北傳:雜阿含1221經, 別譯雜阿含255經 南傳:小部/經集2品12經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含1221經[正聞本1321經/佛光本1205經](婆耆舍相應/八眾誦/祇夜)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,有尊者尼拘律想,住於曠野禽獸之處,疾病委篤,尊者婆耆舍為看病人,瞻視供養。
  彼尊者尼拘律想以疾病故,遂般涅槃
  時,尊者婆耆舍作是念:
  「我和上為有餘涅槃,無餘涅槃?我今當求其相。」
  爾時,尊者婆耆舍供養尊者尼拘律想舍利已,持衣鉢、向王舍城。
  次第到王舍城,舉衣鉢,洗足已,詣佛所,稽首禮足,退住一面,而說偈言:
  「我今禮大師等正覺無{滅}[減],於此現法中,一切疑網斷。
   曠野住比丘,命終般涅槃,威儀攝諸根,大德稱於世,世尊為制名,名尼拘律想。
   我今問世尊,彼不動解脫,精進勤方便,功德為我說。
   我為釋迦種,世尊法弟子,及餘皆欲知,圓道眼所說,我等住於此,一切皆欲聞。
   世尊為大師,無上救世間,斷疑大牟尼,智慧已具備。
   圓照神道眼,光明顯四眾,猶如天帝釋,曜三十三天。
   諸貪欲疑惑,皆從無明起,若得遇如來,斷滅悉無餘。
   世尊神道眼,世間為最上,滅除眾生{愚}[過],如風飄遊塵。
   一切諸世間,煩惱覆隱沒,{設}[諸]餘悉無有,明目如佛者。
   慧光照一切,令同大精進,唯願大智尊,當為眾記說。
   言出微妙聲,我等專心聽,柔軟音演說,諸世間普聞。
   猶如熱渴逼,求索清涼水,如佛無減知,我等亦求知。」
  尊者婆耆舍復說偈言:
  「今聞無上士,記說其功德,不空修梵行,我聞大歡喜。
   如說隨說得,順牟尼弟子,滅生死長縻,虛偽幻化縛。
   以見世尊故,能斷除諸愛,度生死彼岸,不復受諸有。」
  佛說此經已,尊者婆耆舍聞佛所說,歡喜、隨喜,作禮而去。

別譯雜阿含255經(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在王舍城迦蘭陀竹林。
  爾時,尼瞿陀劫波比丘住彼第一曠野林中,而此野中復有一林。
  時,此比丘於彼遇病,尊者婆耆供給彼病尼瞿陀劫波比丘。
  因此病故,即入涅槃。
  爾時,尊者婆耆奢耶旬供養和上尼瞿陀劫波已,漸次遊行至王舍城迦蘭陀竹林。
  時,婆耆奢於其晨朝著衣持鉢,入王舍城乞食,乞食食已洗鉢,收攝坐具往詣佛所,整其衣服合掌向佛,說偈問曰:
  「我今欲問佛,無量之解慧,現在斷疑惑,於曠野城中,比丘入涅槃。
   生來有福德,守攝身口意,兼有大名聞,尼瞿陀劫賓,佛為作是名。
   佛為婆羅門,立如是名字……」

小部/經集2品12經/尼拘律葛波經(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在阿羅婆的阿格羅婆塔廟
  當時,尊者婆耆舍的和尚名叫尼拘律葛波上座在阿格羅婆塔廟般涅槃不久。那時,獨處、獨坐的尊者婆耆舍這樣心的深思生起:「我的和尚般涅槃或者非般涅槃呢?」
  那時,尊者婆耆舍傍晚時,從獨坐出來,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者婆耆舍對世尊說這個:
  「大德!這裡,獨處的、獨坐的我這樣心的深思生起:『我的和尚般涅槃或者非般涅槃呢?』」
  那時,尊者婆耆舍從座位起來、置(作)上衣到一邊肩膀、向世尊合掌鞠躬後,以偈頌對世尊說:
  「我們詢問最高慧的大師,當生切斷疑惑者,在阿格羅婆死去的比丘,被知道者、有名者完全寂滅了[嗎]?(345)
   他的名字是尼拘律葛波,世尊給那位婆羅門的,他去禮敬你期待解脫,活力已被發動、堅固法的看見者。(346)
   釋迦、一切眼者!那位弟子的一切,我們想要了知,我們的耳朵已準備好聽聞,你是我們的大師、你是無上者。(347)
   就切斷我們的疑惑請告訴我這個,廣慧者!令[我們]感知般涅槃,在我們之中如千眼者天[帝]釋,一切眼者!請你說。(348)
   這裡凡愚癡道的任何繫縛,無智側、疑惑處,達成如來後他們沒有,因為在人們中這是最上的眼。(349)
   確實!因為如果沒有男子除去污染,如風[對]厚雲,則那被覆蓋的全部世間,有光輝的人也不能輝耀。(350)
   慧者們是光的作者,同樣地我認為你是那位慧者,我們接近觀慧者、知道者,請你在我們的團體中公開葛波。(351)
   可愛者請趕快你說出可愛的話語,如天鵝伸展[脖子]後柔和地叫,以簡潔音善整理地,我們全部以端正的姿勢要聽你的。(352)
