的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪精進。屋主!而你有正精進。而且,當看見在自己之中那個你的正精進時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪念的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪念。屋主!而你有正念。而且,當看見在自己之中那個你的正念時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪定的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪定。屋主!而你有正定。而且,當看見在自己之中那個你的正定時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪智的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪智。屋主!而你有正智。而且,當看見在自己之中那個你的正智時,痛苦會立即止息。
  屋主!具備像這樣邪解脫的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,你沒有像那樣的邪解脫。屋主!而你有正解脫。而且,當看見在自己之中那個你的正解脫時,痛苦會立即止息。」
  那時,屋主給孤獨的痛苦立即止息。那時,屋主給孤獨就以自己盤子的食物招待尊者舍利弗與尊者阿難。那時,對已食、手離鉢的尊者舍利弗,屋主給孤獨取某個低的坐具後,在一旁坐下。尊者舍利弗以這些偈頌感謝在一旁坐下的屋主給孤獨:
  「凡在如來上有信者:不動的、已善住立的,
   以及凡有善戒者:聖者喜愛的、所稱讚的。
   凡在僧團上有淨信者,以及見成為正直者,
   他們說他是『不貧窮的』,他的生命是不空虛的。
   因此對信與戒,對淨信、法的看見,
   有智慧者應該實踐,憶念諸佛的教說者。」[SN.11.4]
  那時,尊者舍利弗以這些偈頌感謝屋主給孤獨後,從座位起來後離開。
  那時,尊者阿難去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的尊者阿難說這個:
  「阿難!那麼,你中午從哪裡來呢?」
  「大德!屋主給孤獨被尊者舍利弗以這個與這個教誡教誡。」
  「阿難!尊者舍利弗是賢智者;阿難!尊者舍利弗是大慧者,確實是因為對四入流支他將以十種方式(行相)解析。」
SN.55.26/(6) Paṭhama-anāthapiṇḍikasuttaṃ
   1022. Sāvatthinidānaṃ Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi– “ehi tvaṃ, ambho purisa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vanda – ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi– ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti.
   “Evaṃ bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca–
   “Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati– ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.
   Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca– “kacci te, gahapati, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo”ti.
   “Yathārūpena kho, gahapati, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpo te buddhe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, buddhe aveccappasādo– itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Tañca pana te buddhe aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te dhamme appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, dhamme aveccappasādo – svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Tañca pana te dhamme aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te saṅghe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, saṅghe aveccappasādo– suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Tañca pana te saṅghe aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpaṃ te dussīlyaṃ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, ariyakantāni sīlāni …pe… samādhisaṃvattanikāni. Tāni ca pana te ariyakantāni sīlāni attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpāya kho, gahapati, micchādiṭṭhiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchādiṭṭhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammādiṭṭhi. Tañca pana te sammādiṭṭhiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, micchāsaṅkappena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpo te micchāsaṅkappo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsaṅkappo. Tañca pana te sammāsaṅkappaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvācāya samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāvācā natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvācā. Tañca pana te sammāvācaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, micchākammantena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchākammanto natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammākammanto. Tañca pana te sammākammantaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, micchā-ājīvena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchā-ājīvo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammā-ājīvo. Tañca pana te sammā-ājīvaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, micchāvāyāmena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāvāyāmo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvāyāmo. Tañca pana te sammāvāyāmaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpāya kho, gahapati, micchāsatiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāsati natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsati. Tañca pana te sammāsatiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, micchāsamādhinā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpo te micchāsamādhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsamādhi. Tañca pana te sammāsamādhiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpena kho, gahapati, micchāñāṇena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpaṃ te micchāñāṇaṃ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāñāṇaṃ. Tañca pana te sammāñāṇaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.
   “Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvimuttiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāvimutti natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvimutti. Tañca pana te sammāvimuttiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyā”ti.
   Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa ṭhānaso vedanā paṭippassambhiṃsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantañca sāriputtaṃ āyasmantañca ānandaṃ sakeneva thālipākena parivisi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcāsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto imāhi gāthāhi anumodi–
   “Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;
   Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.
   “Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;
   Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
   “Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
   Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsanan”ti.
   Atha kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
   Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca– “handa! Kuto nu tvaṃ, ānanda, āgacchasi divādivassā”ti? “Āyasmatā, bhante, sāriputtena anāthapiṇḍiko gahapati iminā ca iminā ca ovādena ovadito”ti. “Paṇḍito, ānanda, sāriputto; mahāpañño, ānanda, sāriputto, yatra hi nāma cattāri sotāpattiyaṅgāni dasahākārehi vibhajissatī”ti. Chaṭṭhaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):