經號:   
   (SN.22.85 更新)
相應部22相應85經/焰摩迦經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.104]
  有一次尊者舍利弗住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  當時,名為焰摩迦的比丘,有像這樣邪惡的惡見生起:
  「我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。」
  眾多比丘聽聞傳說名為焰摩迦的比丘有像這樣邪惡的惡見生起:
  「我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。」
  那時,那些比丘去見尊者焰摩迦。抵達後,與尊者焰摩迦一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對尊者焰摩迦說這個:
  「是真的嗎?焰摩迦學友!你已生起像這樣邪惡的惡見:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。』」
  「學友們!我確實這樣了知被世尊教導的法:『漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。」
  「焰摩迦學友!你不要這麼說,你不要誹謗世尊,對世尊的誹謗是不好的,世尊不會這麼說:『漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。』」
  當即使被那些比丘這麼說時,尊者焰摩迦仍同樣剛毅地、取著地執著那個邪惡的惡見後說:「我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。」
  由於那些比丘不能夠使尊者焰摩迦從那個邪惡的惡見遠離,然後那些比丘從座位起來後去見尊者舍利弗。抵達後,對尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗學友!名為焰摩迦的比丘已生起像這樣邪惡的惡見:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。』請尊者舍利弗出自憐愍去見焰摩迦比丘,那就好了。」
  尊者舍利弗以沈默狀態同意。
  那時,尊者舍利弗傍晚時,從獨坐出來,去見尊者焰摩迦。抵達後,與尊者焰摩迦一起互相問候……(中略)在一旁坐下的尊者舍利弗對尊者焰摩迦說這個:
  「是真的嗎?焰摩迦學友!你已生起像這樣邪惡的惡見:我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。」
  「學友!我確實這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。」
  「焰摩迦學友!你怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
  「無常的,學友!」
  「受……想……諸行……識是常的,或是無常的?」
  「無常的,學友!」
  「……因此,在這裡,這樣看的……(中略)他知道:『……不再有此處[輪迴]的狀態。』」
  「焰摩迦學友!你怎麼想它:你認為『色是如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「你認為:『受是如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「想……諸行……你認為:『識是如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「焰摩迦學友!你怎麼想它:你認為『如來是在色中。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「你認為:『除了色外有如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「在受中……除了受外……(中略)在想中……除了想外……在諸行中……除了在諸行外……你認為:『如來在識中。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「你認為:『除了識外有如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「焰摩迦學友!你怎麼想它:你認為『色受想諸行識是如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「焰摩迦學友!你怎麼想它:你認為『這位那個無色者……無受者……無想者……無行者……無識者是如來。』嗎?」
  「學友!這確實不是。」
  「焰摩迦學友!而在這裡,當在此生中真實的、實際的如來未被你得到時你的那個記說:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:漏盡比丘,以身體的崩解被斷滅、消失,死後不存在。』是否是適當的呢?」
  「舍利弗學友!之前,無智的我的那個邪惡的惡見存在,但聽聞尊者舍利弗的這個說法後,那個邪惡的惡見就已被捨斷,並且,法被我現觀。」
  「焰摩迦學友!如果他們這麼問你:『焰摩迦學友!凡那位諸漏已滅盡的阿羅漢比丘,他以身體崩解,死後是怎樣呢?』焰摩迦學友!被這麼問時,你會怎麼回答呢?」
  「學友!如果他們這麼問我:『焰摩迦學友!凡那位諸漏已滅盡的阿羅漢比丘,他以身體崩解,死後是怎樣呢?』學友!被這麼問時,我會這麼回答:『學友們!色是無常的,凡是無常的,那個是苦的,凡是苦的,那個被滅、已消失;受……想……諸行……識是無常的,凡是無常的,那個是苦的,凡是苦的,那個被滅、已消失。』學友!被這麼問時,我會這麼回答。」
