北傳:雜阿含1279經, 別譯雜阿含277經 南傳:小部/經集1品6經 關涉主題:生活/今生安樂 (更新)
雜阿含1279經[正聞本1392經/佛光本1276經](諸天相應/八眾誦/祇夜)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  時,有天子,容色絕妙,於後夜時來詣佛所,稽首佛足,退坐一面,其身光明,遍照祇樹給孤獨園。
  時,彼天子說偈問佛:
  「退落墮負處,云何而得知?唯願世尊說,云何負處門?」
  爾時,世尊說偈答言:
  「勝處易得知,負處知亦易,樂法為勝處,毀法為負處。
   愛樂惡知識,不愛善知識,善友生怨結,是名墮負門。
   愛樂不善人,善人反憎惡,欲惡不欲善,是名負處門,斗秤以欺人,是名墮負門。
   博弈耽嗜酒,遊輕著女色,費喪於財物,是名墮負門。
   女人不自守,捨主隨他行,男子心放蕩,捨妻隨外色,如是為家者,斯皆墮負門。
   老婦得少夫,心常懷嫉{姤}[妒],懷嫉臥不安,是則墮負門,老夫得少婦,墮負處亦然。
   常樂著睡眠,知識同遊戲,怠墮(惰)好瞋恨,斯皆墮負門。
   多財結朋友,酒食奢不節,多費喪財物,斯皆墮負門。
   小財多貪愛,生於剎利心,常求為王者,是則墮負門。
   求珠璫瓔珞,革屣履傘蓋,莊嚴自慳惜,是則墮負門。
   受他豐美食,自慳惜其財,食他不反報,是則墮負門。
   沙門婆羅門,屈請入其舍,慳惜不時施,是則墮負門。
   沙門婆羅門,次第行乞食,呵責不欲施,是則墮負門。
   若父母年老,不及時奉養,有財而不施,是則墮負門。
   於父母兄弟,搥打而罵辱,無有尊卑序,是則墮負門。
   佛及弟子眾,在家與出家,毀呰不恭敬,是則墮負門。
   實非阿羅漢,羅漢過自稱,是則世間賊,墮於負處門。
   此世間負處,我知見故說,猶如嶮怖道,慧者當遠避。」
  時,彼天子復說偈言:
  「久見婆羅門,逮得般涅槃,一切怖已過,永超世恩愛。」
  時,彼天子聞佛所說,歡喜、隨喜,稽首佛足,即沒不現。

別譯雜阿含277經(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在舍衛國祇樹給孤獨園。
  時,有一天,光色倍常,威顏晃曜,遍照祇洹,來詣,頂禮,退坐一面,而說偈言:
  「云何輕賤他,及不輕賤他?為他所輕賤,以何為首目?
   我今問如來,大仙為我說。」
  爾時,世尊以偈答曰:
  「善知不輕賤,不知名輕賤,樂法名恭敬,慢法名不恭,不近善知識,是名不敬首。
   樂行於非法,親友生怨嫉,與怨為親友,是為不敬首。
   如有婦女人,履行不貞良,好與姦婬通,作於無理行。
   男子違禮度,其義亦復然,如是等名為,輕賤之元首。
   斗秤欺誑人,巧偽不均平,苟且懷貪利,是名輕賤首。
   博弈相侵欺,損喪錢財盡,如是等名為,輕賤之首目。
   嗜睡著美味,早眠而晚起,懈怠於事務,而復喜瞋恚,如斯之等人,亦名輕賤首。
   耳璫及鐶釧,擎蓋錦屣履,貧窮自嚴飾,是名輕賤首。
   財物既尟少,愛著情愈濃,雖生剎利種,冀求得王位,如是愚癡人,是名輕賤首。
   財寶其業大,多眷屬親友,自食於美味,不分施與他。
   受他好飲食,及得財寶利,彼來至己家,都無報答心,乃至不與食,是名輕賤首。
   父母年朽邁,衰老既至已,自食於甘美,終不知供養,如斯之等人,是名輕賤首。
   父母及兄弟,親屬并姊妹,打罵出惡言,是名輕賤首。
   沙門婆羅門,中時來至家,不請不施食,是名輕賤首。
   沙門婆羅門,及貧窮乞丐,罵辱不施食,是名輕賤首。
   謗佛及聲聞,出家在家人,為此非法事,是名輕賤首。
   實非是羅漢,自稱是羅漢,天人婆羅門,沙門中大賊,若為如是者,是多輕賤首。
   如斯之等類,為他所輕賤,世間可輕賤,我悉知見之,宜應遠捨離,如怖畏嶮道。」
  天復以偈讚言:
  「我昔已曾見,婆羅門涅槃,久棄捨嫌怖,能度世間愛。」
  爾時,此天說此偈已,歡喜而去。

小部/經集1品6經/敗亡經(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在住舍衛城祇樹林給孤獨園。
  那時,那時,在夜已深時,容色絕佳的某位天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站立的那位天神以偈頌對世尊說:
