經號:   
   (SN.44.1 更新)
44.(10)無記相應
相應部44相應1經/讖摩經(無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  當時,讖摩比丘尼在憍薩羅國進行著遊行,在舍衛城與娑雞多城中途的兜樂那哇堵入住。
  那時,當憍薩羅國波斯匿王從娑雞多城去舍衛城時,在娑雞多城與舍衛城中途的兜樂那哇堵入住一夜。
  那時,憍薩羅國波斯匿王召喚某位男子:
  「喂!男子!來!請你在兜樂那哇堵中找(知道)我今日能拜訪的沙門婆羅門。」
  「是的,陛下!」那位男子回答憍薩羅國波斯匿王後,走遍整個兜樂那哇堵,沒看見憍薩羅國波斯匿王能拜訪的沙門或婆羅門。那位男子看見在兜樂那哇堵入住的讖摩比丘尼。看見後,去見憍薩羅國波斯匿王。抵達後,對憍薩羅國波斯匿王說這個:
  「陛下!在兜樂那哇堵中沒有像那樣陛下能拜訪的沙門或婆羅門,陛下!但有一位名叫讖摩的比丘尼,是那位世尊、阿羅漢遍正覺者的女弟子。又,那位聖尼有這樣的好名聲被傳播:『是賢智者、聰明者、有智慧者、多聞者、巧說者、善辯才者。』請陛下拜訪她。」
  那時,憍薩羅國波斯匿王去見讖摩比丘尼。抵達後,向讖摩比丘尼問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的憍薩羅國波斯匿王對讖摩比丘尼說這個:
  「聖尼!怎麼樣,死後如來存在嗎?」
  「大王!這不被世尊記說:『死後如來存在。』」
  「聖尼!那麼,死後如來不存在嗎?」
  「大王!這也不被世尊記說:『死後如來不存在。』」
  「聖尼!怎麼樣,死後如來存在且不存在嗎?」
  「大王!這不被世尊記說:『死後如來存在且不存在。』」
  「聖尼!那麼,死後如來既非存在也非不存在嗎?」
  「大王!這也不被世尊記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」
  「聖尼!當被像這樣問:『怎麼樣?聖尼!死後如來存在嗎?』你說:『大王!這不被世尊記說:「死後如來存在。」』當被像這樣問:『聖尼!那麼,死後如來不存在嗎?』你說:『大王!這也不被世尊記說:「死後如來不存在。」』當被像這樣問:『怎麼樣?聖尼!死後如來存在且不存在?』你說:『大王!這不被世尊記說:「死後如來存在且不存在。」』當被像這樣問:『聖尼!那麼,死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『大王!這也不被世尊記說:「死後如來既非存在也非不存在。」』聖尼!什麼因、什麼,以那個這不被沙門喬達摩記說?」
  「大王!那樣的話,就在這件事上我將反問你,你就如對你能接受的那樣回答它。大王!你怎麼想它:你有任何會計師,或指算者,或計算者能夠計算在恒河中的沙:『有這麽多粒沙。』或『有這麽多百粒沙。』或『有這麽多千粒沙。』或『有這麽多十萬粒沙。』嗎?」
  「聖尼!這確實沒有。」
  「大王!又,你有任何會計師,或指算者,或計算者能夠計算在大海中的水:『有這麽多升水。』或『有這麽多百升水。』或『有這麽多千升水。』或『有這麽多十萬升水。』嗎?」
  「聖尼!這確實沒有。那是什麼原因?聖尼!大海是深的、不能被測量的、難被深解的。」
  「同樣的,大王!安立如來者凡以色會安立,如來的那個色已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹成為非有為未來不生之物,大王!從色的名稱解脫的如來是甚深的、不能被測量的,難被深解的,猶如大海[MN.72]。『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。
  安立如來者凡以受會安立,如來的那個受已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從受的名稱解脫的如來是甚深的、不能被測量的,難被深解的,猶如大海。『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。
  凡以想……(中略)安立如來者凡以諸行會安立,如來的那些諸行已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從行的名稱解脫的如來是甚深的、不能被測量的,難被深解的,猶如大海。『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。
  安立如來者凡以識會安立,如來的那個識已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從識的名稱解脫的如來是甚深的、不能被測量的,難被深解的,猶如大海。『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。」
