相應部42相應2經/得勒晡得經(村長相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)[SA.907]
有一次,
世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
那時,表演者村長(團長)得勒晡得去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的表演者村長得勒晡得對世尊說這個:
「
大德!這被我從以前的老師、老師的老師表演者的講說中聽聞:『凡那位表演者在舞台中,在慶祝會中,
以真真假假使人笑、歡樂,他以身體的崩解,死後往生為歡笑天們的共住狀態。』這裡,世尊怎麼說?」
「夠了!村長!別理會這個,不要問我這個。」
第二次,表演者村長得勒晡得又對世尊說這個:
「大德!這被我從以前的老師、老師的老師表演者的講說中聽聞:『表演者在舞台中,在慶祝會中,以真真假假使人笑、歡樂,他以身體的崩解,死後往生為歡笑天們的共住狀態。』這裡,世尊怎麼說?」
「夠了!村長!別理會這個,不要問我這個。」
第三次,表演者村長得勒晡得又對世尊說這個:
「大德!這被我從以前的老師、老師的老師表演者的講說中聽聞:『表演者在舞台中,在慶祝會中,以真真假假使人笑、歡樂,他以身體的崩解,死後往生為歡笑天們的共住狀態。』這裡,世尊怎麼說?」
「村長!
我確實沒得到你的[理解]:『夠了!村長!別理會這個,不要問我這個。』但,我仍將回答你。
村長!眾生在過去(前世)未離貪,被貪的繫縛繫縛,那些表演者在舞台中,在慶祝會中,以凡能被染之法為他們更多量地服務(堆積);村長!眾生在過去未離瞋,被瞋的繫縛繫縛,那些表演者在舞台中,在慶祝會中,以凡能被憤怒之法為他們更多量地服務;村長!眾生在過去未離癡,被癡的繫縛繫縛,那些表演者在舞台中,在慶祝會中,以凡能被使變愚癡之法為他們更多量地服務,他以自己成為陶醉的、放逸的,使他人陶醉、放逸後,以身體的崩解,死後往生
名叫歡笑的地獄那裡。
又,如果他有這樣的見:『表演者在舞台中,在慶祝會中,以真真假假使人笑、歡樂,他以身體的崩解,死後往生為歡笑天們的共住狀態。』那是他的邪見。村長!又,對邪見者,我說,男子個人有兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。」
在這麼說時,表演者村長得勒晡得哭泣、流淚。
「村長!我沒得到你的這個[理解]:『夠了!村長!別理會這個,不要問我這個。』」
「大德!我不哭泣這個:凡世尊對我這麼說。大德!而是我被以前的老師、老師的老師表演者長久欺騙、欺瞞、誘拐:『表演者在舞台中,在慶祝會中,以真真假假使人笑、歡樂,他以身體的崩解,死後往生為歡笑天們的共住狀態。』
大德!太偉大了,大德!太偉大了,大德!猶如扶正顛倒的,或揭開隱藏的,或告知迷路者的道路,或在黑暗中持燈火:『有眼者們看見諸色。』同樣的,法被世尊以種種
法門說明。大德!這個我
歸依世尊、法、
比丘僧團。大德!願我得到在世尊的面前出家,願我
得到具足戒。」表演者村長得勒晡得得到在世尊的面前出家、受具足戒。還有,已受具足戒不久……(中略)得勒晡得成為眾
阿羅漢之一。
SN.42.2. Tālapuṭasuttaṃ
354. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho tālapuṭo naṭagāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca– “sutaṃ metaṃ, bhante, pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ naṭānaṃ bhāsamānānaṃ– ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Alaṃ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṃ. Mā maṃ etaṃ pucchī”ti. Dutiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca– “sutaṃ metaṃ, bhante, pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ naṭānaṃ bhāsamānānaṃ– ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Alaṃ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṃ. Mā maṃ etaṃ pucchī”ti. Tatiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca– “sutaṃ metaṃ, bhante, pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ naṭānaṃ bhāsamānānaṃ– ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti?
“Addhā kho tyāhaṃ, gāmaṇi, na labhāmi – ‘alaṃ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṃ, mā maṃ etaṃ pucchī’ti. Api ca tyāhaṃ byākarissāmi. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītarāgā rāgabandhanabaddhā. Tesaṃ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā rajanīyā te upasaṃharati bhiyyosomattāya. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītadosā dosabandhanabaddhā. Tesaṃ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā dosanīyā te upasaṃharati bhiyyosomattāya. Pubbe kho, gāmaṇi sattā avītamohā mohabandhanabaddhā. Tesaṃ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā mohanīyā te upasaṃharati bhiyyosomattāya. So attanā matto pamatto pare madetvā pamādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāso nāma nirayo tattha upapajjati. Sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti– ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṃ, gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi– nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā”ti.
Evaṃ vutte, tālapuṭo naṭagāmaṇi, parodi, assūni pavattesi. “Etaṃ kho tyāhaṃ, gāmaṇi, nālatthaṃ– ‘alaṃ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī’”ti. “Nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmi yaṃ maṃ bhagavā evamāha; api cāhaṃ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi naṭehi dīgharattaṃ nikato vañcito paluddho– ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ hāseti rameti so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti. Alattha kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno ca panāyasmā tālapuṭo …pe… arahataṃ ahosīti. Dutiyaṃ.