北傳:雜阿含1194經, 別譯雜阿含107經 南傳:相應部6相應6, 9經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含1194經[正聞本1294經/佛光本1178經](梵天相應/八眾誦/祇夜)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,大梵天王及餘別梵天、善臂別梵天日日方便,往見供養世尊。
  時,有婆句梵天,見別梵天、善臂梵天精勤方便,而問言:
  「汝欲何之?」
  彼即答言:「欲見世尊,恭敬供養。」
  時,婆句梵天即說偈言:
  「彼有四鵠鳥,三種金色宮,五百七十二,修行禪思者。
   熾焰金色身,普照梵天宮,汝且觀我身,何用至彼為?」
  爾時,善梵王別梵王、善臂別梵王復說偈言:
  「雖有金色身,普照梵天宮,其有智慧者,知色有煩惱,智者不樂色,於其心解脫。」
  時,彼善梵天別梵天、善臂別梵天往詣佛所,稽首佛足,退坐一面,白佛言:
  「世尊!我今方便欲來見世尊,恭敬供養,有婆句梵天見我方便而問我言:『汝今方便,欲何所之?』
  我即答言:『欲往見世尊,禮事供養。』
  婆句梵天即說偈言:
  『有四種鵠鳥,三種金色宮,五百七十二,於中而禪思。
   觀我身金色,普照梵天宮,汝且觀我身,何用至彼為?』
  我即說偈而答彼言:
  『雖有金色身,普照梵天宮,當知真金色,是則煩惱事,智者解脫色,於色不復樂。』」
  佛告梵天:
  「如是,梵天!如是,梵天!雖有真金色,普照梵天宮,當知真金色,則是煩惱事,智者解脫色,於色不復樂。」
  時,彼梵天為迦吒務陀低沙比丘故說偈言:
  「夫士生世間,利斧在口中,還自斬其身,斯由惡言故。
   應毀者稱譽,應譽而反毀,惡口增其過,所生無安樂。
   博弈酒喪財,其過失甚少,惡心向善逝,是則為大過。
   地獄有百千,名尼羅浮{地}[陀],三{十}[千]有六百,及五阿浮陀,斯皆謗聖獄,口意惡願故。」
  佛說此經已,彼諸梵天聞佛所說,歡喜、隨喜,稽首佛足,即沒不現。

別譯雜阿含107經(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在舍衛國祇樹給孤獨園。
  時,有二天,一名小勝善閉梵,二名小勝光梵,欲來詣佛。
  時,婆迦梵見此二梵,即問之曰:
  「欲何所至?」
  二梵答言:
  「我等欲往詣世尊所,問訊禮敬。」
  時,婆迦梵即說偈言:
  「四梵字鸛雀,三梵名為金,七十二五百,名曰為餘毘。
   汝觀我金色,赫然而明盛,所有威光明,暉光蔽梵天,云何不觀我,乃欲詣佛所。」
  爾時,二梵以偈答言:
  「汝今有少光,映蔽于梵天,當知此光色,皆有諸過患,明智得解脫,不樂斯光色。」
  爾時,二梵說是偈已,來詣佛所,頂禮佛足,在一面坐。
  二梵白佛言:
  「世尊!我等欲來見佛,時,婆迦梵因問我言:『欲何所至?』我等答言:『欲詣佛所。』
  時,婆迦梵說此偈言:
  『四梵名鸛雀,三梵名為金,七十二五百,名曰為餘毘。
   汝觀我金色,赫然大熾盛,所有身光明,暉光蔽梵天,云何不觀我,乃欲詣佛所?』
  我等即便說偈答言:
  『汝今有少光,映蔽於梵天,當知此光色,皆有諸過患,智者得解脫,不樂斯光色。』」
  佛言:
  「梵天!實爾,實爾,彼梵雖復少有光色,映蔽梵天,當知光色皆有過患,智者解了,不應樂此。」
  佛為二梵種種說法,示、教、利、喜
  二梵聞法,歡喜頂禮,還於天宮。

