雜阿含1265經[正聞本13358經/佛光本1009經](病相應/道品誦/如來記說)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住王舍城迦蘭陀竹園。
爾時,有
尊者跋迦梨,住王舍城金師精舍,疾病困苦,尊者富鄰尼瞻視供養。
時,跋迦梨語富鄰尼:
「汝可詣世尊所,為我
稽首禮世尊足,
問訊世尊:『少病、少惱、起居輕利、
安樂住不?』言:『跋迦梨住金師精舍,疾病困篤,委積床褥,願見世尊;疾病困苦,氣力羸惙,無由奉詣,唯願世尊降此金師精舍,以哀愍故。』」
時,富鄰尼受跋迦梨語已,詣世尊所,
稽首禮足,退住一面,白佛言:
「世尊!尊者跋迦梨稽首世尊足,問訊世尊:『少病、少惱、起居輕利、安樂住不?』」
世尊答言:「令彼安樂!」
富鄰尼白佛言:
「世尊!尊者跋迦梨住金師精舍,疾病困篤,委在床褥,願見世尊,無有身力來詣世尊,
善哉!世尊!詣金師精舍,以哀愍故。」
爾時,世尊默然聽許。
時,富鄰尼知世尊聽許已,禮足而去。
爾時,世尊
晡時從禪覺,往詣金師精舍,至跋迦梨住房。
跋迦梨比丘遙見世尊,從床欲起。
佛告跋迦梨:「且止,勿起!」
世尊即坐異床,語跋迦梨:
「汝心堪忍此病苦不?汝身所患,為增?為損?」
跋迦梨白佛:如前
{又}[叉]摩比丘修多羅廣說。
「世尊!我身苦痛極難堪忍,欲求刀自殺,不樂苦生。」
佛告跋迦梨:「我今問汝,隨意答我。云何,跋迦梨!色是常耶?為非常耶?」
跋迦梨答言:「無常,世尊!」
復問:「若無常,是苦耶?」
答言:「是苦,世尊!」
復問跋迦梨:
「若無常、苦者,是
變易法,於中寧有可貪、可欲不?」
跋迦梨白佛:「不也,世尊!」
受、想、行、識亦如是說。
佛告跋迦梨:
「若於彼身無可貪、可欲者,是則善終,後世亦善。」
爾時,世尊為跋迦梨種種說法,
示、教、照、喜已,從座起去。
即於彼夜,尊者跋迦梨
思惟解脫,欲執刀自殺,不樂久生。
時,有二天,身極端正,於
後夜時詣世尊所,稽首禮足,退住一面,白佛言:
「世尊!尊者跋迦梨疾病困苦,思惟解脫,欲執刀自殺,不樂久生。」
第二天言:
「彼尊者跋迦梨已於
善解脫而得解脫。」
說此語已,俱
禮佛足,即沒不現。
爾時,世尊夜過晨朝,於大眾前敷座而坐,告諸比丘:
「昨夜有二
天子,形體端正,來詣我所,
稽首作禮,退住一面,而作是言:『尊者跋迦梨住金師精舍,疾病困苦,思惟解脫,欲執刀自殺,不樂久生。』第二天言:『尊者跋迦梨已於善解脫而得解脫。』說此語已,稽首作禮,即沒不現。」
爾時,世尊告一比丘:
「汝當往詣尊者跋迦梨比丘所,語跋迦梨言:『昨夜有二天來詣我所,稽首作禮,退住一面,語我言:「尊者跋迦梨疾病困篤,思惟解脫,欲執刀自殺,不樂久生。」第二天言:「尊者跋迦梨於善解脫而得解脫。」說此語已,即沒不現,此是天語,佛復
記汝:「汝於此身不起貪欲,是則善終,後世亦善。」』」
時,彼比丘受世尊教已,詣金師精舍跋迦梨房。
爾時,跋迦梨語侍病者:
「汝等持繩床,共舉我身著精舍外,我欲執刀自殺,不樂久生。」
時,有眾多比丘出房舍,
露地經行。
受使比丘詣眾多比丘所,問眾多比丘言:
「諸尊!跋迦梨比丘住在何所?」
諸比丘答言:
「跋迦梨比丘告侍病者,令舉繩床出精舍外,欲執刀自殺,不樂久生。」
受使比丘即詣跋迦梨所。
跋迦梨比丘遙見使比丘來,語侍病者:
「下繩床著地,彼比丘疾來,似世尊使。」
彼侍病者,即下繩床著地。
時,彼使比丘語跋迦梨:
「世尊有教,及天有所說。」
時,跋迦梨語侍病者:
「扶我著地,不可於床上受世尊教,及天所說。」
時,侍病者即扶跋迦梨下,置於地。
時,跋迦梨言:
「汝可宣示世尊告敕,及天所說。」
使比丘言:
「跋迦梨!
