雜阿含1238經[正聞本1241經/佛光本1125經](剎利相應/八眾誦/祇夜)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
時,波斯匿王獨靜思惟,作是念:
「世尊正法,現法、離諸熾然、
不待時節、通達現見、
自覺證知,此法是
善知識、善伴黨,非是惡知識、惡伴黨。」
作是念已,往詣佛所,
稽首佛足,退坐一面,白佛言:
「世尊!我獨靜思惟,作是念:『世尊正法,現法、離諸熾然、不待時節、通達現見、自覺證知,是則善知識、善伴黨,非惡知識、惡伴黨。』」
佛告波斯匿王:
「如是,大王!如是,大王!世尊正法律,現法、離諸熾然、不待時節、通達現見、緣自覺證知,是則善知識、善伴黨,非惡知識、惡伴黨,所以者何?我為善知識,眾生有
生法者,解脫於生;眾生有老、病、死、憂、悲、
惱、苦者,悉令解脫。
大王!我於一時,住王舍城山谷精舍。
時,阿難陀
比丘獨靜思惟,作是念:『
半梵行者,是善知識、善伴黨,非惡知識、惡伴黨。』作是念已,來詣我所,稽首我足,退坐一面,白我言:『世尊!我獨靜思惟,作是念:「半梵行者,是善知識、善伴黨、非惡知識、惡伴黨。」』
我時告言:『阿難!莫作是語:「半梵行者是善知識、善伴黨,非惡知識、惡伴黨。」所以者何?
純一滿淨梵行清白,謂善知識、善伴黨,非惡知識、惡伴黨,所以者何?我常為諸眾生作善知識,其諸眾生有生故,當知世尊正法,現法令脫於生,有老、病、死、憂、悲、惱、苦者,離諸熾然,不待時節現令脫惱苦,見通達,自覺證知,是則善知識、善伴黨,非惡知識、惡伴黨。』」
爾時,世尊即說偈言:
「讚歎不放逸,是則佛正教,修禪不放逸,逮得證諸漏。」
佛說此經已,波斯匿王聞佛所說,歡喜、
隨喜,作禮而去。
別譯雜阿含65經(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛在舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,波斯匿王於閑靜處作是思惟:
「佛所教法,極有義利,能得現報,無有熱惱,不待時節,能將於人到于善處,語諸人言:『汝等來!善示汝妙法,夫為智者,自身取證,深得解達,須善友,須善同伴,恒應親友,如是善友,不向惡友,并惡知識,遠離惡伴。』」
思惟是已,從坐處起,往詣佛所,在一面坐,白佛言:
「世尊!我於閑處,作是思惟:『佛所教法,有大義利,能招現報,無諸熱惱,不待時節……乃至不與惡友交遊。』」
佛告王曰:
「實爾,實爾,佛所教法,有大義利,能招現報……乃至不與惡伴交遊。
我於往時,在王舍城耆梨跋提林。
爾時,阿難比丘獨在靜處,作是思惟:『
善知識者,
梵行半體。』阿難起已,來至我所,頂禮我已,而作是言:『善知識者,梵行半體,非惡知識、惡伴、惡友。』
我告阿難:『止!止!莫作是語,所以者何?夫善知識、善友、善伴乃是
梵行全體,又,善友伴者不與惡知識、惡友、惡伴而為徒黨,何以故?我以善知識故,脫於生死,是故,當知:「善知識者,梵行全體。」』如是之事,應分別知,佛所說法,有大義利,能招現報……乃至不與惡友、惡伴、惡知識等而為伴黨。」
爾時,世尊!即說偈言:
「於諸善法中,不放逸最勝,若當放逸者,賢聖所譏嫌。
若不放逸者,獲於
天帝位,於諸天中勝,於作無作中。
不放逸最勝,若不放逸者,坐禪盡諸漏,逮得於勝果。」
佛說是已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部3相應18經/善友經(「攝頌」作「不放逸經第二」)(憍薩羅相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
在一旁坐下的憍薩羅國波斯匿王對
世尊說這個:
「
大德!這裡,當我獨處、
獨坐時,這樣心的深思生起:『法被世尊善說,而那是對有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友者,不是對有惡的朋友、惡的同伴、惡的親密朋友者。』」
「這是這樣,大王!這是這樣,大王!
大王!法被我善說,而那是對有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友者,不是對有惡的朋友、惡的同伴、惡的親密朋友者。
大王!這裡,有一次,我住在釋迦國,名叫那軋拉迦的釋迦族人城鎮,大王!那時,阿難
比丘來見我。抵達後,向我
問訊後,在一旁坐下,大王!在一旁坐下的阿難比丘對我說這個:『大德!
