經號:   
   (SN.41.8 更新)
相應部41相應8經/尼乾陀若提子經(質多相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)[SA.574]
  當時,尼乾陀若提子與大尼乾陀群眾一起抵達麻七迦三達。
  屋主質多聽聞:「聽說尼乾陀若提子與大尼乾陀群眾一起抵達麻七迦三達。」
  那時,屋主質多與眾多優婆塞一起去見尼乾陀若提子。抵達後,與尼乾陀若提子一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。尼乾陀若提子對在一旁坐下的屋主質多說這個:
  「屋主!你信沙門喬達摩[所說]的有無尋無伺定,有尋伺之滅嗎?」
  「大德!在這裡,我不以信走到世尊的有無尋無伺定,有尋伺之滅。」
  在這麼說時,尼乾陀若提子仰視後說這個:
  「請尊者們看這位:這位屋主質多是多麼正直,這位屋主質多是多麼不狡猾的,這位屋主質多是多麼不欺騙的,凡會想尋伺能被滅者,會想那個風能被網誘捕,或凡會想尋伺能被滅者,會想那個恒河的水流能被自己的拳頭抑止。」
  「大德!你怎麼想,哪個比較勝妙呢:智或信?」
  「屋主!智正比信更勝妙。」
  「大德!只要我希望,就從離諸欲後,從離諸不善法後,我進入後住於有尋、有伺離而生喜、樂的初禪;大德!只要我希望,從尋與伺的平息……(中略)我進入後住於[無尋、無伺,定而生喜、樂的]第二禪;大德!只要我希望,以喜的褪去……(中略)我進入後住於[凡聖者們告知『他是平靜者、具念者、安樂住者』]的第三禪;大德!只要我希望,從樂的捨斷……(中略)我進入後住於[不苦不樂,平靜、念遍純淨的]第四禪。
  大德!那個這麼知的、這麼見的我將以信走到哪位其他沙門、婆羅門的有無尋無伺定,有尋伺之滅否?」
  在這麼說時,尼乾陀若提子仰視自己的群眾後說這個:
  「請尊者們看這位:這位屋主質多是多麼不正直,這位屋主質多是多麼狡猾的,這位屋主質多是多麼欺騙的。」
  「大德!就現在,我們被你說:『請尊者們看這位:這位屋主質多是多麼正直,這位屋主質多是多麼不狡猾的,這位屋主質多是多麼不欺騙的。』大德!而且,就現在,我們被說:『請尊者們看這位:這位屋主質多是多麼不正直,這位屋主質多是多麼狡猾的,這位屋主質多是多麼欺騙的。』大德!如果你前面的是真實的,你後面的[就]是錯誤的;又,如果你前面的是錯誤的,你後面的[就]是真實的。
  大德!又,這十如法的問題到來,當你能了知那些義理,那時你應該與尼乾陀眾一起反擊我,一個問題,一個說示(概要),一個解答;二個問題,二個說示,二個解答;三個問題,三個說示,三個解答;四個問題,四個說示,四個解答;五個問題,五個說示,五個解答;六個問題,六個說示,六個解答;七個問題,七個說示,七個解答;八個問題,八個說示,八個解答;九個問題,九個說示,九個解答;十個問題,十個說示,十個解答。」
  那時,屋主質多沒詢問(羅馬拼音版)尼乾陀若提子這十如法的問題後,從座位起來後離開。
SN.41.8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttaṃ
   350. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto macchikāsaṇḍaṃ anuppatto hoti mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ. Assosi kho citto gahapati– “nigaṇṭho kira nāṭaputto macchikāsaṇḍaṃ anuppatto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhin”ti. Atha kho citto gahapati sambahulehi upāsakehi saddhiṃ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca– “saddahasi tvaṃ, gahapati, samaṇassa gotamassa– atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho”ti?
   “Na khvāhaṃ ettha, bhante, bhagavato saddhāya gacchāmi. Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho”ti. Evaṃ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto ulloketvā etadavoca– “idaṃ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṃ citto gahapati, vātaṃ vā so jālena bādhetabbaṃ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṃ maññeyya sakamuṭṭhinā vā so gaṅgāya sotaṃ āvāretabbaṃ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṃ maññeyyā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, bhante, katamaṃ nu kho paṇītataraṃ– ñāṇaṃ vā saddhā vā”ti? “Saddhāya kho, gahapati, ñāṇaṃyeva paṇītataran”ti. “Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Na so khvāhaṃ, bhante, evaṃ jānanto evaṃ passanto kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā saddhāya gamissāmi? Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho”ti.
   Evaṃ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto sakaṃ parisaṃ apaloketvā etadavoca– “idaṃ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṃ citto gahapatī”ti.
   “Idāneva kho te mayaṃ, bhante, bhāsitaṃ– ‘evaṃ ājānāma idaṃ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṃ citto gahapatī’ti. Idāneva ca pana mayaṃ, bhante, bhāsitaṃ– ‘evaṃ ājānāma idaṃ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṃ citto gahapatī’ti. Sace te, bhante, purimaṃ saccaṃ, pacchimaṃ te micchā. Sace pana te, bhante, purimaṃ micchā, pacchimaṃ te saccaṃ. Ime kho pana, bhante, dasa sahadhammikā pañhā āgacchanti. Yadā nesaṃ atthaṃ ājāneyyāsi, atha maṃ paṭihareyyāsi saddhiṃ nigaṇṭhaparisāya. Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇaṃ. Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇāni. Tayo pañhā, tayo uddesā, tīṇi veyyākaraṇāni. Cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇāni. Pañca pañhā, pañca uddesā, pañca veyyākaraṇāni. Cha pañhā, cha uddesā, cha veyyākaraṇāni. Satta pañhā, satta uddesā, satta veyyākaraṇāni Aṭṭha pañhā, aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇāni. Nava pañhā, nava uddesā, nava veyyākaraṇāni. Dasa pañhā, dasa uddesā, dasa veyyākaraṇānī”ti. Atha kho citto gahapati nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ ime dasa sahadhammike pañhe āpucchitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「無覺、無觀三昧(SA.574)」,南傳作「無尋無伺定」(avitakko avicāro samādhi),菩提比丘長老英譯為「無心思與檢查之貫注集中」(a concentration without thought and examination)。按:這是指第二禪。
  「一問一說一記論(SA.574)」,南傳作「一個問題、一個說示(概要)、一個解答」(Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇaṃ),菩提比丘長老英譯為「一個問題、一個摘要、一個回答」(One question, one synopsis, one answer)。按:註疏說,「問題」指以心審慮的問題,「說示」指義理的簡要語(atthassa saṃkhittavacanaṃ),「回答」指考察義理後的解釋談論。
  「仰視」(ulloketvā),菩提比丘長老英譯為「驕傲地看著他自己的隨行人員」(looked up proudly towards his own retinue)。按:《顯揚真義》說,他抬高身體,縮腹(kucchiṃ nīharitvā),脖子高舉觀看著所有方向,[然後]向上看(仰視)。