經號:   
   (SN.41.10 更新)
相應部41相應10經/看病人經(質多相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)[SA.575]
  當時,屋主質多是生病者、受苦者、重病者。
  那時,眾多園林天神、樹林天神、樹木天神、居住在藥草與大樹中的天神們集合、會合後,對屋主質多說這個:
  「屋主!請你祈願:『願我為未來世轉輪王。』」
  在這麼說時,屋主質多對那些園林天神、樹林天神、樹木天神、居住在藥草與大樹中的天神們說這個:
  「那也是無常的,那也是不堅固的,捨棄後那也應該被行。」
  在這麼說時,屋主質多的朋友、同事、親族、血親對屋主質多說這個:
  「男子!請你使念現起,不要胡言亂語。」
  「那個我說什麼,你們會這麼說我:『聖男子!請你使念現起,不要胡言亂語。』呢?」
  「聖男子!你這麼說:『那也是無常的,那也是不堅固的,捨棄後那也應該被行。』」
  「但像那樣是因為諸園林天神、樹林天神、樹木天神、居住在藥草與大樹中的天神們對我這麼說:『屋主!請你祈願:「願我為未來世的轉輪王。」』那個我這麼說:『那也是無常的……(中略)捨棄後那也應該被行。』」
  「聖男子!當看見什麼理由時,那些園林天神、樹林天神、樹木天神、居住在藥草與大樹中的天神們這麼說:『屋主!請你祈願:「願我為未來世的轉輪王。」』」
  「那些園林天神、樹林天神、樹木天神、居住在藥草與大樹中的天神們這麼想:『這位屋主質多是持戒者、善法者,如果他祈願:「願我為未來世的轉輪王。」對他,這位持戒者心的誓願以清淨狀態將成功,如法者將獲得(錫蘭版)如法之果。』當看見這個理由時,那些園林天神、樹林天神、樹木天神、居住在藥草與大樹中的天神們這麼說:『屋主!請你祈願:「願我為未來世的轉輪王。」』那個我這麼說:『那也是無常的,那也是不堅固的,捨棄後那也應該被行。』」
  「聖男子!那樣的話,請你也教誡我們。」
  「因此,應該被你們這麼學:
  『我們將成為在佛上具備不壞淨者:「像這樣,那位世尊阿羅漢遍正覺者明行具足者善逝世間知者應該被調御人的無上調御者天-人們的大師佛陀、世尊。」
  我們將成為在法上具備不壞淨者:「被世尊善說的法是直接可見的、即時的、請你來看的、能引導的、應該被智者各自經驗的。」
  我們將成為在僧團上具備不壞淨者:「世尊的弟子僧團是善行者,世尊的弟子僧團是正直行者,世尊的弟子僧團是真理行者,世尊的弟子僧團是方正行者,即:四雙之人、八輩之士,這世尊的弟子僧團應該被奉獻、應該被供奉、應該被供養、應該被合掌,為世間的無上福田。」』
  又,凡在家族中任何能施與法(物),全都將成為與持戒者、善法者無差別的,應該被你們這麼學。」
  那時,屋主質多在佛上、在法上、在僧團上、在施捨上勸導朋友、同事、親族、血親後命終。
  質多羅相應完成,其攝頌
  「結縛、二則梨犀達多,摩訶葛與迦摩浮,
   苟達多與尼乾陀,裸行者與看病人。」
SN.41.10. Gilānadassanasuttaṃ
   352. Tena kho pana samayena citto gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma cittaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ – “paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī”ti.
   Evaṃ vutte, citto gahapati tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā etadavoca– “tampi aniccaṃ, tampi addhuvaṃ, tampi pahāya gamanīyan”ti. Evaṃ vutte, cittassa gahapatino mittāmaccā ñātisālohitā cittaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ– “satiṃ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī”ti. “Kiṃ tāhaṃ vadāmi yaṃ maṃ tumhe evaṃ vadetha– ‘satiṃ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī’”ti? “Evaṃ kho tvaṃ, ayyaputta, vadesi– ‘tampi aniccaṃ, tampi addhuvaṃ, tampi pahāya gamanīyan’”ti. “Tathā hi pana maṃ ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā evamāhaṃsu– ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti. Tāhaṃ evaṃ vadāmi– ‘tampi aniccaṃ …pe… tampi pahāya gamanīyan’”ti. “Kiṃ pana tā, ayyaputta, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṃ sampassamānā evamāhaṃsu – ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’”ti? “Tāsaṃ kho ārāmadevatānaṃ vanadevatānaṃ rukkhadevatānaṃ osadhitiṇavanappatīsu adhivatthānaṃ devatānaṃ evaṃ hoti – ‘ayaṃ kho citto gahapati, sīlavā kalyāṇadhammo. Sace paṇidahissati– anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti, ‘tassa kho ayaṃ ijjhissati, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā dhammiko dhammikaṃ phalaṃ anupassatī’ti. Imaṃ kho tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṃ sampassamānā evamāhaṃsu– ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti. Tāhaṃ evaṃ vadāmi– ‘tampi aniccaṃ, tampi addhuvaṃ, tampi pahāya gamanīyan’”ti.
   “Tena hi, ayyaputta, amhepi ovadāhī”ti. “Tasmā hi vo evaṃ sikkhitabbaṃ– buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgatā bhavissāma– ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma– ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ bhavissati sīlavantehi kalyāṇadhammehīti evañhi vo sikkhitabban”ti. Atha kho citto gahapati mittāmacce ñātisālohite buddhe ca dhamme ca saṅghe ca cāge ca samādapetvā kālamakāsīti. Dasamaṃ.
   Cittasaṃyuttaṃ samattaṃ.
   Tassuddānaṃ–
   Saṃyojanaṃ dve isidattā, mahako kāmabhūpi ca;
   Godatto ca nigaṇṭho ca, acelena gilānadassananti.
漢巴經文比對(莊春江作):