相應部22相應62經/言語道經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!有這三種
未摻雜的言語道、
名稱道、
安立道:在過去未摻雜的,不被摻雜,將不被摻雜,不被有智的
沙門婆羅門非難,哪三種?比丘們!凡已過去、已滅、已變易的色,『曾是(單數過去式)』為它的名稱,『曾是』為它的稱呼,『曾是』為它的安立。『是(單數現在式)』不為它的名稱,『將是(單數未來式)』不為它的名稱。
凡已過去、已滅、已變易的受,『曾是』為它的名稱,『曾是』為它的稱呼,『曾是』為它的安立。『是』不為它的名稱,『將是』不為它的名稱。
凡想……凡已過去、已滅、已變易的諸行,『曾是(複數)』為它們的名稱,『曾是』為它們的稱呼,『曾是』為它們的安立。『是(複數)』不為它們的名稱,『將是(複數)』不為它們的名稱。
凡已過去、已滅、已變易的識,『曾是』為它的名稱,『曾是』為它的稱呼,『曾是』為它的安立。『是』不為它的名稱,『將是』不為它的名稱。
比丘們!凡未生的、未出現的色,『將是』為它的名稱,『將是』為它的稱呼,『將是』為它的安立。『是』不為它的名稱,『曾是』不為它的名稱。
凡未生的、未出現的受,『將是』為它的名稱,『將是』為它的稱呼,『將是』為它的安立。『是』不為它的名稱,『曾是』不為它的名稱。
凡想……凡未生的、未出現的諸行,『將是』為它們的名稱,『將是』為它們的稱呼,『將是』為它們的安立。『是』不為它們的名稱,『曾是』不為它們的名稱。
凡未生的、未出現的識,『將是』為它的名稱,『將是』為它的稱呼,『將是』為它的安立。『是』不為它的名稱,『曾是』不為它的名稱。
比丘們!凡已生的、已出現的色,『是』為它的名稱,『是』為它的稱呼,『是』為它的安立。『曾是』不為它的名稱,『將是』不為它的名稱。
凡已生的、已出現的受,『是』為它的名稱,『是』為它的稱呼,『是』為它的安立。『曾是』不為它的名稱,『將是』不為它的名稱。
凡想……凡已生的、已出現的諸行,『是(複數現在式)』為它們的名稱,『是』為它們的稱呼,『是』為它們的安立。『曾是(複數過去式)』不為它們的名稱,『將是(複數未來式)』不為它們的名稱。
凡已生的、已出現的識,『是』為它的名稱,『是』為它的稱呼,『是』為它的安立。『曾是』不為它的名稱,『將是』不為它的名稱。
比丘們!這是三種未摻雜的言語道、名稱道、安立道:在過去未摻雜的,不被摻雜,將不被摻雜,不被有智的沙門婆羅門非難。凡即使他們是
歐卡拉的瓦砂與巴聶的無因論者、
無作業論者、
虛無論者,他們也不曾想這三種言語道、名稱道、安立道應該被呵責、應該被反駁,那是什麼原因?以斥責、侮辱、憤怒、指責的害怕。」
攀住品第六,其
攝頌:
「攀住、種子、優陀那,取輪,
七處與正覺者,五、摩訶里、燃燒,
以及以言語道為品。」
SN.22.62/(10). Niruttipathasuttaṃ
62. Sāvatthinidānaṃ. “Tayome, bhikkhave, niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame tayo? Yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahosī’ti tassā saṅkhā, ‘ahosī’ti tassā samaññā, ‘ahosī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā saññā… ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahesun’ti tesaṃ saṅkhā, ‘ahesun’ti tesaṃ samaññā, ‘ahesun’ti tesaṃ paññatti; na tesaṃ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṃ saṅkhā ‘bhavissantī’”ti.
“Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’”ti.
“Yā vedanā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissatī’ti tassā saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassā samaññā, ‘bhavissatī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘ahosī’”ti.
“Yā saññā… ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissantī’ti tesaṃ saṅkhā, ‘bhavissantī’ti tesaṃ samaññā, ‘bhavissantī’ti tesaṃ paññatti; na tesaṃ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṃ saṅkhā ‘ahesun’”ti.
“Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’”ti.
“Yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā vedanā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tassā saṅkhā, ‘atthī’ti tassā samaññā, ‘atthī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā saññā… ye saṅkhārā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tesaṃ saṅkhā, ‘atthī’ti tesaṃ samaññā, ‘atthī’ti tesaṃ paññatti; na tesaṃ saṅkhā ‘ahesun’ti, na tesaṃ saṅkhā, ‘bhavissantī’”ti.
“Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Ime kho, bhikkhave, tayo niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi Yepi te, bhikkhave, ahesuṃ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepime tayo niruttipathe adhivacanapathe paññattipathe na garahitabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ amaññiṃsu. Taṃ kissa hetu? Nindāghaṭṭanabyārosa-upārambhabhayā”ti.
Upayavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ–
Upayo bījaṃ udānaṃ, upādānaparivattaṃ;
Sattaṭṭhānañca sambuddho, pañcamahāli ādittā.
Vaggo niruttipathena cāti.