相應部6相應6經/梵天世界經(梵天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  當時,世尊已進入白天的住處,已獨坐
  那時,善梵辟支梵天與淨居辟支梵天去見世尊。抵達後,各依門兩側站立。
  那時,善梵辟支梵天對淨居辟支梵天說這個:
  「親愛的先生!拜訪世尊,大致上是不適時的,世尊已進入白天的住處,已獨坐。某某梵天世界是富有的且繁榮的,而且在那裡的梵天住於放逸住,親愛的先生!我們走,我們將去那個梵天世界。抵達後,讓我們對那位梵天激起急迫感。」
  「是的,親愛的先生!」淨居辟支梵天回答善梵辟支梵天。
  那時,善梵辟支梵天與淨居辟支梵天就猶如有力氣的男子能……(中略)就像這樣在世尊前消失,出現在那個梵天世界中。
  那位梵天看見正從遠處到來的那些梵天。看見後對那些梵天說這個:
  「喂!親愛的先生!你們從哪裡來?」
  「親愛的先生!我們是從那位世尊、阿羅漢、遍正覺者的面前來的,又,親愛的先生!你應該去侍候那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。」
  在這麼說時,不同意那個言語的那位梵天化作千個(回)自我後,對善梵辟支梵天說這個:
  「親愛的先生!你看到我像這樣的神通威力了嗎?」
  「親愛的先生!我看到你像這樣的神通威力了。」
  「親愛的先生!我是這麼大神通力、這麼大威力者,我要去侍候哪位其他沙門或婆羅門呢?」
  那時,善梵辟支梵天化作兩千個自我後,對那位梵天說這個:
  「親愛的先生!你看到我像這樣的神通威力了嗎?」
  「親愛的先生!我看到你像這樣的神通威力了。」
  「親愛的先生!那位世尊就是比你與我有更大神通力與更大威力者,親愛的先生!你應該去侍候那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。」
  那時,那位梵天以偈頌對善梵辟支梵天說:
  「三[百]隻金翅鳥與四[百]隻天鵝,以及五百隻鷹-禪定者的,
   梵天!這個天宮發光,使北方閃耀著。」
  「即使你的那天宮發光,使北方閃耀著,
   在色上看見過失、經常顫抖的後,因此極聰明者不樂諸色。」
  那時,善梵辟支梵天與淨居辟支梵天激起那位梵天的急迫感後,就在那裡消失。
  過些時候,那位梵天去侍候那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。

相應部6相應9經/都路梵天經(梵天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  當時,瞿迦梨迦比丘是生病者、受苦者、重病者。
  那時,在夜已深時,容色絕佳的都路辟支梵天使整個祇樹林發光後,去見瞿迦梨迦比丘。抵達後,站在空中,對瞿迦梨迦比丘說這個:
  「瞿迦梨迦!請你在舍利弗、目揵連上使心淨信,舍利弗、目揵連是美善的。」
  「朋友!你是誰?」
  「我是都路辟支梵天。」
  「朋友!你被世尊記說為不還者,不是嗎?那樣的話,為何還是來這裡者呢?看!你的這個罪過有多少。」
  「當男子被生時,斧頭被生在口中,
   以此切斷自己:當愚癡者說惡語時。
   凡稱讚應該被責備者,或凡責備應該被稱讚者,
   他以口選擇不幸運的骰子,以那個不幸運的骰子找不到安樂。
   這個不幸運的骰子是小事:凡在骰子上有財產的損敗,
   甚至一切的也連同以自己,這就是更大不幸運的骰子:
   凡在善逝上會使意(心)成為邪惡者。
   十萬尼羅部陀,[加]三十六、又五阿浮陀,
   凡呵責聖人者來到地獄:置邪惡的言語與意後。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.6.6/(6). Brahmalokasuttaṃ
   177. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ upanissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaṃ paccekabrahmānaṃ etadavoca– “akālo kho tāva, mārisa, bhagavantaṃ payirupāsituṃ; divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca, brahmā ca tatra pamādavihāraṃ viharati. Āyāma, mārisa, yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā taṃ brahmānaṃ saṃvejeyyāmā”ti. “Evaṃ mārisā”ti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.
   Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā– seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva– bhagavato purato antarahitā tasmiṃ brahmaloke pāturahesuṃ. Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca– “handa kuto nu tumhe, mārisā, āgacchathā”ti? “Āgatā kho mayaṃ, mārisa, amha tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaṃ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassā”ti?
   Evaṃ vutto kho so brahmā taṃ vacanaṃ anadhivāsento sahassakkhattuṃ attānaṃ abhinimminitvā subrahmānaṃ paccekabrahmānaṃ etadavoca– “passasi me no tvaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāvan”ti? “Passāmi kho tyāhaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāvan”ti. “So khvāhaṃ, mārisa, evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṃ gamissāmī”ti?
   Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṃ attānaṃ abhinimminitvā taṃ brahmānaṃ etadavoca– “passasi me no tvaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāvan”ti? “Passāmi kho tyāhaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāvan”ti. “Tayā ca kho, mārisa, mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaṃ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassā”ti? Atha kho so brahmā subrahmānaṃ paccekabrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
   “Tayo supaṇṇā caturo ca haṃsā, byagghīnisā pañcasatā ca jhāyino.
   Tayidaṃ vimānaṃ jalate ca brahme, obhāsayaṃ uttarassaṃ disāyan”ti.
   “Kiñcāpi te taṃ jalate vimānaṃ, obhāsayaṃ uttarassaṃ disāyaṃ.
   Rūpe raṇaṃ disvā sadā pavedhitaṃ, tasmā na rūpe ramatī sumedho”ti.
   Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taṃ brahmānaṃ saṃvejetvā tatthevantaradhāyiṃsu Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassāti.

SN.6.9/(9). Turūbrahmasuttaṃ
   180. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho turū paccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhito kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – “pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. “Kosi tvaṃ, āvuso”ti? “Ahaṃ turū paccekabrahmā”ti. “Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa, yāvañca te idaṃ aparaddhan”ti.
   “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe;
   Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
   “Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.
   Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
   “Appamattako ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo.
   Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahantataro kali.
   Yo sugatesu manaṃ padosaye.
   “Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni.
   Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.
南北傳經文比對(莊春江作):