經號:   
   (SN.12.65 更新)
相應部12相應65經/城市經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.287]
  住在舍衛城……(中略)。
  「比丘們!當就在我正覺以前,還是未現正覺菩薩時想這個:『唉!這個世間確實已陷入苦難:被生、衰老、死去、死沒、再生,然而,不知道這老死苦的出離,什麼時候這老死苦的出離才將被知道?』
  比丘們!那個我想這個:『在什麼存在時老死存在呢?以什麼為緣有老死(而老死存在)呢?』
  比丘們!那個我從如理作意,以慧有現觀:『在生存在時老死存在;以生為緣有老死。』
  比丘們!那個我想這個:『在什麼存在時生存在呢?……(中略)有存在……取存在……渴愛存在……受存在……觸存在……六處存在……名色存在?以什麼為緣有名色?』
  比丘們!那個我從如理作意,以慧有現觀:『在識存在時名色存在;以識為緣有名色。』
  比丘們!那個我想這個:『在什麼存在時識存在?以什麼為緣有識呢?』
  比丘們!那個我從如理作意,以慧有現觀:『在名色存在時識存在;以名色為緣有識。』
  比丘們!那個我想這個:『這個識從名色回轉,不更進一步走就這個範圍,會被生,或會被衰老,或會死去,或會死沒,或會再生,即:以名色為緣有識;以識為緣有名色;以名色為緣有六處;以六處為緣有觸……(中略)這樣是這整個苦蘊。』
  『集!集!
  比丘們!在以前不曾聽過的諸法上,我的眼生起,智生起,慧生起,明生起,光生起
  比丘們!那個我想這個:『在什麼不存在時老死不存在呢?以什麼滅有老死滅(而老死滅存在)?』
  比丘們!那個我從如理作意,以慧有現觀:『在生不存在時老死不存在;以生滅有老死滅。』
  比丘們!那個我想這個:『在什麼不存在時生不存在呢?……(中略)有不存在……取不存在……渴愛不存在……受不存在……觸不存在……六處不存在……名色不存在?以什麼滅有名色滅?』
  比丘們!那個我從如理作意,以慧有現觀:『在識不存在時名色不存在;以識滅有名色滅。』
  比丘們!那個我想這個:『在什麼不存在時識不存在?以什麼滅有識滅呢?』
  比丘們!那個我從如理作意,以慧有現觀:『在名色不存在時識不存在;以名色滅有識滅。』
  比丘們!那個我想這個:『這為了覺的道路被我證得,即:以名色滅有識滅;以識滅有名色滅;以名色滅有六處滅;以六處滅有觸滅……(中略)這樣是這整個苦蘊的滅。』
  『滅!滅!』
  比丘們!在以前不曾聽過的諸法上,我的眼生起,智生起,慧生起,明生起,光生起。
  比丘們!猶如當在林野、森林中漫遊時,男子看見古道;被以前人們隨行的古徑,他跟隨那個。當跟隨那個時,他看見被以前人們居住,林園、森林、蓮花池具足的,有城壁的,美麗的古王都古城。
  比丘們!那時,那位男子告知國王或國王的大臣:『真的,大德!你應該知道,當在林野、森林中漫遊時,我看見古道;被以前人們隨行的古徑,我跟隨那個。當跟隨那個時,我看見被以前人們居住,林園、森林、蓮花池具足的,有城壁的,美麗的古王都古城。大德!請你建造那個城市吧。』
  比丘們!那時,那位國王或國王的大臣建造那個城市。那個城市過些時候就是繁榮的,同時也富裕的,以及人多的、人雜亂的,到達增長的、廣大的。同樣的,比丘們!我看見古道;被過去遍正覺者們隨行的古徑。
  比丘們!而什麼是那個古道;被過去遍正覺者們隨行的古徑呢?就是這八支聖道,即:正見……(中略)正定。比丘們!這個古道;被過去遍正覺者們隨行的古徑,我隨行它,當隨行它時,我證知老死,證知老死集,證知老死滅,證知導向老死滅道跡。我隨行它,當隨行它時,我證知生……(中略)證知有……證知取……證知渴愛……證知受……證知觸……證知六處……證知名色……證知識……我隨行它,當隨行它時,我證知諸行,證知行集,證知行滅,證知導向行滅道跡。證知它後,我告知比丘們、比丘尼們、優婆塞們、優婆夷們。比丘們!這梵行成為成功的、繁榮的、被廣知的、人口眾多的、廣為流傳的,直到使被天-人們善知道。」
SN.12.65/(5). Nagarasuttaṃ
   65. Sāvatthiyaṃ viharati …pe… “pubbe me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi– ‘kicchā vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, kiṃpaccayā jarāmaraṇan’ti Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho sati jāti hoti …pe… bhavo hoti… upādānaṃ hoti… taṇhā hoti… vedanā hoti… phasso hoti… saḷāyatanaṃ hoti… nāmarūpaṃ hoti… kiṃpaccayā nāmarūpan’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti, kiṃpaccayā viññāṇan’ti Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo – ‘nāmarūpe kho sati viññāṇaṃ hoti, nāmarūpapaccayā viññāṇan’”ti.
   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– paccudāvattati kho idaṃ viññāṇaṃ nāmarūpamhā na paraṃ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāyatanapaccayā phasso …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.
