經號:   
   (SN.42.6 更新)
相應部42相應6經/阿西邦大葛之子經(村長相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)[MA.17]
  有一次世尊住在那爛陀賣衣者的芒果園中。
  那時,村長阿西邦大葛之子去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的村長阿西邦大葛之子對世尊說這個:
  「大德!持長口水瓶的、戴水草花環的、入水洗浴的、拜火的(侍奉火的)西部地方婆羅門們,他們確實使已死的死者離開確實使知,確實使進入天界,大德!但世尊阿羅漢遍正覺者能夠像那樣做,依之全世界都以身體的崩解,死後往生善趣、天界嗎?」
  「村長!那樣的話,就在這件事上我將反問你,你就如對你能接受的那樣回答它。村長!你怎麼想它:這裡,如果男子是殺生者、未被給與的拿取者、邪淫者、妄語者、離間語者、粗惡語者、雜穢語者、貪婪者、有瞋害心者、邪見者,一大群人集合、聚集後對他祈願、稱讚,合掌繞行:『令這位男子以身體的崩解,死後往生善趣、天界!』村長!你怎麼想它:是否一大群人的祈願之因,或稱讚之因,或合掌繞行之因,那位男子以身體的崩解,死後往生善趣、天界呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「村長!猶如男子投大的大石頭入深湖沼中,一大群人集合、聚集後對它祈願、稱讚,合掌繞行:『大石頭先生!浮現!大石頭先生!浮起來!大石頭先生!浮到陸地來!』村長!你怎麼想它:是否一大群人的祈願之因,或稱讚之因,或合掌繞行之因,那塊大石頭浮現,或浮起來,或浮到陸地來呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,村長!凡那位男子是殺生者、未被給與的拿取者、邪淫者、妄語者、離間語者、粗惡語者、雜穢語者、貪婪者、有瞋害心者、邪見者,即使一大群人集合、聚集後對他祈願、稱讚,合掌繞行:『令這位男子以身體的崩解,死後往生善趣、天界!』那時,那位男子以身體的崩解,死後往生苦界惡趣下界、地獄。
  村長!你怎麼想它:這裡,如果男子是離殺生者、離未被給與的拿取者、離邪淫者、離妄語者、離離間語者、離粗惡語者、離雜穢語者、不貪婪者、無瞋害心者、正見者,一大群人集合、聚集後對他祈願、稱讚,合掌繞行:『令這位男子以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄!』村長!你怎麼想它:是否一大群人的祈願之因,或稱讚之因,或合掌繞行之因,那位男子以身體的崩解,死後會往生苦界、惡趣、下界、地獄呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「村長!猶如男子投酥陶瓶或油陶瓶入深水池後破裂,在那裡,凡是碎片或破片,它是走到向下的,而在那裡,凡是酥或油,它是走到向上的。一大群人集合、聚集後對它祈願、稱讚,合掌繞行:『酥油先生!下沈!酥油先生!沈沒!酥油先生!向下走!』村長!你怎麼想它:是否一大群人的祈願之因,或稱讚之因,或合掌繞行之因,那個酥油沈下去,或沈沒,或向下走呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,村長!那位男子是離殺生者、離未被給與的拿取者、離邪淫者、離妄語者、離離間語者、離粗惡語者、離雜穢語者、不貪婪者、無瞋害心者、正見者,即使一大群人集合、聚集後對他祈願、稱讚,合掌繞行:『令這位男子以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄!』那時,那位男子以身體的崩解,死後往生善趣、天界。」
  在這麼說時,村長阿西邦大葛之子對世尊說這個:
  「太偉大了,大德!……(中略)從今天起已終生歸依。」
SN.42.6. Asibandhakaputtasuttaṃ
   358. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca– “brāhmaṇā, bhante, pacchā bhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā. Te mataṃ kālaṅkataṃ uyyāpenti nāma saññāpenti nāma saggaṃ nāma okkāmenti. Bhagavā pana, bhante, arahaṃ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṃ yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā”ti? “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko. Tamenaṃ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya– ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatū’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
   “Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṃ puthusilaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṃ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya– ‘ummujja, bho puthusile, uplava, bho puthusile thalamuplava, bho puthusile’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu sā puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṃ vā uplaveyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko. Kiñcāpi taṃ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya– ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatū’”ti, atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.
   “Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko. Tamenaṃ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya– ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatū’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
   “Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīre udakarahade ogāhetvā bhindeyya. Tatra yāssa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa; yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā taṃ uddhaṃ gāmi assa. Tamenaṃ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya– ‘osīda, bho sappitela, saṃsīda bho sappitela, adho gaccha, bho sappitelā’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu taṃ sappitelaṃ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā osīdeyya vā saṃsīdeyya vā adho vā gaccheyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu, abyāpannacitto, sammādiṭṭhiko, kiñcāpi taṃ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya– ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatū’ti, atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā”ti. Evaṃ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante …pe… ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Chaṭṭhaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「確實使已死的死者離開」(mataṃ kālaṅkataṃ uyyāpenti nāma),菩提比丘長老英譯為「被說成引導死人向上」(are said to direct a dead person upwards)。按:《顯揚真義》以「使向上行去(存續;生存)」(pari yāpenti)解說「離開」,亦即下一句經文說的「進入天界(梵天世界)」。
  「確實使知」(saññāpenti nāma),菩提比丘長老英譯為「引導他方向」(to guide him along)。按:《顯揚真義》以「使正確地知道」(sammā ñāpenti)解說。