經號:   
   (SN.46.2 更新)
相應部46相應2經/身體經(覺支相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  「比丘們!猶如這依食而存續的身體緣於食而住立;無食而不住立。同樣的,比丘們!依食而存續的五蓋緣於食而住立;無食而不住立。
  比丘們!而對未生起之欲的意欲的生起,或已生起之欲的意欲的增大、成滿,什麼是食呢?比丘們!有淨相,在那裡,不如理作意多作,對未生起之欲的意欲生起,或已生起之欲的意欲的增大、成滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之惡意的生起,或已生起之惡意的增大、成滿,什麼是食呢?比丘們!有嫌惡相,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之惡意的生起,或已生起之惡意的增大、成滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之惛沈睡眠的生起,或已生起之惛沈睡眠的增大、成滿,什麼是食呢?比丘們!有不樂、倦怠、打哈欠、餐後的睡意、心的退縮,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之惛沈睡眠的生起,或已生起之惛沈睡眠的增大、成滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之掉舉後悔的生起,或已生起之掉舉後悔的增大、成滿,什麼是食呢?比丘們!有心的不平靜,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之掉舉後悔的生起,或已生起之掉舉後悔的增大、成滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之疑惑的生起,或已生起之疑惑的增大、成滿,什麼是食呢?比丘們!有諸疑惑處之法,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之疑惑的生起,或已生起之疑惑的增大、成滿,這是食。
  比丘們!猶如這依食而存續的身體緣於食而住立;無食而不住立。同樣的,比丘們!依食而存續的五蓋緣於食而住立;無食而不住立。
  比丘們!猶如這依食而存續的身體緣於食而住立;無食而不住立。同樣的,比丘們!依食而存續的七覺支緣於食而住立;無食而不住立。
  比丘們!而對未生起之念覺支的生起,或已生起之念覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有念覺支處諸法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之念覺支的生起,或已生起之念覺支的增大、成滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之擇法覺支的生起,或已生起之擇法覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有諸善不善法,諸有罪過無罪過法,諸下劣勝妙法,諸黑白有對比的法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之擇法覺支的生起,或已生起之擇法覺支的修習圓滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之活力覺支的生起,或已生起之活力覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有發勤界、精勤界、努力界,在那裡,如理作意的多作,對未生起之活力覺支的生起,或已生起之活力覺支的修習圓滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之喜覺支的生起,或已生起之喜覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有諸喜覺支處之法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之喜覺支的生起,或已生起之喜覺支的修習圓滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之寧靜覺支的生起,或已生起之寧靜覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有身體的寧靜心的寧靜,在那裡,如理作意的多作,對未生起之寧靜覺支的生起,或已生起之寧靜覺支的修習圓滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之定覺支的生起,或已生起之定覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有止相、不混亂相,在那裡,如理作意的多作,對未生起之定覺支的生起,或已生起之定覺支的修習圓滿,這是食。
  比丘們!而對未生起之平靜覺支的生起,或已生起之平靜覺支的修習圓滿,什麼是食呢?比丘們!有諸平靜覺支處之法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之平靜覺支的生起,或已生起之平靜覺支的修習圓滿,這是食。[SN.46.51]
  比丘們!猶如這依食而存續的身體緣於食而住立;無食而不住立。同樣的,比丘們!依食而存續的七覺支緣於食而住立;無食而不住立。」
SN.46.2/(2) Kāyasuttaṃ
   183. Sāvatthinidānaṃ “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.
   “Seyyathāpi bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnapaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave kāyapassaddhi, cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhantī”ti. Dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):