   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho asati, jarāmaraṇaṃ na hoti; kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘jātiyā kho asati, jarāmaraṇaṃ na hoti; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho asati jāti na hoti …pe… bhavo na hoti… upādānaṃ na hoti… taṇhā na hoti… vedanā na hoti… phasso na hoti… saḷāyatanaṃ na hoti… nāmarūpaṃ na hoti. Kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ‘viññāṇe kho asati, nāmarūpaṃ na hoti; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’”ti
   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti; kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘nāmarūpe kho asati, viññāṇaṃ na hoti; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho’”ti.
   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– adhigato kho myāyaṃ maggo bodhāya yadidaṃ– nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso araññe pavane caramāno passeyya purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi manussehi anuyātaṃ. So tamanugaccheyya Tamanugacchanto passeyya purāṇaṃ nagaraṃ purāṇaṃ rājadhāniṃ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṃ ārāmasampannaṃ vanasampannaṃ pokkharaṇīsampannaṃ uddhāpavantaṃ ramaṇīyaṃ. Atha kho so, bhikkhave, puriso rañño vā rājamahāmattassa vā āroceyya– ‘yagghe, bhante, jāneyyāsi– ahaṃ addasaṃ araññe pavane caramāno purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi manussehi anuyātaṃ tamanugacchiṃ. Tamanugacchanto addasaṃ purāṇaṃ nagaraṃ purāṇaṃ rājadhāniṃ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṃ ārāmasampannaṃ vanasampannaṃ pokkharaṇīsampannaṃ uddhāpavantaṃ ramaṇīyaṃ. Taṃ, bhante, nagaraṃ māpehī’ti. Atha kho so, bhikkhave, rājā vā rājamahāmatto vā taṃ nagaraṃ māpeyya. Tadassa nagaraṃ aparena samayena iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ vuddhivepullappattaṃ. Evameva khvāhaṃ, bhikkhave, addasaṃ purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṃ.
   “Katamo ca so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṃ kho so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto, tamanugacchiṃ; tamanugacchanto jarāmaraṇaṃ abbhaññāsiṃ; jarāmaraṇasamudayaṃ abbhaññāsiṃ; jarāmaraṇanirodhaṃ abbhaññāsiṃ; jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ; tamanugacchanto jātiṃ abbhaññāsiṃ …pe… bhavaṃ abbhaññāsiṃ… upādānaṃ abbhaññāsiṃ… taṇhaṃ abbhaññāsiṃ… vedanaṃ abbhaññāsiṃ… phassaṃ abbhaññāsiṃ… saḷāyatanaṃ abbhaññāsiṃ… nāmarūpaṃ abbhaññāsiṃ… viññāṇaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ; tamanugacchanto saṅkhāre abbhaññāsiṃ; saṅkhārasamudayaṃ abbhaññāsiṃ; saṅkhāranirodhaṃ abbhaññāsiṃ; saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tadabhiññā ācikkhiṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Tayidaṃ, bhikkhave brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitan”ti. Pañcamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「齊識而還,不能過彼(SA)」,南傳作「這個識從名色回轉,不更進一步走」(paccudāvattati kho idaṃ viññāṇaṃ nāmarūpamhā na paraṃ gacchati),菩提比丘長老英譯為「這識轉回,它不超越名與色」(This consciousness turns back; it does not go further than name-and-form)。按:《顯揚真義》說,這個轉回的識為結生識,也是毘婆舍那識(Paṭisandhiviññāṇampi vipassanāviññāṇampi),結生識從其緣(paccayato)返回,毘婆舍那識從其所緣(ārammaṇato)返回,兩者都不征服名色,不超越名色。《瑜伽師地論》說:「識於現法中用名色為緣故,名色復於後法中用識為緣故。所以者何?以於母腹中有相續時說互為緣故,由識為緣;於母腹中諸精血色名所攝受,和合共成羯羅藍性,即此名色為緣,復令彼識於此得住。」《初期大乘佛教起源與開展》從「認識」與「胎生」的角度來解說亦同。又,長老說,可能菩薩一直在尋求奧義書模式的獨存識之真我(self),但卻發現識一直依存於名色,而知道那樣的尋求是徒勞的,因而顯示連感覺為真我之最細微的識都是條件所成的,因而標記為無常、苦、無我。
  「就這個範圍」(Ettāvatā),菩提比丘長老英譯為「到這個範圍」(to this extent)。按:《顯揚真義》解說,識應為名色的緣;名色應為識的緣,兩者在互相為緣下(aññamaññapaccayesu),只這樣能被生或再生。此與SA.288所說的「然彼名色緣識生……然彼識緣名色生」的意義相同。又說,未能見無明、行不能成為佛,不是嗎?真實!不能,但經由這有、取、渴愛而它們被看見(iminā pana te bhavaupādānataṇhāvasena diṭṭhāva),此為緣起的十支說,《大毘婆沙論》有相似的內容:「問:菩薩何故逆觀緣起唯至於識,心便轉還,為智力窮?為爾焰盡?……答,應作是說:非智力窮,非爾焰盡,但由菩薩於行、無明先已觀故,謂:先觀有即已觀行;先觀愛取已,觀無明。」而經文後面南傳出現「行」,北傳出現「行」與「無明」,顯然與這裡所說難相應,或為後來經文的增修。
  北傳SA.285,SA.287,SA.366都沒有「集!集!」(‘samudayo, samudayo’ti)與「滅!滅!」(‘nirodho, nirodho’ti),這樣依「苦、集、滅、道」之「四聖諦」的述說層次就沒有南傳經文的明顯。
  參看SA.285「若死;若遷」,SN.12.4「死亡;死沒」比對。