  「男子敗亡時,喬達摩!我們問,我們來問世尊,什麼是敗亡口?」(91)
  「繁榮是易知的,敗亡是易知的,欲法者有繁榮,憎法者有敗亡。」(92)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第一種敗亡,請世尊說第二種,什麼是敗亡口。」(93)
  「對不善的他們成為所愛的,在善的上不作為所愛的,他選擇不善法,那是敗亡口。」(94)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第二種敗亡,請世尊說第三種,什麼是敗亡口。」(95)
  「喜眠成習的、慣於集會的,凡怠惰的人,懶惰者、憤怒性格者,那是敗亡口。」(96)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第三種敗亡,請世尊說第四種,什麼是敗亡口。」(97)
  「凡有父親或母親,為老人、已過了青年期,他有能力而不扶養,那是敗亡口。」(98)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第四種敗亡,請世尊說第五種,什麼是敗亡口。」(99)
  「凡以妄語,欺騙沙門婆羅門,或者其他乞食者,那是敗亡口。」(100)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第五種敗亡,請世尊說第六種,什麼是敗亡口。」(101)
  「男子是巨富者,有黃金者、有食物者,他單獨受用美味,那是敗亡口。」(102)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第六種敗亡,請世尊說第七種,什麼是敗亡口。」(103)
  「凡人們以出生而傲慢、以財而傲慢,以及以種姓而傲慢者,輕蔑自己的親族,那是敗亡口。」(104)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第七種敗亡,請世尊說第八種,什麼是敗亡口。」(105)
  「凡人們沉迷女人、沉迷榖酒,以及沉迷賭博者,使已獲得的所得滅亡,那是敗亡口。」(106)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第八種敗亡,請世尊說第九種,什麼是敗亡口。」(107)
  「不被自己的妻子滿足,在妓女上作惡事,在他人的妻子上犯錯,那是敗亡口。」(108)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第九種敗亡,請世尊說第十種,什麼是敗亡口。」(109)
  「年輕已過去的男子,帶來乳房像鎮頭迦果的女子,以對她的嫉妒而睡不著,那是敗亡口。」(110)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第十種敗亡,請世尊說第十一種,什麼是敗亡口。」(111)
  「嗜酒揮霍的女子,或像那樣的男子,使之在自在(有權)處停留,那是敗亡口。」(112)
  「我們確實了知那是像這樣的,那是第十一種敗亡,請世尊說第十二種,什麼是敗亡口。」(113)
  「在剎帝利家出生,少財富而大渴愛者,但他想要王位,那是敗亡口。」(114)
  「這些在世間中的敗亡,賢智者觀察後,尊貴的見具足者,他結交世間的吉祥者。」(115)
  敗亡經第六終了。

巴利語經文(Vipassana Research Institute版)
KN/Sn.1.6/ 6. Parābhavasuttaṃ
  Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
  91.‘‘Parābhavantaṃ purisaṃ, mayaṃ pucchāma gotama [gotamaṃ (sī. syā.)];
  Bhagavantaṃ [bhavantaṃ (syā. ka.)] puṭṭhumāgamma, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  92.‘‘Suvijāno bhavaṃ hoti, suvijāno [duvijāno (syā. ka.)] parābhavo;
  Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo’’.
