經號:   
   (SN.42.11 更新)
相應部42相應11經/薄羅葛經(村長相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)[SA.913]
  有一次,世尊住在末羅,名叫屋盧吠羅迦巴的末羅市鎮。
  那時,村長薄羅葛去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的村長薄羅葛對世尊說這個:
  「大德!請世尊為我教導苦的集起與滅沒,那就好了。」
  「村長!如果我為你教導關於過去世苦的集起與滅沒:『這樣是過去世。』在那裡,你會有疑惑,會有懷疑,村長!如果我為你教導關於未來世苦的集起與滅沒:『這樣是未來世。』也在那裡,你會有疑惑,會有懷疑,村長!但,就坐在這裡的我將為就坐在那裡的你教導苦的集起與滅沒,你要聽!你要好好作意!我將說了。」
  「是的,大德!」村長薄羅葛回答世尊。
  世尊說這個:
  「村長!你怎麼想它:在屋盧吠羅迦巴,有你的人,凡對他們以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,你的愁、悲、苦、憂、絕望會生起嗎?」
  「大德!在屋盧吠羅迦巴,有我的人,凡對他們以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責哪個人被處死,或被捕,或被沒收,或被責難,我的愁、悲、苦、憂、絕望會生起。」
  「村長!又,在屋盧吠羅迦巴,有你的人,凡對他們以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,你的愁、悲、苦、憂、絕望不會生起嗎?」
  「大德!在屋盧吠羅迦巴,有我的人,凡對他們以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,我的愁、悲、苦、憂、絕望不會生起。」
  「村長!什麼因、什麼,以那個在屋盧吠羅迦巴,對某些人以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,你的愁、悲、苦、憂、絕望會生起呢?」
  「大德!凡對在屋盧吠羅迦巴我的人以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,愁、悲、苦、憂、絕望會生起者,我在他們上有意欲貪。大德!但凡對在屋盧吠羅迦巴人們以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,愁、悲、苦、憂、絕望不會生起者,我在他們上沒有意欲貪。」
  「村長!請以這個已看見的、已知道的、即時達到的、已深解的法,引導在過去、未來的推論(理趣):『凡任何過去世生起的苦,那全都意欲為根源、意欲為因生起,因為意欲是苦的根源;凡任何未來世生起的苦,那也全都意欲為根源、意欲為因生起,因為意欲是苦的根源。』」
  「不可思議啊,大德!未曾有啊,大德!大德!又,這被世尊多麼善說:『凡任何生起的苦,那全都意欲為根源、意欲為因生起,因為意欲是苦的根源。』
  大德!我有個男孩名叫智羅瓦西,他居住在外面的住處,大德!那個我就在清晨起來後派遣男子:『我說,請你去瞭解智羅瓦西男孩。』大德!而只要那位男子沒回來,那個我就有焦慮(變異):『但不要任何人使智羅瓦西男孩苦惱。』」
  「村長!你怎麼想它:對智羅瓦西男孩以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,愁、悲、苦、憂、絕望會生起嗎?』」
  「大德!對智羅瓦西男孩以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,我的生命都會有變異,又如何我的愁、悲、苦、憂、絕望將不生起呢!」
  「村長!以這個法門,這也能被知道:『任何生起的苦,那全都意欲為根源、意欲為因生起,因為意欲是苦的根源。』
  村長!你怎麼想它:『當智羅瓦西的母親未被你看見、聽聞,你對智羅瓦西的母親有意欲,或貪,或情愛嗎?』」
  「大德!這確實不是。」
  「村長!因為你的看見或聽聞,這樣你對智羅瓦西的母親有意欲,或貪,或情愛嗎?」
  「是的,大德!」
  「村長!你怎麼想它:對智羅瓦西的母親以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,你的愁、悲、苦、憂、絕望會生起嗎?」
  「大德!對智羅瓦西男孩的母親以殺害,或以捕捉,或以沒收,或以斥責,我的生命都會有變異,又如何我的愁、悲、苦、憂、絕望將不生起呢!」
  「村長!以這個法門,這也能被知道:『任何生起的苦,那全都意欲為根源、意欲為因生起,因為意欲是苦的根源。』」
SN.42.11. Bhadrakasuttaṃ
   363. Ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṃ nāma mallānaṃ nigamo. Atha kho bhadrako gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhadrako gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū”ti. “Ahañce te, gāmaṇi, atītamaddhānaṃ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṃ– ‘evaṃ ahosi atītamaddhānan’ti, tatra te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Ahaṃ ce te, gāmaṇi, anāgatamaddhānaṃ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṃ– ‘evaṃ bhavissati anāgatamaddhānan’ti, tatrāpi te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Api cāhaṃ, gāmaṇi, idheva nisinno ettheva te nisinnassa dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho bhadrako gāmaṇi bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca–