大師告汝:『夜有二天來白我言:「跋迦梨比丘疾病困篤,思惟解脫,欲執刀自殺,不樂久生。」第二天言:「跋迦梨比丘已於善解脫而得解脫。」說此語已,即沒不現。世尊復記說汝:「善於命終,後世亦善。」』」
跋迦梨言:
「尊者!大師善知所知,善見所見;彼二天者亦善知所知,善見所見,然我今日,於色{常}無常,決定無疑;無常者是苦,決定無疑;若無常、苦者,是變易法,於彼無有可貪、可欲,決定無疑;受、想、行、識亦復如是。然,我今日疾病苦痛猶故隨身,欲刀自殺,不樂久生。」即執刀自殺。
時,使比丘供養跋迦梨死身已,還詣佛所,稽首禮足,退坐一面,白佛言:
「世尊!我以世尊所敕,具告尊者跋迦梨,彼作是言:『大師善知所知,善見所見;彼二天者,亦善知所知,善見所見,廣說……』乃至執刀自殺。」
爾時,
世尊告諸
比丘:
「共詣金師精舍跋迦梨尸所。」
見跋迦梨死身,有遠離之色。
見已,語諸比丘:
「汝等見是跋迦梨比丘死身在地,有遠離之色不?」
諸比丘白佛:「已見,世尊!」
復告諸比丘:
「遶跋迦梨身、四面周匝有闇冥之相,圍遶身不?」
諸比丘白佛:「已見,世尊!」
佛告諸比丘:
「此是惡魔之像,周匝求覓跋迦梨
善男子識神當生何處。」
佛告諸比丘:
「跋迦梨善男子不住識神,以刀自殺。」
爾時,世尊為彼跋迦梨說第一記
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
增壹阿含26品10經[佛光本234經/4法](四意斷品)(莊春江標點)
聞如是:
一時,
佛在舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
尊者婆迦梨身得重患,臥在大小便上,意欲自{刀殺}[殺,然]無此勢可自坐起。
是時,尊者婆迦梨告侍者:
「汝今可持刀來,吾欲自殺,所以然者,如今日釋迦文佛弟子之中,
信解脫者無出我上,然,我今日有
漏心不解脫,所以然者,然,
如來弟子遇苦惱時,亦復求刀自殺,我今用此命,為不能從此岸至
彼岸。」
是時,婆迦梨弟子出家未久,未知今世、後世,不知從此岸至彼岸,亦復不知死此生彼,便授刀與之。
時,婆迦梨手執刀已,以信堅固,持刀自刺。
是時,婆迦梨以刀自刺,而作是念:
「釋迦文佛弟子之中,所作非法,得惡利,不得善利,於如來法中,不得受證而取命終。」
是時,尊者婆迦梨便思惟是
五盛陰,是謂:此色,是謂:色
習,是謂:色
滅盡;是謂:
痛、想、行、識,是謂:痛、想、行、識集,是謂:痛、想、行、識滅盡,彼於此五盛陰熟思惟之:諸有
生法皆是死法。知此已,便於有漏心得解脫。
爾時,尊者婆迦梨於無餘涅槃界而
般涅槃。
爾時,世尊以天耳聽聞尊者婆迦梨求刀自殺。
爾時,世尊告阿難:
「諸
比丘在舍衛城者盡集一處,吾欲所敕。」
是時,尊者阿難受世尊教,即集諸比丘在普集講堂,還白世尊曰:
「今日比丘已集一處。」
是時,世尊將比丘僧,前後圍遶至彼婆迦梨比丘精舍。
當於爾時,弊魔
波旬欲得知尊者婆迦梨神識所在:為在何處?為在人耶?為
非人耶?天、龍、鬼神、乾沓惒、阿須倫、迦留羅、摩休勒、
閱叉?今此神識竟為所在?在何處生遊?不見東西南北,四維上下,皆悉周遍而不知神識之處。
是時,魔波旬身體疲極,莫知所在。
爾時,世尊將比丘僧,前後圍遶至彼精舍。
爾時,世尊觀魔波旬欲得知神識所在。
世尊告諸比丘:
「汝等頗聞此精舍之中有大聲乎?又{在}[有?]光怪?」
諸比丘對曰:「如是,世尊!我等已見。」
世尊告曰:
「此弊魔波旬,欲得知婆迦梨神識所在。」
是時,尊者阿難白世尊曰:
「唯願世尊說婆迦梨比丘神識為何所在。」
世尊告曰:
「婆迦梨比丘神識永無所著,彼
族姓子以般涅槃,當作如是持。」
是時,尊者阿難白世尊曰:
「此婆迦梨比丘何日得此四諦?」
世尊告曰:「今日之中得此四諦。」
阿難白佛:
「此比丘抱病經久,本是凡人。」
世尊告曰:
「如是,阿難!如汝所言,但彼比丘嫌苦甚久,諸有釋迦文佛弟子之中,信解脫者此人最勝,然有漏心未得解脫:『我今可求刀自刺。』是時,彼比丘臨自刺時,即思惟如來功德,捨壽之日,思惟五盛陰,是謂:此色習、此色滅盡,爾時,彼比丘思惟此已,諸有習之法皆悉滅盡,此比丘已般涅槃。」
爾時,阿難聞佛所說,歡喜奉行。
四意斷之法,四闇、老耄法,阿夷、法本末,舍利、
婆迦梨。
相應部22相應87經/跋迦梨經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
有一次,
世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
當時,生病的、受苦的、重病的
尊者跋迦梨住在陶匠住處。
那時,尊者跋迦梨召喚看護們:
「來!