  93.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, paṭhamo so parābhavo;
  Dutiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  94.‘‘Asantassa piyā honti, sante na kurute piyaṃ;
  Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  95.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, dutiyo so parābhavo;
  Tatiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  96.‘‘Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;
  Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  97.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, tatiyo so parābhavo;
  Catutthaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  98.‘‘Yo mātaraṃ [yo mātaraṃ vā (sī. syā. kaṃ. pī.)] pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
  Pahu santo na bharati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  99.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, catuttho so parābhavo;
  Pañcamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  100.‘‘Yo brāhmaṇaṃ [yo brāhmaṇaṃ vā (sī. syā. kaṃ. pī.)] samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;
  Musāvādena vañceti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  101.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, pañcamo so parābhavo;
  Chaṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  102.‘‘Pahūtavitto puriso, sahirañño sabhojano;
  Eko bhuñjati sādūni, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  103.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, chaṭṭhamo so parābhavo;
  Sattamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  104.‘‘Jātitthaddho dhanatthaddho, gottatthaddho ca yo naro;
  Saññātiṃ atimaññeti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  105.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, sattamo so parābhavo;
  Aṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  106.‘‘Itthidhutto surādhutto, akkhadhutto ca yo naro;
  Laddhaṃ laddhaṃ vināseti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  107.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, aṭṭhamo so parābhavo;
  Navamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  108.‘‘Sehi dārehi asantuṭṭho [dārehyasantuṭṭho (ka.)], vesiyāsu padussati [padissati (sī.)];
  Dussati [dissati (sī. pī.)] paradāresu, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  109.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, navamo so parābhavo;
  Dasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  110.‘‘Atītayobbano poso, āneti timbarutthaniṃ;
  Tassā issā na supati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  111.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, dasamo so parābhavo;
  Ekādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  112.‘‘Itthiṃ soṇḍiṃ vikiraṇiṃ, purisaṃ vāpi tādisaṃ;
  Issariyasmiṃ ṭhapeti [ṭhāpeti (sī. pī.), thapeti (ka.)], taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  113.‘‘Iti hetaṃ vijānāma, ekādasamo so parābhavo;
  Dvādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  114.‘‘Appabhogo mahātaṇho, khattiye jāyate kule;
  So ca rajjaṃ patthayati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
  115.‘‘Ete parābhave loke, paṇḍito samavekkhiya;
  Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate siva’’nti.
  Parābhavasuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「樂法」,南傳作「欲法者」(Dhammakāmo),《勝義光明》以「欲求、熱望、祈望、聽聞、走向十善業之路的法」(dasakusalakammapathadhammaṃ kāmeti, piheti, pattheti, suṇāti, paṭipajjati)解說,「毀法」,南傳作「憎法」,《勝義光明》以「厭惡、不熱望、不祈望、不聽聞、不走向」(dessati, na kāmeti, na piheti, na pattheti, na suṇāti, na paṭipajjati)上述那些法解說。
  「憤怒性格者」(kodhapaññāṇo),「性格」,原意為「識知;標相;標誌;象徵」,《勝義光明》以「憤怒性格、急速(性)、心如瘡那樣的人」(Dosacarito khippakopī arukūpamacitto puggalo evarūpo hoti)解說,今準此轉譯。
  「有能力」(Pahu santo,逐字直譯為「能夠的+存在」),《勝義光明》以「持續存在能夠的安樂生計者」(samattho samāno sukhaṃ jīvamāno, Sn.1.6),或「利益具足的、資具具足的」(atthasampanno upakaraṇasampanno, Sn.1.7)解說。
  「輕蔑自己的親族」(Saññātiṃ atimaññeti),《勝義光明》以「以出生輕蔑自己的親族」(attano ñātimpi jātiyā atimaññati)解說,今準此轉譯。
  「帶來」(āneti,另譯為「引來;持來;叫來」),《勝義光明》以「緊捉住;占有」(pariggaṇhāti)解說。