  「焰摩迦學友!好!好!焰摩迦學友!那樣的話,就為了這個義理更清晰(更多量的智),我將為你作譬喻。
  焰摩迦學友!猶如富有的、大富的、大財富的屋主或屋主之子,他具足守護者。就對他想要無利益,想要不利,想要不軛安穩,想要奪命的某位男子出現,他這麼想:『這位富有的、大富的、大財富的屋主或屋主之子,他具足守護者,這是不容易的:強行奪命。讓我侵入後奪命。』他去見那位屋主或屋主之子後這麼說:『大德!願我侍候你。』那位屋主或屋主之子使他侍候。他先起床、後就寢、任何行為都順從、合意行為、可愛言語地侍候。那位屋主或屋主之子相信他為他的朋友,也相信他為知己,而且於他來到信任。學友!當那位男子這麼想:『這位屋主或屋主之子對我已安心。』時,那時,知道他已獨處後,以銳利的刀子奪命。
  焰摩迦學友!你怎麼想它:即使當那位男子去見那屋主或屋主之子,對他這麼說:『大德!願我侍候你。』那時,雖然他就是殺害者,而當是殺害者時,他不知道:『是我的殺害者。』即使當他先起床、後就寢、任何行為都順從、合意行為、可愛言語地侍候時,那時,雖然他就是殺害者,而當是殺害者時,他不知道:『是我的殺害者。』即使當知道他已獨處後,以銳利的刀子奪命時,那時,雖然他就是殺害者,而當是殺害者時,他不知道:『是我的殺害者。』嗎?」
  「是的,學友!」
  「同樣的,焰摩迦學友!未聽聞的一般人是聖者的未看見者,聖者法的不熟知者,在聖者法上未被教導者;是善人的未看見者,善人法的不熟知者,在善人法上未被教導者,認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中;受……想……諸行……認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中。
  他不如實知道無常的色為『無常的色』;不如實知道無常的受為『無常的受』;不如實知道無常的想為『無常的想』;不如實知道無常的諸行為『無常的諸行』;不如實知道無常的識為『無常的識』。不如實知道苦的色為『苦的色』……苦的受……苦的想……苦的諸行……不如實知道苦的識為『苦的識』。不如實知道無我色為『無我色』……無我受……無我想……無我諸行……不如實知道無我識為『無我識』。不如實知道有為的色為『有為的色』……有為的受……有為的想……有為的諸行……不如實知道有為的識為『有為的識』。不如實知道殺害的色為『殺害的色』……殺害的受為『殺害的受』……殺害的想為『殺害的想』;不如實知道殺害的諸行為『殺害的諸行』;不如實知道殺害的識為『殺害的識』。
  他攀取、緊握、固持色為『我的真我』……受……想……諸行……攀取、緊握、固持識為『我的真我』。這些五取蘊被攀取、被緊握,對他轉起長久的不利、苦。
  學友!但有聽聞的聖弟子是聖者的看見者……(中略)在善人法上被善教導者,認為色不是我,我不擁有色,色不在我中,我不在色中;受不……想不……諸行不……認為識不是我,我擁有識,識在我中,我在識中。
  他如實知道無常的色為『無常的色』……無常的受……無常的想……無常的諸行……如實知道無常的識為『無常的識』。
  他如實知道苦的色為『苦的色』……苦的受……苦的想……苦的諸行……如實知道苦的識為『苦的識』。
  他如實知道無我色為『無我色』……無我受……無我想……無我諸行……如實知道無我識為『無我識』。
  他如實知道有為的色為『有為的色』……有為的受……有為的想……有為的諸行……如實知道有為的識為『有為的識』。
  他如實知道殺害的色為『殺害的色』……殺害的受……殺害的想……如實知道殺害的諸行為『殺害的諸行』;如實知道殺害的識為『殺害的識』。
  他不攀取、不緊握、不固持色為『我的真我』……受……想……諸行……不攀取、不緊握、不固持識為『我的真我』。這些五取蘊不被攀取、不被緊握,對他轉起長久的利益、安樂。」
  「這是這樣,舍利弗學友!像你那樣的是對凡同梵行的尊者們有憐愍的、想要利益的、教誡的教誡者。而且,聽聞尊者舍利弗的這個說法後,不執取後我的心從諸漏被解脫了。」
SN.22.85/(3). Yamakasuttaṃ
   85. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena yamakassa nāma bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti– “tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā”ti.
   Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū yamakassa kira nāma bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti– “tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā”ti. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā yamako tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ yamakaṃ etadavocuṃ–
   “Saccaṃ kira te, āvuso yamaka, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā’”ti? “Evaṃ khvāhaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi– ‘khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā’”ti.
