經號:   
   (SN.12.24 更新)
相應部12相應24經/其他外道遊行者經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)
  住在王舍城竹林中。
  那時,尊者舍利弗午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入王舍城。那時,尊者舍利弗想這個:「在王舍城為了托鉢行走大致上還太早,讓我去其他外道遊行者們的園林。」
  那時,尊者舍利弗去其他外道遊行者們的園林。抵達後,與其他外道遊行者一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。那些其他外道遊行者對在一旁坐下的尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗道友!有一些論說業的沙門婆羅門安立苦是自己作的;舍利弗道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是其他作的;舍利弗道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的與其他者作的;舍利弗道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的;自然生的,舍利弗道友!而這裡,沙門喬達摩是論說什麼者?宣說什麼者?當怎樣回答時,我們才會是沙門喬達摩的所說之說者,而且不會以不實的誹謗沙門喬達摩,以及會法隨法地解說,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處?」
  「道友們!苦是緣所生的世尊說。緣於什麼?緣於觸。像這樣說者就會是世尊的所說之說者,而且不會以不實的誹謗世尊,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處。
  道友們!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的者,那也是緣於觸;凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是其他作的者,那也是緣於觸;凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的與其他者作的者,那也是緣於觸;凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,那也是緣於觸。
  道友們!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的者,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性;凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是其他作的者,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性;凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的與其他者作的者,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性;凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性。」
  尊者阿難聽到尊者舍利弗與那些其他外道遊行者一起的這個交談。
  那時,尊者阿難在王舍城為了托鉢行走後,餐後已從施食返回,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難告訴世尊尊者舍利弗與那些其他外道遊行者一起有交談之所及的那一切。
  「阿難!!好!依那個,當舍利弗回答時,會是正確地回答。阿難!苦是緣所生的被我說,緣於什麼?緣於觸。像這樣說者就會是我的所說之說者,而且不會以不實的誹謗我,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處。
  阿難!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的者,那也是緣於觸;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,那也是緣於觸。
  阿難!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的者,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性。
  阿難!有這一次,我就住在這王舍城栗鼠飼養處的竹林中。那時,阿難!我午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入王舍城。阿難!那時,那個我想這個:『在王舍城為了托鉢行走大致上還太早,讓我前往其他外道遊行者們的園林。』
  阿難!那時,我去其他外道遊行者們的園林。抵達後,與其他外道遊行者一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。阿難!那些其他外道遊行者對在一旁坐下的我說這個:
  『喬達摩道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的;喬達摩道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是其他作的;喬達摩道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的與其他者作的;喬達摩道友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,而這裡,尊者喬達摩是論說什麼者?宣說什麼者?當怎樣回答時,我們才會是沙門喬達摩的所說之說者,而且不會以不實的誹謗沙門喬達摩,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處?』
  阿難!在這麼說時,我對那些其他外道遊行者說這個:『道友們!苦是緣所生的被我說,緣於什麼?緣於觸。像這樣說者就會是我的所說之說者,而且不會以不實的誹謗謗我,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責。
  道友們!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的者,那也是緣於觸;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,那也是緣於觸。
  道友們!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是自己作的者,「他們將從觸以外感受。」這不存在可能性;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦是非自己非其他作的:自然生的,「他們將從觸以外感受。」這不存在可能性。』」
  「不可思議啊,大德未曾有啊,大德!確實是因為全部的道理被一句話說了,大德!就這個道理如果被詳細說時,會有甚深的與顯現甚深的,不是嗎?」
  「阿難!那樣的話,就這情況請你說明。」
  「大德!如果他們這麼問我:『阿難學友!老死,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?』大德!被這麼問,我會這麼回答:『學友們!老死,生為因,生為集,生生的,生為根源。』大德!被這麼問,我會這麼回答。
  大德!如果他們這麼問我:『阿難學友!那麼,生,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?』大德!被這麼問,我會這麼回答:『學友們!生,有為因,有為集,有生的,有為根源。』大德!被這麼問,我會這麼回答。
  大德!如果他們這麼問我:『阿難學友!那麼,有,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?』大德!被這麼問,我會這麼回答:『學友們!有,取為因,取為集,取生的,取為根源。』大德!被這麼問,我會這麼回答。
  大德!如果他們這麼問我:『阿難學友!那麼,取……(中略)阿難學友!那麼,渴愛……(中略)阿難學友!那麼,受……(中略)。』大德!如果他們這麼問我:『阿難學友!那麼,觸,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?』大德!被這麼問,我會這麼回答:『學友們!觸,六處為因,六處為集,六處生的,六處為根源。』
  學友們!但就以六觸處無餘褪去與滅有觸滅(而觸滅存在);以觸滅有受滅;以受滅有渴愛滅;以渴愛滅有取滅;以取滅有有滅;以有滅有生滅;以生滅而老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被滅,這樣是這整個苦蘊的滅。』大德!被這麼問,我會這麼回答。」
SN.12.24/(4). Aññatitthiyasuttaṃ
   24. Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi– “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.
   Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ–
   “Santāvuso, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti. Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti. Idha, panāvuso sāriputta, samaṇo gotamo kiṃvādī kimakkhāyī? Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva samaṇassa gotamassa assāma, na ca samaṇaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā”ti?
   “Paṭiccasamuppannaṃ kho, āvuso, dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
   “Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
   “Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
   Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
   “Sādhu sādhu, ānanda, yathā taṃ sāriputto sammā byākaramāno byākareyya. Paṭiccasamuppannaṃ kho, ānanda, dukkhaṃ vuttaṃ mayā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa, na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
   “Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
   “Tatrānanda, yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
   “Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ idheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe. Atha khvāhaṃ, ānanda, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi– ‘atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan’”ti.
   “Atha khvāhaṃ, ānanda, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ, ānanda, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ–
   ‘Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti. Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti. Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti. Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti. Idha no āyasmā gotamo kiṃvādī kimakkhāyī? Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva āyasmato gotamassa assāma, na ca āyasmantaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā’”ti?
   “Evaṃ vuttāhaṃ, ānanda, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ– ‘paṭiccasamuppannaṃ kho, āvuso, dukkhaṃ vuttaṃ mayā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa, na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā’”ti.
   “Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
   “Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti. “Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante Yatra hi nāma ekena padena sabbo attho vutto bhavissati. Siyā nu kho, bhante, esevattho vitthārena vuccamāno gambhīro ceva assa gambhīrāvabhāso cā”ti?
   “Tena hānanda, taññevettha paṭibhātū”ti. “Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ– ‘jarāmaraṇaṃ, āvuso ānanda, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavan’ti? Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ– ‘jarāmaraṇaṃ kho, āvuso, jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ jātipabhavan’ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ.
   “Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ– ‘jāti panāvuso ānanda, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti? Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ– ‘jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ
   “Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ– ‘bhavo panāvuso ānanda, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti? Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ– ‘bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ.
   “Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ– upādānaṃ panāvuso …pe… taṇhā panāvuso …pe… vedanā panāvuso …pe… sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ– ‘phasso panāvuso ānanda, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti? Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ– ‘phasso kho, āvuso, saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo’ti. ‘Channaṃtveva, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti. Catutthaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):