  那時,憍薩羅國波斯匿王歡喜、隨喜讖摩比丘尼所說後,從座位起來、向讖摩比丘尼問訊作右繞後,離開。
  那時,過些時候,憍薩羅國波斯匿王去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站立的憍薩羅國波斯匿王對世尊說這個:
  「怎麼樣,大德!死後如來存在嗎?」
  「大王!這不被我所記說:『死後如來存在。』」
  「大德!那麼,死後如來不存在嗎?」
  「大王!這也不被我所記說:『死後如來不存在。』」
  「怎麼樣,大德!死後如來存在且不存在嗎?」
  「大王!這不被我所記說:『死後如來存在且不存在。』」
  「大德!那麼,死後如來既非存在也非不存在嗎?」
  「大王!這也不被我所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」
  「大德!當被像這樣問:『怎麼樣?大德!死後如來存在嗎?』你說:『大王!這不被我所記說:「死後如來存在。」』當被像這樣問:『大德!那麼,死後如來不存在嗎?』你說:『大王!這也不被我所記說:「死後如來不存在。」』當被像這樣問:『怎麼樣?大德!死後如來存在且不存在?』你說:『大王!這不被我所記說:「死後如來存在且不存在。」』當被像這樣問:『大德!那麼,死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『大王!這也不被我所記說:「死後如來既非存在也非不存在。」』大德!什麼因、什麼緣,以那個,這不被世尊記說?」
  「大王!那樣的話,就在這件事上我將反問你,你就如對你能接受的那樣回答它。大王!你怎麼想它:你有任何會計師,或指算者,或計算者能夠計算在恒河中的沙:『有這麽多粒沙。』……(中略)或『有這麽多十萬粒沙。』嗎?」
  「大德!這確實沒有。」
  「大王!又,你有任何會計師,或指算者,或計算者能夠計算在大海中的水:『有這麽多升水。』……(中略)或『有這麽多十萬升水。』嗎?」
  「大德!這確實沒有,那是什麼原因?大德!大海是深的、不可測量的、難被深解的。」
  「同樣的,大王!安立如來者以凡色會安立,如來的那個色已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從色的名稱解脫的如來是甚深的、不能被測量的,難被深解的,猶如大海。『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。
  以凡受……(中略)以凡想……(中略)以凡諸行……(中略)安立如來者以凡識會安立,如來的那個識已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從識的名稱解脫的如來是甚深的、不能被測量的,難被深解的,猶如大海。『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。」
  「不可思議啊,大德未曾有啊,大德!確實是因為大師正與弟子的道理與道理、字句與字句將能會合、將能集合、將能不違失,即:在最上句上。
  大德!有一次,這個我去見讖摩比丘尼後,詢問這件事,那位聖尼也以這些句、這些字句為我解說這個義理,猶如世尊。
  不可思議啊,大德!未曾有啊,大德!確實是因為大師正與弟子的道理與道理、字句與字句將能會合、將能集合、將能不違失,即:在最上句上。
  好了,大德!而現在我們離開(走),我們們有許多工作、許多應該被做的。」
  「大王!現在是那個你考量的時間
  那時,憍薩羅國波斯匿王歡喜、隨喜世尊所說後,從座位起來、向世尊問訊、作右繞後,離開。
44.(10) Abyākatasaṃyuttaṃ
SN.44.1. Khemāsuttaṃ
   410. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena khemā bhikkhunī kosalesu cārikaṃ caramānā antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagatā hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sāketā sāvatthiṃ gacchanto, antarā ca sāketaṃ antarā ca sāvatthiṃ toraṇavatthusmiṃ ekarattivāsaṃ upagacchi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi– “ehi tvaṃ, ambho purisa, toraṇavatthusmiṃ tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā jāna yamahaṃ ajja payirupāseyyan”ti.
