相應部54相應9經/毘舍離經(入出息相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.809]
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在毘舍離國大林
重閣講堂。
當時,世尊以種種法門為
比丘們講述不淨說,稱讚不淨,稱讚不淨之
修習。
那時,世尊召喚比丘們:
「比丘們!我想要
獨坐半個月,我不應該被任何人來見,除了以一位送
施食者外。」
「是的,
大德!」
那些比丘回答世尊後,在那裡,確實沒任何人去見世尊,除了以一位送施食者外。
那時,那些比丘:「世尊以種種法門講述不淨說,稱讚不淨,稱讚不淨之修習。」住於
以種種行相與差別,致力於不淨之修習實踐。
以這個身體為厭惡的、羞恥的、嫌惡的他們遍求殺手,在一天中,或十位比丘取刀,或二十位……或三十位比丘取刀。
那時,經過那半個月,世尊從獨坐出來,召喚
尊者阿難:
「阿難!為什麼比丘眾(僧團)像是變少的呢?」
「大德!因為像這樣:『世尊以種種法門為比丘們講述不淨說,稱讚不淨,稱讚不淨之修習。』他們住於以種種行相與差別,致力於不淨之修習實踐,以這個身體為厭惡的、羞恥的、嫌惡的他們遍求殺手,在一天中,或十位比丘取刀,或二十位……或三十位比丘取刀。大德!請世尊告知其他法門,依之比丘眾能建立
完全智,
那就好了!」
「阿難!那樣的話,比丘依止毘舍離住之所及,請你使他們全部集合到講堂。」
「是的,大德!」尊者阿難回答世尊後,所有比丘依毘舍離居住者,使他們全集合到講堂中後,去見世尊。抵達後,對世尊說這個:
「大德!比丘眾已經集合,大德!現在是那個世尊
考量的時間。」
那時,世尊去講堂。抵達後,在已設置的座位上坐下。坐下後,世尊召喚比丘們:
「比丘們!這
入出息念之定已
修習、已
多作,就是寂靜的、勝妙的、無混濁的、安樂的住處,且使已生起的惡不善法立即地消失、平息。
比丘們!猶如在夏季的最後一個月揚起的塵垢,大驟雨使它立即地消失、平息。同樣的,比丘們!入出息念之定已修習、已多作,就是寂靜的、勝妙的、無混濁的、安樂的住處,且使已生起的惡不善法立即地消失、平息。
比丘們!而怎樣入出息念之定已修習、怎樣已多作,就是寂靜的、勝妙的、無混濁的、安樂的住處,且使已生起的惡不善法立即地消失、平息呢?
比丘們!這裡,到
林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘坐下,
盤腿、定置端直的身體、
建立面前的念後,
他只具念地吸氣、只具念地呼氣:
……(中略)
學習:『
隨看斷念地,我將吸氣。』學習:『隨看斷念地,我將呼氣。』
比丘們!這樣,入出息念之定已修習、這樣已多作,就是寂靜的、勝妙的、無混濁的、安樂的住處,且使已生起的惡不善法立即地消失、平息。」
SN.54.9/(9) Vesālīsuttaṃ
985. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.
Atha kho te bhikkhū– “bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī”ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi …pe… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti.
Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi– “kiṃ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho”ti? “Tathā hi pana, bhante, ‘bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi bhikkhū… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā”ti.
“Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca– “sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho. Yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī”ti.
Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti”.
“Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahā-akālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti?
“Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī”ti. Navamaṃ.