經號:   
   (SN.1.38 更新)
相應部1相應38經/碎石片經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)[SA.1289]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在王舍城嘛瘩姑七的鹿林。
  當時,世尊的腳被碎石片所傷,世尊的強烈感受轉起:苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受,世尊具念地、正知地忍受它,不被惱害著。那時,世尊摺大衣成四折後,[左]腳放在[右]腳上後,具念正知地以右脅作獅子臥
  那時,在夜已深時,容色絕佳的七百位屬於沙睹羅巴眾天神使整個嘛瘩姑七發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站立的一位天神在世尊的面前吟出這優陀那
  「先生沙門喬達摩確實是龍象,當生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受時,以如龍象的行為模式具念地、正知地忍受它,不被惱害著。」
  那時,另一位天神在世尊的面前吟出這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是獅子,當生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受時,以如獅子的行為模式具念地、正知地忍受它,不被惱害著。」
  那時,另一位天神在世尊的面前吟出這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是駿馬,當生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受時,以如駿馬的行為模式具念地、正知地忍受它,不被惱害著。」
  那時,另一位天神在世尊的面前吟出這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是牛王,當生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受時,以如牛王的行為模式具念地、正知地忍受它,不被惱害著。」
  那時,另一位天神在世尊的面前吟出這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是忍耐強的牛,當生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受時,以如忍耐強的牛的行為模式具念地、正知地忍受它,不被惱害著。」
  那時,另一位天神在世尊的面前吟出這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是已調御者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的身體的感受時,以如已調御者的行為模式具念地、正知地忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊的面前吟出這優陀那:
  「看吧!定已善修習者與心已善解脫者:不彎曲的、不彎離的、不進入被有行折伏後妨礙狀態的,凡像這樣的龍象之男子、獅子之男子、駿馬之男子、牛王之男子、忍耐強的牛之男子、已調御者之男子,如果認為能被超越,除了沒看見者之外還有什麼?」
  「婆羅門們以五吠陀,行苦行百年,
   但他們的心不被正確地解脫,那些下劣義形色不到彼岸。
   進入渴愛者們、被誓願與戒繫縛者們,行粗苦行百年者們者們,
   但他們的心不被正確地解脫,那些下劣義形色不到彼岸。
   這裡慢欲者沒有調御,不得定者沒有牟那
   單獨放逸地住在林野,不會渡過死亡領域的彼岸。」
  「捨斷慢後為善得定狀態,善心者在一切處被釋放,
   單獨不放逸地住在林野,他會渡過死亡領域的彼岸。[SN.1.9]」
SN.1.38/(8). Sakalikasuttaṃ
   38. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṃ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti. Bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā; tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.
   Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ maddakucchiṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi– “nāgo vata, bho, samaṇo gotamo; nāgavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “sīho vata, bho, samaṇo gotamo; sīhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “ājānīyo vata, bho, samaṇo gotamo; ājānīyavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “nisabho vata, bho, samaṇo gotamo; nisabhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “dhorayho vata, bho, samaṇo gotamo; dhorayhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “danto vata, bho, samaṇo gotamo; dantavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “passa samādhiṃ subhāvitaṃ cittañca suvimuttaṃ, na cābhinataṃ na cāpanataṃ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagataṃ. Yo evarūpaṃ purisanāgaṃ purisasīhaṃ purisa-ājānīyaṃ purisanisabhaṃ purisadhorayhaṃ purisadantaṃ atikkamitabbaṃ maññeyya kimaññatra adassanā”ti.
   “Pañcavedā sataṃ samaṃ, tapassī brāhmaṇā caraṃ;
   Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.
   “Taṇhādhipannā vatasīlabaddhā, lūkhaṃ tapaṃ vassasataṃ carantā.
   Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.
   “Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassa.
   Eko araññe viharaṃ pamatto, na maccudheyyassa tareyya pāran”ti.
   “Mānaṃ pahāya susamāhitatto, sucetaso sabbadhi vippamutto.
   Eko araññe viharamappamatto, sa maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「金鎗(SA.1289);佉陀羅(GA)」,南傳作「碎石片」(sakalika),菩提比丘長老英譯為「石頭碎片」(a stone splinter),並解說,世尊邪惡的堂弟提婆達多在靈鳩山上推大石頭試圖謀殺他,石頭投偏了,但那塊石頭的碎石割傷世尊的腳而流血。另參看Mi21.〈8.腳被碎石片所傷的問題〉。