經號:   
   (SN.23.2 更新)
相應部23相應2經/眾生經(羅陀相應/蘊篇/弟子記說)(莊春江譯)[SA.122]
  起源於舍衛城。
  在一旁坐下的尊者羅陀對世尊說這個:
  「大德!被稱為『眾生、眾生』,大德!什麼情形被稱為『眾生』?」
  「羅陀!在色上凡意欲,凡貪,凡歡喜,凡渴愛,在那裡執著者,在那裡強力執著者,因此被稱為『眾生』;在受上……在想上……在行上……在識上凡意欲,凡貪,凡歡喜,凡渴愛,在那裡執著者,在那裡強力執著者,因此被稱為『眾生』。
  羅陀!猶如男孩們或女孩們以泥土屋玩,只要在那些泥土屋上未離貪、未離意欲、未離情愛、未離渴望、未離熱惱、未離渴愛,他們就對那些泥土屋黏著、愛惜、視為自己的財富、當做自己的,羅陀!但當男孩們或女孩們在那些泥土屋上已離貪、已離意欲、已離情愛、已離渴望、已離熱惱、已離渴愛,那時,他們對那些泥土屋以手或以腳分散、破壞、碎破,作無樂之物。同樣的,羅陀!你們也要對色分散、破壞、碎破,作無樂之物,走上為了渴愛的滅盡之路;對受分散、破壞、碎破,作無樂之物,走上為了渴愛的滅盡之路;對想……對諸行分散、破壞、碎破,作無樂之物,走上為了渴愛的滅盡之路;對識分散、破壞、碎破,作無樂之物,走上為了渴愛的滅盡之路。
  羅陀!因為,渴愛的滅盡是涅槃。」
SN.23.2/(2). Sattasuttaṃ
   161. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca– “‘satto, satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante sattoti vuccatī”ti? “Rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto, tasmā sattoti vuccati”.
   “Seyyathāpi, rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā paṃsvāgārakehi kīḷanti. Yāvakīvañca tesu paṃsvāgārakesu avigatarāgā honti avigatacchandā avigatapemā avigatapipāsā avigatapariḷāhā avigatataṇhā, tāva tāni paṃsvāgārakāni allīyanti keḷāyanti dhanāyanti mamāyanti. Yato ca kho, rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā tesu paṃsvāgārakesu vigatarāgā honti vigatacchandā vigatapemā vigatapipāsā vigatapariḷāhā vigatataṇhā, atha kho tāni paṃsvāgārakāni hatthehi ca pādehi ca vikiranti vidhamanti viddhaṃsenti vikīḷaniyaṃ karonti. Evameva kho, rādha, tumhepi rūpaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Vedanaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Saññaṃ… saṅkhāre vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Viññāṇaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Taṇhākkhayo hi, rādha, nibbānan”ti. Dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「眾生」(satta),另有「執著;固著」的意思,在巴利語中,這是雙關語,菩提比丘長老英譯為「生命;生物」(being)、「黏著」(stuck)。按:《顯揚真義》以「[關於]被黏著的問題」(laggapucchā)解說。