   “Mā, āvuso yamaka, evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhācikkhanaṃ. Na hi bhagavā evaṃ vadeyya– ‘khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā’”ti. Evampi kho āyasmā yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– “tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā”ti.
   Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu āyasmantaṃ yamakaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocuṃ– “yamakassa nāma, āvuso sāriputta, bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā’ti. Sādhāyasmā sāriputto yena yamako bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā yamako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṃ sammodi …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ yamakaṃ etadavoca–
   “Saccaṃ kira te, āvuso yamaka, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā’”ti? “Evaṃ khvāhaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, āvuso”. “Vedanā niccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, āvuso”. Tasmātiha …pe… evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṃ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso” “vedanaṃ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”… “saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, rūpasmiṃ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Vedanāya… aññatra vedanāya …pe… saññāya… aññatra saññāya… saṅkhāresu… aññatra saṅkhārehi… viññāṇasmiṃ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṃ… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, ayaṃ so arūpī… avedano… asaññī… asaṅkhāro… aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Ettha ca te, āvuso yamaka, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne, kallaṃ nu te taṃ veyyākaraṇaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā’”ti?
   “Ahu kho me taṃ, āvuso sāriputta, pubbe aviddasuno pāpakaṃ diṭṭhigataṃ; idañca panāyasmato sāriputtassa dhammadesanaṃ sutvā tañceva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ pahīnaṃ, dhammo ca me abhisamito”ti.
   “Sace taṃ, āvuso yamaka, evaṃ puccheyyuṃ– ‘yo so, āvuso yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā kiṃ hotī’ti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ, āvuso yamaka, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṃ, āvuso, evaṃ puccheyyuṃ– ‘yo so, āvuso yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā kiṃ hotī’ti? Evaṃ puṭṭhohaṃ, āvuso, evaṃ byākareyyaṃ– ‘rūpaṃ kho, āvuso, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthaṅgataṃ. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthaṅgatan’ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ āvuso, evaṃ byākareyyan”ti.
   “Sādhu sādhu, āvuso yamaka! Tena hāvuso, yamaka, upamaṃ te karissāmi etasseva atthassa bhiyyosomattāya ñāṇāya. Seyyathāpi, āvuso yamaka, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; so ca ārakkhasampanno. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo jīvitā voropetukāmo. Tassa evamassa – ‘ayaṃ kho gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; so ca ārakkhasampanno; nāyaṃ sukaro pasayha jīvitā voropetuṃ. Yaṃnūnāhaṃ anupakhajja jīvitā voropeyyan’ti. So taṃ gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya– ‘upaṭṭhaheyyaṃ taṃ, bhante’ti. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā upaṭṭhāpeyya. So upaṭṭhaheyya pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Tassa so gahapati vā gahapatiputto vā mittatopi naṃ saddaheyya; suhajjatopi naṃ saddaheyya; tasmiñca vissāsaṃ āpajjeyya. Yadā kho, āvuso, tassa purisassa evamassa– ‘saṃvissattho kho myāyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā’ti, atha naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya.
   “Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, yadā hi so puriso amuṃ gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā upasaṅkamitvā evaṃ āha– ‘upaṭṭhaheyyaṃ taṃ, bhante’ti, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṃ na aññāsi– ‘vadhako me’ti. Yadāpi so upaṭṭhahati pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṃ na aññāsi– ‘vadhako me’ti. Yadāpi naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeti, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṃ na aññāsi– ‘vadhako me’”ti. “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ”.
   “So aniccaṃ rūpaṃ ‘aniccaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Aniccaṃ vedanaṃ ‘aniccā vedanā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Aniccaṃ saññaṃ ‘aniccā saññā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Anicce saṅkhāre ‘aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Aniccaṃ viññāṇaṃ ‘aniccaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.
   “Dukkhaṃ rūpaṃ ‘dukkhaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhaṃ vedanaṃ… dukkhaṃ saññaṃ… dukkhe saṅkhāre… dukkhaṃ viññāṇaṃ ‘dukkhaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.
   “Anattaṃ rūpaṃ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Anattaṃ vedanaṃ… anattaṃ saññaṃ… anatte saṅkhāre… anattaṃ viññāṇaṃ ‘anattaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.
