SN.5.7. Upacālāsuttaṃ
168. Sāvatthinidānaṃ Atha kho upacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena upacālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upacālaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – “kattha nu tvaṃ, bhikkhuni, uppajjitukāmā”ti? “Na khvāhaṃ, āvuso, katthaci uppajjitukāmā”ti.
“Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino.
Tattha cittaṃ paṇidhehi, ratiṃ paccanubhossasī”ti.
“Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino.
Kāmabandhanabaddhā te, enti māravasaṃ puna.
“Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padhūpito;
Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito.
“Akampitaṃ apajjalitaṃ, aputhujjanasevitaṃ;
Agati yattha mārassa, tattha me nirato mano”ti.
Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ upacālā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.