SN.5.9. Selāsuttaṃ
170. Sāvatthinidānaṃ Atha kho selā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo …pe… selaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako.
Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhatī”ti.
Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi– “ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī”ti? Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi– “māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī”ti. Atha kho selā bhikkhunī “māro ayaṃ pāpimā” iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi–
“Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ.
Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhati.
“Yathā aññataraṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhati;
Pathavīrasañcāgamma, sinehañca tadūbhayaṃ.
“Evaṃ khandhā ca dhātuyo, cha ca āyatanā ime;
Hetuṃ paṭicca sambhūtā, hetubhaṅgā nirujjhare”ti.
Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ selā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.