   “Evaṃ, devā”ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā kevalakappaṃ toraṇavatthuṃ āhiṇḍanto nāddasa tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā yaṃ rājā pasenadi kosalo payirupāseyya. Addasā kho so puriso khemaṃ bhikkhuniṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagataṃ. Disvāna yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca–
   “Natthi kho, deva, toraṇavatthusmiṃ tathārūpo samaṇo vā brāhmaṇo vā yaṃ devo payirupāseyya. Atthi ca kho, deva, khemā nāma bhikkhunī, tassa bhagavato sāvikā arahato sammāsambuddhassa. Tassā kho pana ayyāya evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘paṇḍitā, viyattā medhāvinī bahussutā cittakathā kalyāṇapaṭibhānā’ti. Taṃ devo payirupāsatū”ti.
   Atha kho rājā pasenadi kosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo khemaṃ bhikkhuniṃ etadavoca– “kiṃ nu kho, ayye, hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti? “Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā– ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ panayye, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā– ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti? “Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā– ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ panayye, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti. “Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti.
   “‘Kiṃ nu kho, ayye, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, iti puṭṭhā samānā– ‘abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā– hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ panayye, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā– ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā– na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā– ‘abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā– hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ panayye, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā– ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā– neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Ko nu kho ayye, hetu, ko paccayo yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’”ti?
   “Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālukaṃ gaṇetuṃ– ettakā vālukā iti vā, ettakāni vālukasatāni iti vā, ettakāni vālukasahassāni iti vā, ettakāni vālukasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṃ, ayye”. “Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṃ gaṇetuṃ– ettakāni udakāḷhakāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasahassāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṃ, ayye”. “Taṃ kissa hetu”? “Mahāyye, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho”ti. “Evameva kho, mahārāja, yena rūpe tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho– seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti.
   “Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Vedanāsaṅkhāyavimutto, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho– seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti.
   “Yāya saññā tathāgataṃ …pe… yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho– seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti.
   “Yena viññāṇe tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho– seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upetī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
   Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca– “kiṃ nu kho, bhante, hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti? “Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, mayā– ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ pana, bhante, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ mayā– ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ nu kho, bhante, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti “Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, mayā– ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ pana, bhante, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ mayā– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti. “Kiṃ nu kho, bhante, hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti iti puṭṭho samāno– ‘abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, mayā– hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi …pe…. “‘Kiṃ pana, bhante, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno– “‘etampi kho, mahārāja, abyākataṃ mayā– neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā”ti?
   “Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālukaṃ gaṇetuṃ ettakā vālukā iti vā …pe… ettakāni vālukasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṃ gaṇetuṃ– ettakāni udakāḷhakāni iti vā …pe… ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Mahā, bhante, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho. Evameva kho, mahārāja, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho– seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti. Yāya vedanāya …pe… yāya saññāya …pe… yehi saṅkhārehi …pe…”.
   “Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho– seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upetī”ti.
   “Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati, na virodhayissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ khemaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ. Sāpi me ayyā etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṃ byākāsi, seyyathāpi bhagavā. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati, samessati, na virodhayissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Handa dāni mayaṃ, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā”ti. “Yassa dāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti. Paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「從色的名稱解脫的如來」(Rūpasaṅkhāyavimutto kho…… tathāgato),菩提比丘長老英譯為「如來被從物質色角度的認定中釋放」(The Tathagata is liberated from reckoning in terms of material form)。按:「名稱」(saṅkhāya),MN.72以及暹羅本作「滅盡」(Saṅkhayā),《顯揚真義》以「未來色的不生,『以色、非色的部分而將名為這樣的色』(rūpārūpakoṭṭhāsenapi evarūpo nāma bhavissatīti):以名稱止息的狀態而已從色的安立解脫」解說。