學友們!你們去見世尊。抵達後,請你們以我的名義
以頭禮拜世尊的足:『
大德!跋迦梨
比丘是生病者、受苦者、重病者,他以頭禮拜世尊的足。』以及請你們這麼說:『大德!請世尊
出自憐愍,去見跋迦梨比丘,
那就好了!』」
「是的,學友!」那些比丘回答尊者跋迦梨後,去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:「大德!跋迦梨比丘是生病者、受苦者、重病者,他以頭禮拜世尊的足,以及他這麼說:『大德!請世尊出自憐愍,去見跋迦梨比丘,那就好了!』」
世尊以沈默狀態同意。
那時,世尊穿衣、拿起衣鉢後,去見尊者跋迦梨。
尊者跋迦梨看見正從遠處到來的世尊。看見後,
在臥床上移動。
那時,世尊對尊者跋迦梨說這個:
「夠了,跋迦梨!你不要在臥床上移動,有這些設置的座位,我將坐在那裡。」
世尊在設置的座位坐下。坐下後,世尊對尊者跋迦梨說這個:
「跋迦梨!是否能被你忍受?
是否能被[你]維持生活?是否苦的感受減退、不增進,減退的結局被知道,非增進?」
「大德!不能被我忍受,不能被[我]維持,我強烈苦的感受增進、不減退,增進的結局被知道,非減退。」
「跋迦梨!是否你沒有任何後悔?沒有任何悔憾?」
「大德!我當然有不少的後悔,不少的悔憾。」
「跋迦梨!那麼,是否自己從戒不責備你?」
「大德!自己從戒不責備我。」
「跋迦梨!如果自己從戒不責備你,那麼,你有什麼後悔與什麼悔憾呢?」
「大德!我想去見世尊很久了,但在我的身體上沒有我能去見世尊那個程度的力氣。」
「夠了,跋迦梨!以見這腐臭之身對你如何呢?跋迦梨!
