相應部12相應23經/近因經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)[MA.55]
住在舍衛城……(中略)。
「
比丘們!我說,知者、見者有諸
漏的滅盡,非不知者、非不見者。比丘們!而知什麼者與見什麼者有諸漏的滅盡?[MN.2]『像這樣是色,像這樣是色的
集,像這樣是色的滅沒;像這樣是受……(中略)像這樣是想……像這樣是諸行……像這樣是識,像這樣是識的集,像這樣是識的滅沒。』比丘們!這樣知者、這樣見者有諸漏的滅盡。
比丘們!我說凡他的那個關於滅盡的
滅盡智也是
有近因的,非無近因的。比丘們!而什麼是滅盡智的近因?『解脫』應該被回答。
比丘們!我說解脫也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是解脫的近因?『
離貪』應該被回答。
比丘們!我說離貪也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是離貪的近因?『
厭』應該被回答。
比丘們!我說厭也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是厭的近因?『如實
智見』應該被回答。
比丘們!我說如實智見也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是如實智見的近因?『
定』應該被回答。
比丘們!我說定也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是定的近因?『樂』應該被回答。
比丘們!我說樂也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是樂的近因?『
寧靜』應該被回答。
比丘們!我說寧靜也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是寧靜的近因?『
喜』應該被回答。
比丘們!我說喜也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是喜的近因?『欣悅』應該被回答。
比丘們!我說欣悅也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是欣悅的近因?『信』應該被回答。
比丘們!我說信也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是信的近因?『苦』應該被回答。
比丘們!我說苦也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是苦的近因?『生』應該被回答。
比丘們!我說生也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是生的近因?『有』應該被回答。
比丘們!我說有也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是有的近因?『取』應該被回答。
比丘們!我說取也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是取的近因?『渴愛』應該被回答。
比丘們!我說渴愛也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是渴愛的近因?『受』應該被回答……(中略)『觸』應該被回答……『六處』應該被回答……『名色』應該被回答……『識』應該被回答……『諸行』應該被回答。
比丘們!我說諸行也是有近因的,非無近因的,比丘們!而什麼是諸行的近因?『
無明』應該被回答。
比丘們!像這樣,以無明為近因而有行;以行為近因而有識;以識為近因而有名色;以名色為近因而有六處;以六處為近因而有觸;以觸為近因而有受;以受為近因而有渴愛;以渴愛為近因而有取;以取為近因而有有;以有為近因而有生;以生為近因而有苦;以苦為近因而有信;以信為近因而有欣悅;以欣悅為近因而有喜;以喜為近因而有寧靜;以寧靜為近因而有樂;以樂為近因而有定;以定為近因而有如實智見;以如實智見為近因而有厭;以厭為近因而有離貪;以離貪為近因而有解脫;以解脫為近因而有滅盡智。
比丘們!猶如當天下大雨時,在有大雨的山上,那個依向下流動的水使山洞、裂縫、支流充滿,填滿(充滿)的山洞、裂縫、支流使小水池充滿,填滿的小水池使大水池充滿,填滿的大水池使小河充滿,填滿的小河使大河充滿,填滿的大河使大海洋充滿。
同樣的,比丘們!以無明為近因而有諸行;以諸行為近因而有識;以識為近因而有名色;以名色為近因而有六處;以六處為近因而有觸;以觸為近因而有受;以受為近因而有渴愛;以渴愛為近因而有取;以取為近因而有有;以有為近因而有生;以生為近因而有苦;以苦為近因而有信;以信為近因而有欣悅;以欣悅為近因而有喜;以喜為近因而有寧靜;以寧靜為近因而有樂;以樂為近因而有定;以定為近因而有如實智見;以如實智見為近因而有厭;以厭為近因而有離貪;以離貪為近因而有解脫;以解脫為近因而有滅盡智。」
SN.12.23/(3). Upanisasuttaṃ
23. Sāvatthiyaṃ viharati …pe… “jānato ahaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti Iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā …pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti”.
“Yampissa taṃ, bhikkhave, khayasmiṃ khayeññāṇaṃ, tampi sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, khayeñāṇassa upanisā? ‘Vimuttī’tissa vacanīyaṃ. Vimuttimpāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, vimuttiyā upanisā? ‘Virāgo’tissa vacanīyaṃ. Virāgampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, virāgassa upanisā? ‘Nibbidā’tissa vacanīyaṃ. Nibbidampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, nibbidāya upanisā? ‘Yathābhūtañāṇadassanan’tissa vacanīyaṃ. Yathābhūtañāṇadassanampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? ‘Samādhī’tissa vacanīyaṃ. Samādhimpāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ.
“Kā ca, bhikkhave, samādhissa upanisā? ‘Sukhan’tissa vacanīyaṃ. Sukhampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, sukhassa upanisā? ‘Passaddhī’tissa vacanīyaṃ. Passaddhimpāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, passaddhiyā upanisā? ‘Pītī’tissa vacanīyaṃ. Pītimpāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, pītiyā upanisā? ‘Pāmojjan’tissa vacanīyaṃ. Pāmojjampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, pāmojjassa upanisā? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṃ. Saddhampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ.
“Kā ca, bhikkhave, saddhāya upanisā? ‘Dukkhan’tissa vacanīyaṃ. Dukkhampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, dukkhassa upanisā? ‘Jātī’tissa vacanīyaṃ. Jātimpāhaṃ bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, jātiyā upanisā? ‘Bhavo’tissa vacanīyaṃ. Bhavampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, bhavassa upanisā? ‘Upādānan’tissa vacanīyaṃ. Upādānampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca, bhikkhave, upādānassa upanisā? ‘Taṇhā’tissa vacanīyaṃ. Taṇhampāhaṃ, bhikkhave, sa-upanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ.
“Kā ca, bhikkhave, taṇhāya upanisā? ‘Vedanā’tissa vacanīyaṃ …pe… ‘phasso’tissa vacanīyaṃ… ‘saḷāyatanan’tissa vacanīyaṃ… ‘nāmarūpan’tissa vacanīyaṃ… ‘viññāṇan’tissa vacanīyaṃ… ‘saṅkhārā’tissa vacanīyaṃ. Saṅkhārepāhaṃ, bhikkhave, sa-upanise vadāmi, no anupanise. Kā ca, bhikkhave, saṅkhārānaṃ upanisā? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṃ.
“Iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ, viññāṇūpanisaṃ nāmarūpaṃ, nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṃ upādānaṃ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṃ dukkhaṃ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṃ pāmojjaṃ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṃ sukhaṃ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṃ yathābhūtañāṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṃ khayeñāṇaṃ.
“Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti. Pabbatakandarapadarasākhāparipūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ paripūrenti.
“Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ, viññāṇūpanisaṃ nāmarūpaṃ, nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṃ upādānaṃ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṃ dukkhaṃ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṃ pāmojjaṃ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṃ sukhaṃ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṃ yathābhūtañāṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṃ khayeñāṇan”ti. Tatiyaṃ.