   已捨斷生死的無剩餘者,懇求後我將使遣除者說法,因為對一般人(凡夫)作不到想作的,但對如來作得到應被考量的事。(353)
   這裡你的成功解說,是完美慧的把握者,這是最後的朝向合掌,有知的最高慧者不要迷惑[我們]。(354)
   知道高低的聖法後,有知的最高慧者不要迷惑[我們],如水[對]在炎暑中被炎暑加熱者,我期待言語落下來被聽聞。(355)
   如希求行梵行尊敬的葛波是否非空虛的,他到達涅槃或者有餘依,令[我們]聽聞他如何成為解脫者。(356)
  (世尊)
  「這裡他在名色上切斷渴愛:被長時間潛在之黑流,越過生死無殘餘。」(357)
  世尊說五個中最勝的
  「第七仙!你的言語,聽聞這個後我明淨(得到自信),我的尋問確實是非空虛的,婆羅門沒欺騙我。(358)
   其行如其語,是世尊的弟子,他切斷,被伸展的、騙人的、堅固的魔網。(359)
   世尊!尊敬的葛波看見,執取的開頭,尊敬的葛波確實超越,極難越過的死亡領域。」(360)
  尼拘律葛波經第十二終了。

巴利語經文(Vipassana Research Institute版)
KN/Sn.2.12/ 12. Nigrodhakappasuttaṃ
  Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa upajjhāyo nigrodhakappo nāma thero aggāḷave cetiye aciraparinibbuto hoti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘parinibbuto nu kho me upajjhāyo udāhu no parinibbuto’’ti? Atha kho āyasmā vaṅgīso sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘parinibbuto nu kho me upajjhāyo, udāhu no parinabbuto’’’ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
  345.‘‘Pucchāma [pucchāmi (ka.)] satthāramanomapaññaṃ,
  diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṃ chettā;
  Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, ñāto yasassī abhinibbutatto.
  346.‘‘Nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassa;
  So taṃ namassaṃ acari mutyapekkho, āraddhavīriyo daḷhadhammadassī.
  347.‘‘Taṃ sāvakaṃ sakya [sakka (sī. syā. pī.)] mayampi sabbe, aññātumicchāma samantacakkhu;
  Samavaṭṭhitā no savanāya sotā, tuvaṃ no satthā tvamanuttarosi.
  348.‘‘Chindeva no vicikicchaṃ brūhi metaṃ, parinibbutaṃ vedaya bhūripañña;
  Majjheva [majjhe ca (syā. ka.)] no bhāsa samantacakkhu, sakkova devāna sahassanetto.
  349.‘‘Ye keci ganthā idha mohamaggā, aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā;
  Tathāgataṃ patvā na te bhavanti, cakkhuñhi etaṃ paramaṃ narānaṃ.
  350.‘‘No ce hi jātu puriso kilese, vāto yathā abbhadhanaṃ vihāne;
  Tamovassa nivuto sabbaloko, na jotimantopi narā tapeyyuṃ.