凡見法者他見我;凡見我者他見法,跋迦梨!因為,見法者見我;見我者見法。
跋迦梨!你怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
「無常的,大德!」
「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
「苦的,大德!」
「那麼,凡為無常的、苦的、
變易法,適合認為它:『
這是我的,
我是這個,
這是我的真我。』嗎?」
「大德!這確實不是。」
「受……想……諸行……識是常的,或是無常的?」
「無常的,大德!」……(中略)
「……『……這是我的真我。』嗎?」
「大德!這確實不是。」
「……因此,在這裡,這麼看的……(中略)他知道:『……
不再有此處[輪迴]的狀態。』」
那時,世尊以這個教誡教誡尊者跋迦梨後,從座位起來後,離開去
耆闍崛山。
那時,當世尊離開不久,尊者跋迦梨召喚看護們:
「來!學友們!使我登上臥床後,去仙吞山坡的黑岩處。像我這樣的,怎麼會想應該被死在住家中呢?」
「是的,
學友!」那些比丘回答尊者跋迦梨後,使尊者跋迦梨上臥床後,去仙吞山坡的黑岩處。
那時,那天剩餘的白天與夜晚,世尊住在耆闍崛山。
那時,在夜已深時,容色絕佳的兩位天神使整個耆闍崛山發光後,去見世尊。……(中略)在一旁站立。在一旁站立的一位天神對世尊說這個:
「大德!跋迦梨比丘
意圖解脫。」
另一位天神對世尊說這個:
「大德!那位
善解脫者將解脫。」
那些天神說這個,說這個後,向世尊問訊、
作右繞後,就在那裡消失。
那時,那夜過後,世尊召喚比丘們:
「來!比丘們!請你們去見跋迦梨比丘。抵達後,請你們對跋迦梨比丘這麼說:『跋迦梨學友!請你聽世尊與兩位天神的言語:學友!這夜,在夜已深時,容色絕佳的兩位天神使整個耆闍崛山發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。學友!在一旁站立的一位天神對世尊說這個:「大德!跋迦梨比丘意圖解脫。」另一位天神對世尊說這個:「大德!那位善解脫者將解脫。」跋迦梨學友!而世尊對你這麼說:「不要害怕,跋迦梨!不要害怕,跋迦梨!對你來說,死必將是無惡的,無惡的命終。」』」
「是的,大德!」那些比丘回答世尊後,去見尊者跋迦梨。抵達後,對尊者跋迦梨說這個:
「跋迦梨學友!請你聽世尊與兩位天神的言語。」
那時,尊者跋迦梨召喚看護們:
「來!學友們!請你們使我下臥床,像我這樣的,怎能想坐在高座後,那位世尊的教誡應該被聽聞呢?」
「是的,學友!」那些比丘回答尊者跋迦梨後,使尊者跋迦梨下臥床。
「學友!這夜,在夜已深時,容色絕佳的兩位天神……(中略)在一旁站立,學友!在一旁站立的一位天神對世尊說這個:『大德!跋迦梨比丘意圖解脫。』另一位天神對世尊說這個:『大德!那位善解脫者將解脫。』跋迦梨學友!而世尊對你這麼說:「不要害怕,跋迦梨!不要害怕,跋迦梨!對你來說,死必將是無惡的,無惡的命終。』」
「學友們!那樣的話,請你們以我的名義以頭禮拜世尊的足:『大德!跋迦梨比丘是生病者、受苦者、重病者,他以頭禮拜世尊的足。』以及請你們這麼說:『色是無常的,大德!我對那個不懷疑。「凡是無常的,那個是苦的。」我不懷疑。「凡是無常的、苦的、變易法,在那裡,對我來說沒有意欲,或貪,或情愛。」我不懷疑。受是無常的,大德!我對那個不懷疑。「凡是無常的,那個是苦的。」我不懷疑。「凡是無常的、苦的、變易法,在那裡,對我來說沒有意欲,或貪,或情愛。」我不懷疑。想……諸行是無常的,大德!我對那個不懷疑。「凡是無常的,那個是苦的。」我不懷疑。「凡是無常的、苦的、變易法,在那裡,對我來說沒有意欲,或貪,或情愛。」我不懷疑。識是無常的,大德!我對那個不懷疑。「凡是無常的,那個是苦的。」我不懷疑。「凡是無常的、苦的、變易法,在那裡,對我來說沒有意欲,或貪,或情愛。」我不懷疑。』」
「是的,學友!」那些比丘回答尊者跋迦梨後離開。
那時,尊者跋迦梨在那些比丘離開不久,取刀。
那時,那些比丘去見世尊。抵達後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:
「大德!跋迦梨比丘是生病者、受苦者、重病者,他以頭禮拜世尊的足,且這麼說:『色是無常的,大德!我對那個不懷疑。『凡是無常的,那個是苦的。』我不懷疑。『凡是無常的、苦的、變易法,在那裡,對我來說沒有意欲,或貪,或情愛。』我不懷疑。受……想……諸行……識是無常的,大德!我對那個不懷疑。『凡是無常的,那個是苦的。』我不懷疑。『凡是無常的、苦的、變易法,在那裡,對我來說沒有意欲,或貪,或情愛。』我不懷疑。」
那時,世尊召喚比丘們:
「比丘們!我們走,我們將去仙吞山坡的黑岩處,在該處
善男子跋迦梨已取刀。」
「是的,
大德!」那些比丘回答世尊。
那時,世尊與眾多比丘一起去仙吞山坡的黑岩處。
那時,世尊從遠處看見就在臥床上躺臥的、肩膀轉回(側轉)的尊者跋迦梨。
當時,黑闇雲煙正走到東方,走到西方;走到北方;走到南方;走到上方;走到下方;走到四方的中間方位。
那時,世尊召喚比丘們:
「比丘們!你們看見黑闇雲煙走到東方……(中略)走到四方的中間方位嗎?」
「是的,大德!」
「比丘們!這是魔
波旬探求善男子跋迦梨的識:『善男子跋迦梨的識被住立在哪裡?』比丘們!而以識不被住立,善男子跋迦梨已
般涅槃。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.87/(5). Vakkalisuttaṃ
87. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā vakkali kumbhakāranivesane viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi– “etha tumhe, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha– ‘vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha– ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu; anukampaṃ upādāyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandati; evañca pana vadeti– ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu; anukampaṃ upādāyā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā vakkali tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā vakkali bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavoca– “alaṃ, vakkali, mā tvaṃ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni; tatthāhaṃ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavoca– “kacci te, vakkali, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ; bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Kacci te, vakkali, na kiñci kukkuccaṃ, na koci vippaṭisāro”ti? “Taggha me, bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ, anappako vippaṭisāro”ti. “Kacci pana taṃ, vakkali, attā sīlato na upavadatī”ti? “Na kho maṃ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. “No ce kira taṃ, vakkali, attā sīlato upavadati; atha kiñca te kukkuccaṃ ko ca vippaṭisāro”ti? “Cirapaṭikāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me kāyasmiṃ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyan”ti.
“Alaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati so maṃ passati; yo maṃ passati so dhammaṃ passati. Dhammañhi, vakkali, passanto maṃ passati; maṃ passanto dhammaṃ passati.
“Taṃ kiṃ maññasi, vakkali, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… eso me attāti? “No hetaṃ, bhante”. “Tasmātiha …pe… evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā yena gijjhakūṭo pabbato tena pakkāmi. Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantassa bhagavato upaṭṭhāke āmantesi– “etha maṃ, āvuso, mañcakaṃ āropetvā yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṅkamatha. Kathañhi nāma mādiso antaraghare kālaṃ kattabbaṃ maññeyyā”ti? “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṃ vakkaliṃ mañcakaṃ āropetvā yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṅkamiṃsu. Atha kho bhagavā tañca rattiṃ tañca divāvasesaṃ gijjhakūṭe pabbate vihāsi. Atha kho dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu …pe… ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca– “vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī”ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca “so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī”ti. Idamavocuṃ tā devatāyo. Idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi– “etha tumhe, bhikkhave, yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā vakkaliṃ bhikkhuṃ evaṃ vadetha–
“‘Suṇāvuso tvaṃ, vakkali, bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatānaṃ. Imaṃ, āvuso, rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca– vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetīti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca– so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatīti. Bhagavā ca taṃ, āvuso vakkali, evamāha– mā bhāyi, vakkali; mā bhāyi, vakkali! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yenāyasmā vakkali tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavocuṃ– “suṇāvuso vakkali, bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatānan”ti.
Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi– “etha maṃ, āvuso, mañcakā oropetha. Kathañhi nāma mādiso ucce āsane nisīditvā tassa bhagavato sāsanaṃ sotabbaṃ maññeyyā”ti! “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṃ vakkaliṃ mañcakā oropesuṃ. “Imaṃ, āvuso, rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā …pe… ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca– ‘vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca– ‘so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī’ti. Bhagavā ca taṃ, āvuso vakkali, evamāha– ‘mā bhāyi, vakkali; mā bhāyi, vakkali! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. “Tena hāvuso, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha– ‘vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha– ‘rūpaṃ aniccaṃ. Tāhaṃ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Vedanā aniccā. Tāhaṃ, bhante, na kaṅkhāmi Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Saññā… saṅkhārā aniccā. Tāhaṃ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Viññāṇaṃ aniccaṃ. Tāhaṃ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmī’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṃ āharesi.
Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so bhagavato pāde sirasā vandati; evañca vadeti– ‘rūpaṃ aniccaṃ. Tāhaṃ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Vedanā… saññā… saṅkhārā viññāṇaṃ aniccaṃ. Tāhaṃ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmī’”ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “āyāma, bhikkhave, yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṅkamissāma; yattha vakkalinā kulaputtena satthamāharitan”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ dūratova mañcake vivattakkhandhaṃ semānaṃ.
Tena kho pana samayena dhūmāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ disaṃ, gacchati adho disaṃ, gacchati anudisaṃ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṃ dhūmāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ …pe… gacchati anudisan”ti. “Evaṃ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, māro pāpimā vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṃ samanvesati – ‘kattha vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṃ patiṭṭhitan’ti? Appatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena vakkali kulaputto parinibbuto”ti. Pañcamaṃ.