   “Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, atthi te uruvelakappe manussā yesaṃ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṃ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Atthi pana te, gāmaṇi, uruvelakappe manussā yesaṃ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṃ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Ko nu kho, gāmaṇi, hetu, ko paccayo yena te ekaccānaṃ uruvelakappiyānaṃ manussānaṃ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Yesaṃ me, bhante, uruvelakappiyānaṃ manussānaṃ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, atthi me tesu chandarāgo Yesaṃ pana, bhante, uruvelakappiyānaṃ manussānaṃ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṃ sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā, natthi me tesu chandarāgo”ti. “Iminā tvaṃ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ nehi– ‘yaṃ kho kiñci atītamaddhānaṃ dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajji sabbaṃ taṃ chandamūlakaṃ chandanidānaṃ. Chando hi mūlaṃ dukkhassa. Yampi hi kiñci anāgatamaddhānaṃ dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajjissati, sabbaṃ taṃ chandamūlakaṃ chandanidānaṃ. Chando hi mūlaṃ dukkhassā’”ti “Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yaṃ kiñci dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajjati, sabbaṃ taṃ chandamūlakaṃ chandanidānaṃ. Chando hi mūlaṃ dukkhassā’ti.
   Atthi me, bhante, ciravāsī nāma kumāro bahi āvasathe paṭivasati. So khvāhaṃ, bhante, kālasseva vuṭṭhāya purisaṃ uyyojemi – ‘gaccha, bhaṇe, ciravāsiṃ kumāraṃ jānāhī’ti. Yāvakīvañca, bhante, so puriso nāgacchati, tassa me hoteva aññathattaṃ– ‘mā heva ciravāsissa kumārassa kiñci ābādhayitthā’”ti .
   “Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, ciravāsissa kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti “Ciravāsissa me, bhante, kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā”ti. “Imināpi kho etaṃ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṃ– ‘yaṃ kiñci dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajjati, sabbaṃ taṃ chandamūlakaṃ chandanidānaṃ. Chando hi mūlaṃ dukkhassā’”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, yadā te ciravāsimātā adiṭṭhā ahosi, assutā ahosi, te ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Dassanaṃ vā te, gāmaṇi, āgamma savanaṃ vā evaṃ te ahosi– ‘ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṃ vā’”ti? “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, ciravāsimātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Ciravāsimātuyā me, bhante, vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti! “Imināpi kho etaṃ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṃ– ‘yaṃ kiñci dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajjati, sabbaṃ taṃ chandamūlakaṃ chandanidānaṃ. Chando hi mūlaṃ dukkhassā’”ti. Ekādasamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「力士人間(SA.913);末牢(GA)」,南傳作「在末羅」(mallesu),「末羅」(malla),另有「力士;摔跤手」的意思。
  「依父母(SA.913);汝子未生,未依於母(GA)」,南傳作「我有個男孩」(Atthi me……kumāro,直譯為「有我的童子」,意即「我有個兒子」),菩提比丘長老英譯為「我有個男孩」(I have a boy)。按:「依父母」,應指需依靠父母親照顧的子女。