經號:   
   (SN.41.3 更新)
相應部41相應3經/梨師達多經第二(質多相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)[SA.570]
  有一次,眾多上座比丘住在麻七迦三達的蓭巴德葛(檳榔青)林中。
  那時,屋主質多去見上座比丘們。抵達後,向上座比丘們問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的屋主質多對上座比丘們說這個:
  「大德!請上座們同意我的明天的食事。」
  上座比丘們以沈默狀態同意。
  那時,屋主質多知道上座比丘們同意後,從座位起來、向上座比丘們問訊、作右繞後,離開。
  那時,那夜過後,上座比丘們午前時穿衣、拿起衣鉢後,去屋主質多的住處。抵達後,在設置的座位坐下。
  那時,屋主質多去見上座比丘們。抵達後,向上座比丘們問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的屋主質多對上座尊者說這個:
  「上座大德!凡世間中這許多種見生起:『世界是常恆的』,或『世界是非常恆的』,或『世界是有邊的』,或『世界是無邊的』,或『命即是身體』,或『命是一身體是另一』,或『死後如來存在』,或『死後如來不存在』,或『死後如來存在且不存在』,或『死後如來既非存在也非不存在』,又,凡在梵網中所說的這些六十二惡見,大德!這些見在什麼存在時存在,在什麼不存在時不存在呢?」
  在這麼說時,上座尊者保持沈默。
  第二次,屋主質多又……(中略)。
  第三次,屋主質多又對上座尊者說這個:
  「上座大德!凡世間中這許多種見生起:『世界是常恆的』,或『世界是非常恆的』,或『世界是有邊的』,或『世界是無邊的』,或『命即是身體』,或『命是一身體是另一』,或『死後如來存在』,或『死後如來不存在』,或『死後如來存在且不存在』,或『死後如來既非存在也非不存在』,又,凡在梵網中所說的這些六十二惡見,大德!這些見在什麼存在時存在,在什麼不存在時不存在呢?」第三次,上座尊者又保持沈默。
  當時,尊者梨師達多在那個比丘僧團中是最新人
  那時,尊者梨師達多對上座尊者說這個:
  「上座大德!我回答屋主質多的這個問題。」
  「梨師達多學友!請你回答屋主質多的這個問題。」
  「屋主!你這麼問:『上座大德!凡世間中這許多種見生起:「世界是常恆的」,或……(中略)大德!這些見在什麼存在時存在,在什麼不存在時不存在呢?』嗎?」
  「是的!大德!」
  「屋主!凡世間中這許多種見生起:『世界是常恆的』,或『世界是非常恆的』,或『世界是有邊的』,或『世界是無邊的』,或『命即是身體』,或『命是一身體是另一』,或『死後如來存在』,或『死後如來不存在』,或『死後如來存在且不存在』,或『死後如來既非存在也非不存在』,又,凡在梵網中所說的這些六十二惡見,屋主!這些見在有身見存在時存在,在有身見不存在時不存在。」
  「大德!那麼,怎樣是有身見?」
  「屋主!這裡,未聽聞的一般人是聖者的未看見者,聖者法的不熟知者,在聖者法上未被教導者;是善人的未看見者,善人法的不熟知者,在善人法上未被教導者,他認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中;認為受是我……(中略)想……諸行……認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,屋主!這樣是有身見」。」
  「大德!那麼,怎樣不是有身見?」
  「屋主!這裡,有聽聞的聖弟子是聖者的看見者,聖者法的熟知者,在聖者法上被善教導者;是善人的看見者,善人法的熟知者,在善人法上被善教導者,他認為色不是我,或我不擁有色,或色不在我中,或我不在色中;認為受不……(中略)認為想不……認為諸行不……認為識不是我,或我不擁有識,或識不在我中,或我不在識中,屋主!這樣不是有身見。」
  「大德!梨師達多從哪裡來?」
  「屋主!我從阿槃提來。」
  「大德!有名叫梨師達多的阿槃提善男子,是我們未見面的出家朋友,他被尊者看見?」
  「是的,屋主!」
  「大德!那位尊者現在住在哪裡?」
  在這麼說時,尊者梨師達多保持沈默。
  「大德!是不是聖梨師達多呢?」
  「是的,屋主!」
  「大德!請聖梨師達多在麻七迦三達能被喜樂的蓭巴德葛林極喜樂,我將為聖梨師達多的衣服、施食、臥坐處、病人需物、醫藥必需品作熱心。」
  「屋主!善的被說。」
  那時,屋主質多歡喜、隨喜尊者梨師達多所說後,以勝妙的硬食、軟食親手款待上座比丘們,使滿足。
  那時,已食、手離鉢的上座比丘們從座位起來後離開。
  那時,上座尊者對尊者梨師達多說這個:
  「!梨師達多學友!這個問題在你心中出現(變得清楚),這個問題不在我心中出現。梨師達多學友!那樣的話,如果當像這樣的其它問題又到來,你就以這個方式應答。[SN.41.2]」
  那時,尊者梨師達多收起臥坐具、拿起衣鉢後,從麻七迦三達離開。凡他從麻七迦三達離開,像這樣就已離開,沒再返回。
SN.41.3. Dutiya-isidattasuttaṃ
   345. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca – “adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu.
   Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī”ti?
   Evaṃ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati …pe… tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.
   Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “byākaromahaṃ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṃ pañhan”ti? “Byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañhan”ti. “Evañhi tvaṃ, gahapati, pucchasi– ‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– sassato lokoti vā …pe…; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’”ti? “Evaṃ, bhante”. “Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti.
   “Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati …pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.
   “Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na vedanaṃ… na saññaṃ… na saṅkhāre… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.
   “Kuto bhante, ayyo isidatto āgacchatī”ti? “Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti. “Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṃ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā”ti? “Evaṃ, gahapatī”ti. “Kahaṃ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti? Evaṃ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi. “Ayyo no, bhante, isidatto”ti? “Evaṃ, gahapatī”ti. “Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa isidattassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Kalyāṇaṃ vuccati, gahapatī”ti.
   Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca– “sādhu kho taṃ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṃ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṃ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti. Tatiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「在梵網中」(brahmajāle),指DN.1的「梵網經」,相當於DA.21的「梵動經」,可見這一部分的整理是比較晚的。
  「像這樣就已離開」(tathā pakkantova ahosi),菩提比丘長老英譯為「他永久離開」(he left for good),並解說他可能看到名利的危險,比較喜歡沒沒無名。