相應部15相應13經/約三十位經(無始相應/因緣篇/如來記說)(莊春江譯)[SA.937, AA.51.2]
住在王舍城的竹林中。
那時,約三十位波婆城的
比丘全是住
林野者、全是常乞食者、全是穿
糞掃衣者、全是但
三衣者、全是有結縛者,他們去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。
那時,世尊想這個:
「這約三十位波婆城的比丘全是住林野者、全是常乞食者、全是穿糞掃衣者、全是但三衣者、全是有結縛者,讓我教導他們像這樣的法,如是,就在這座位上,不執取後他們的心從諸
漏被解脫。」
那時,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
「
尊師!」那些比丘回答世尊。
世尊說這個:
「比丘們!這輪迴是無始的,
無明蓋、渴愛結眾生的流轉的、輪迴的
起始點不被知道。比丘們!你們怎麼想它,哪個是比較多的呢:凡當你們經這長時間流轉、輪迴,頭被切斷時流出的血流,或凡四大海中的水?」
「
大德!如我們了知世尊教導的法,大德!這正是比較多的:凡我們經這長時間流轉、輪迴,頭被切斷時流出的血流,而非四大海中的水。」
「比丘們!好!好!比丘們!你們這麼了知我教導的法,好!比丘們!這正是比較多的:凡你們經這長時間流轉、輪迴,頭被切斷時流出的血流,而非四大海中的水;比丘們!……當你們長久是牛,為牛頭被切斷時流出的血流,而非四大海中的水;比丘們!……當你們長久是水牛,為水牛頭被切斷時流出的血流……(中略)比丘們!……當你們長久是羊,為羊……是山羊,為山羊……是鹿,為鹿……是雞,為雞……是豬,為豬……比丘們!……你們長久為『村落掠奪者』強盜,被捕捉後頭被切斷時流出的血流……比丘們!……你們長久為『攔路搶劫者』強盜,被捕捉後頭被切斷時流出的血流……比丘們!……你們長久為『通夫』強盜,被捕捉後頭被切斷時流出的血流,而非四大海中的水,那是什麼原因?比丘們!這輪迴是無始的……(中略)足以解脫。」
世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。
還有,
在當這個解說被說時,不執取後約三十位波婆城比丘的心從諸漏被解脫。
SN.15.13/(3). Tiṃsamattasuttaṃ
136. Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṃyojanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavato etadahosi– “ime kho tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṃyojanā. Yaṃnūnāhaṃ imesaṃ tathā dhammaṃ deseyyaṃ yathā nesaṃ imasmiṃyeva āsane anupādāya āsavehi cittāni vimucceyyun”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṃ, yaṃ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti.
“Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṃ, yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, gunnaṃ sataṃ gobhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, mahiṃsānaṃ sataṃ mahiṃsabhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ …pe… dīgharattaṃ vo, bhikkhave, urabbhānaṃ sataṃ urabbhabhūtānaṃ …pe… ajānaṃ sataṃ ajabhūtānaṃ… migānaṃ sataṃ migabhūtānaṃ… kukkuṭānaṃ sataṃ kukkuṭabhūtānaṃ… sūkarānaṃ sataṃ sūkarabhūtānaṃ… dīgharattaṃ vo, bhikkhave, corā gāmaghātāti gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, corā pāripanthikāti gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, corā pāradārikāti gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro …pe… alaṃ vimuccitun”ti.
“Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tiṃsamattānaṃ pāveyyakānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsū”ti. Tatiyaṃ.