   “Saṅkhataṃ rūpaṃ ‘saṅkhataṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṅkhataṃ vedanaṃ… saṅkhataṃ saññaṃ… saṅkhate saṅkhāre… saṅkhataṃ viññāṇaṃ ‘saṅkhataṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.
   “Vadhakaṃ rūpaṃ ‘vadhakaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Vadhakaṃ vedanaṃ ‘vadhakā vedanā’ti… vadhakaṃ saññaṃ ‘vadhakā saññā’ti… vadhake saṅkhāre ‘vadhakā saṅkhārā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Vadhakaṃ viññāṇaṃ ‘vadhakaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.
   “So rūpaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘attā me’ti. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘attā me’ti. Tassime pañcupādānakkhandhā upetā upādinnā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti.
   “Sutavā ca kho, āvuso, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ attānaṃ; na attani rūpaṃ, na rūpasmiṃ attānaṃ. Na vedanaṃ… na saññaṃ… na saṅkhāre… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ attānaṃ; na attani viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ attānaṃ.
   “So aniccaṃ rūpaṃ ‘aniccaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Aniccaṃ vedanaṃ aniccaṃ saññaṃ… anicce saṅkhāre aniccaṃ viññāṇaṃ ‘aniccaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
   “Dukkhaṃ rūpaṃ ‘dukkhaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhaṃ vedanaṃ… dukkhaṃ saññaṃ… dukkhe saṅkhāre… dukkhaṃ viññāṇaṃ ‘dukkhaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
   “Anattaṃ rūpaṃ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Anattaṃ vedanaṃ… anattaṃ saññaṃ… anatte saṅkhāre… anattaṃ viññāṇaṃ ‘anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
   “Saṅkhataṃ rūpaṃ ‘saṅkhataṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Saṅkhataṃ vedanaṃ… saṅkhataṃ saññaṃ… saṅkhate saṅkhāre… saṅkhataṃ viññāṇaṃ ‘saṅkhataṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
   “Vadhakaṃ rūpaṃ ‘vadhakaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Vadhakaṃ vedanaṃ… vadhakaṃ saññaṃ… vadhake saṅkhāre “vadhakā saṅkhārā”ti yathābhūtaṃ pajānāti. Vadhakaṃ viññāṇaṃ ‘vadhakaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
   “So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti– ‘attā me’ti. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti– ‘attā me’ti. Tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantī”ti. “Evametaṃ, āvuso sāriputta, hoti yesaṃ āyasmantānaṃ tādisā sabrahmacārino anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṃ sutvā anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttan”ti. Tatiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「更無所有(SA.104)」,南傳作「死後不存在」(na hoti paraṃ maraṇāti),菩提比丘長老解說,這是邪見的一種:他認為當未證得阿羅漢前,眾生有生死輪迴的主體存在,這是「常見」,但,等到證得阿羅漢後,這個生死輪迴的主體就被斷滅了,這是「斷見」,所以這是一般人常有的選擇性、混合式的「常見與斷見」。
  「異色有如來(SA.104)」,南傳作「除了色外有如來」(aññatra rūpā tathāgatoti,另譯為「如來在色以外的其它處」),菩提比丘長老英譯為「如來為除了色之外」(the Tathāgata as apart from form)。按:「如來」一詞,可以是指「佛陀」(十號之一),也可以是一般眾生認為的「生死流轉的主體」(印順法師《如來藏之研究》p.12),這裡,個人認為後者的意思比較合經義,此處《顯揚真義》以「眾生」(Tathāgatoti satto)解說。
  「如來見法真實如,住無所得,無所施設(SA.104)」,南傳作「當在此生中真實的、實際的如來未被你得到時」(diṭṭheva-dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne,逐字譯為「見-法-真實-如(堅固、永住)-如來-不-被得到」),菩提比丘長老英譯為「這裡,就在這一生中,當如來不被你理解為真實的與實際的」(When the Tathāgata is not apprehended by you as real and actual here in this very life)。按:從巴利語經文逐字譯的內容來看,本段北傳經文的譯文是否已完成,是很可疑的。
  「為時說耶(SA.104)」,南傳作「你的那個記說是否是適當的呢」(kallaṃ nu te taṃ veyyākaraṇaṃ),菩提比丘長老英譯為「你適合宣稱嗎」(is it fitting for you to declare)。