  351.‘‘Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, taṃ taṃ ahaṃ vīra [dhīra (sī. syā.)] tatheva maññe;
  Vipassinaṃ jānamupāgamumhā [jānamupagamamhā (sī. syā.)], parisāsu no āvikarohi kappaṃ.
  352.‘‘Khippaṃ giraṃ eraya vaggu vagguṃ, haṃsova paggayha saṇikaṃ [saṇiṃ (syā. pī.)] nikūja;
  Bindussarena suvikappitena, sabbeva te ujjugatā suṇoma.
  353.‘‘Pahīnajātimaraṇaṃ asesaṃ, niggayha dhonaṃ [dhotaṃ (sī.)] vadessāmi dhammaṃ;
  Na kāmakāro hi puthujjanānaṃ, saṅkheyyakāro ca [saṅkhayyakārova (ka.)] tathāgatānaṃ.
  354.‘‘Sampannaveyyākaraṇaṃ tavedaṃ, samujjupaññassa [samujjapaññassa (syā. ka.)] samuggahītaṃ;
  Ayamañjalī pacchimo suppaṇāmito, mā mohayī jānamanomapañña.
  355.‘‘Parovaraṃ [varāvaraṃ (katthaci)] ariyadhammaṃ viditvā, mā mohayī jānamanomavīra;
  Vāriṃ yathā ghammani ghammatatto, vācābhikaṅkhāmi sutaṃ pavassa [sutassa vassa (syā.)].
  356.‘‘Yadatthikaṃ [yadatthiyaṃ (pī.), yadatthitaṃ (ka.)] brahmacariyaṃ acarī, kappāyano kaccissa taṃ amoghaṃ;
  Nibbāyi so ādu saupādiseso, yathā vimutto ahu taṃ suṇoma’’.
  357.‘‘Acchecchi [achejji (ka.)] taṇhaṃ idha nāmarūpe, (iti bhagavā) Kaṇhassa [taṇhāya (ka.)] sotaṃ dīgharattānusayitaṃ;
  Atāri jātiṃ maraṇaṃ asesaṃ,’’
  Iccabravī bhagavā pañcaseṭṭho.
  358.‘‘Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattama;
  Amoghaṃ kira me puṭṭhaṃ, na maṃ vañcesi brāhmaṇo.
  359.‘‘Yathāvādī tathākārī, ahu buddhassa sāvako;
  Acchidā maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷhaṃ.
  360.‘‘Addasā bhagavā ādiṃ, upādānassa kappiyo;
  Accagā vata kappāyano, maccudheyyaṃ suduttara’’nti.
  Nigrodhakappasuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「男子」(puriso),《勝義光明》說,這是說關於世尊(bhagavantaṃ sandhāyāha),而No ce hi jātu是發出的感嘆(thunantoyeva)。
  「懇求後」(niggayha),原意為「制止;折伏」,但《勝義光明》以「良善地懇求、催促後」(suṭṭhu yācitvā nibandhitvā)解說,今準此譯。
  「遣除者」(dhonaṃ),另譯為「洗淨者」,《勝義光明》以「遣除一切惡」(dhutasabbapāpaṃ)解說,今準此譯。
  「高低的」(Parovaraṃ),《勝義光明》以「因世間、出世間而美妙、不美妙或遠近」(lokiyalokuttaravasena sundarāsundaraṃ dūresantikaṃ vā)解說。
  「尊敬的葛波」(kappāyano),《勝義光明》說,就是對葛波以尊敬而說(kappameva pūjāvasena bhaṇati),今準此譯。又,kappiyo亦同。
  「五個中最勝的」(pañcaseṭṭho),《勝義光明》說,五個第一弟子、五個組成一群中最勝的,以信等五根,或戒等法聚與極殊勝眼為最勝的(pañcannaṃ paṭhamasissānaṃ pañcavaggiyānaṃ seṭṭho, pañcahi vā saddhādīhi indriyehi, sīlādīhi vā dhammakkhandhehi ativisiṭṭhehi cakkhūhi ca seṭṭhoti)。