這是梵行的一半,即:
善的朋友之誼、善的同伴之誼、善的親密朋友之誼。』
大王!在這麼說時,我對阿難比丘說這個:『阿難!不要這樣[說-DN.15],阿難!不要這樣[說],阿難!這就是梵行的全部,即:善的朋友之誼、善的同伴之誼、善的親密朋友之誼。阿難!有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友比丘的這個能被預期:他必將
修習八支聖道、必將
多作八支聖道。
阿難!而有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友的比丘,如何修習八支聖道、多作八支聖道?阿難!這裡,比丘
依止遠離、依止離貪、依止滅、
捨棄的成熟修習正見;依止遠離……(中略)修習正志……(中略)修習正語……(中略)修習正業……(中略)修習正命……(中略)修習正精進……(中略)修習正念;依止遠離、依止離貪、依止滅、捨棄的成熟修習正定。阿難!有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友的比丘這樣修習八支聖道、多作八支聖道。
阿難!其次,以這個法門,這也能被知道:關於這就是梵行的全部,即:善的朋友之誼、善的同伴之誼、善的親密朋友之誼。阿難!由於善友的我,
生法的眾生從生被釋放;老法的眾生從老被釋放;死法的眾生從死被釋放;愁悲苦憂
絕望法的眾生從愁悲苦憂絕望被釋放。阿難!以這個法門,這也能被知道:關於這就是梵行的全部,即:善的朋友之誼、善的同伴之誼、善的親密朋友之誼。[SN.45.2]』
大王!因此,在這裡,應該被你這麼學:『我要成為有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友者。』大王!應該被你這麼學。
大王!當你有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友時,這一法依止後應該被留下:在善法上的不放逸。
大王!當你住於不放逸的時,依止不放逸的後,你的宮女隨從必將想這個:『國王住於不放逸,依止不放逸,來吧!讓我們也住於不放逸,依止不放逸。』
大王!當你住於不放逸的時,依止不放逸的後,你的
剎帝利隨從必將想這個:『國王住於不放逸,依止不放逸,來吧!讓我們也住於不放逸,依止不放逸。』
大王!當你住於不放逸的時,依止不放逸的後,你的軍隊必將想這個:『國王住於不放逸,依止不放逸,來吧!讓我們也住於不放逸,依止不放逸。』
大王!當你住於不放逸的時,依止不放逸的後,你的城鎮與地方人們必將想這個:『國王住於不放逸,依止不放逸,來吧!讓我們也住於不放逸,依止不放逸。』
大王!當你住於不放逸的時,依止不放逸的後,你自己必將被保護、被守護;宮女也必將被保護、被守護;寶庫與藏庫之家屋也必將被保護、被守護。」
世尊說這個……(中略):
「對財富以欲求者:廣大的、更多更多的,
賢智者稱讚,在福德行為上的不放逸。
不放逸的賢智者,擁有二種利益:
凡在當生中的利益,以及凡後世的利益,
現觀利益的堅固者,被稱為『賢智者』。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.3.18/(8). Kalyāṇamittasuttaṃ
129. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca– “idha mayhaṃ bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– ‘svākkhāto bhagavatā dhammo, so ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassā’”ti.
“Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja! Svākkhāto mahārāja, mayā dhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.
“Ekamidāhaṃ, mahārāja, samayaṃ sakkesu viharāmi nagarakaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Atha kho, mahārāja, ānando bhikkhu yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, mahārāja, ānando bhikkhu maṃ etadavoca– ‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyassa– yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’”ti.
“Evaṃ vuttāhaṃ, mahārāja, ānandaṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ– ‘mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda! Sakalameva hidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ– yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati’”.
“Kathañca, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, sammāsaṅkappaṃ bhāveti …pe… sammāvācaṃ bhāveti …pe… sammākammantaṃ bhāveti …pe… sammā-ājīvaṃ bhāveti …pe… sammāvāyāmaṃ bhāveti …pe… sammāsatiṃ bhāveti …pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Tadamināpetaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ– yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti.
“Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, byādhidhammā sattā byādhito parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ– yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti.
“Tasmātiha te, mahārāja, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti. Evañhi te mahārāja, sikkhitabbaṃ.
“Kalyāṇamittassa te, mahārāja, kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ayaṃ eko dhammo upanissāya vihātabbo– appamādo kusalesu dhammesu.
“Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṃ upanissāya, itthāgārassa anuyantassa evaṃ bhavissati– ‘rājā kho appamatto viharati, appamādaṃ upanissāya. Handa, mayampi appamattā viharāma, appamādaṃ upanissāyā’”ti.
“Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṃ upanissāya, khattiyānampi anuyantānaṃ evaṃ bhavissati– ‘rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya. Handa, mayampi appamattā viharāma, appamādaṃ upanissāyā’”ti.
“Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṃ upanissāya, balakāyassapi evaṃ bhavissati– ‘rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya. Handa, mayampi appamattā viharāma, appamādaṃ upanissāyā’”ti.
“Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṃ upanissāya, negamajānapadassapi evaṃ bhavissati– ‘rājā kho appamatto viharati, appamādaṃ upanissāya. Handa, mayampi appamattā viharāma, appamādaṃ upanissāyā’”ti?
“Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṃ upanissāya, attāpi gutto rakkhito bhavissati– itthāgārampi guttaṃ rakkhitaṃ bhavissati, kosakoṭṭhāgārampi guttaṃ rakkhitaṃ bhavissatī”ti. Idamavoca …pe…
“Bhoge patthayamānena, uḷāre aparāpare;
Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā.
“Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito;
Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko.
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti.