北傳:雜阿含1176經 南傳:相應部35相應243經 關涉主題:實踐/守護六根‧事蹟/世尊背痛、目揵連代轉法輪 (更新)
雜阿含1176經[正聞本394經/佛光本270經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時,世尊釋氏人間遊行,至迦毘羅衛國,住尼拘婁陀園。
  爾時,迦毘羅衛釋氏作新講堂,未有諸沙門婆羅門、釋迦年少、及諸人民在中住者,聞世尊來至釋氏迦毘羅衛人間遊行,住尼拘婁陀園,論苦樂義:
  「此堂新成,未有住者,可請世尊與諸大眾於中供養,得功德福報,長夜安隱,然{復}[後]我等當隨受用。」
  作是議已,悉共出城,詣世尊所,稽首禮足,退坐一面。
  爾時,世尊為諸釋氏演說要法,示、教、照、喜已,默然而住。
  時,諸釋氏從座起,整衣服,為佛作禮,右膝著地,合掌,白佛言:
  「世尊!我等釋氏新作講堂,未有住者,今請世尊及諸大眾於中供養,得功德福利,長夜安隱,然後我等當隨受用。」
  爾時,世尊默然受請。
  時,諸釋氏知世尊受請已,稽首佛足,各還其所。
  即以其日,以車輿經紀,運其眾具,莊嚴新堂,敷置床座,軟草布地,備香油燈。
  眾事辦已,往詣佛所,稽首白言:
  「眾事辦已,惟聖知時。」
  爾時,世尊與諸大眾,前後圍繞,至新堂外,洗足已,然後上堂,於中柱下,東向而坐。
  時,諸比丘亦洗足已,隨入講堂,於世尊後,西面東向,次第而坐。
  時,諸釋氏即於東面西向而坐。
  爾時,世尊為諸釋氏,廣說{要法}[法要],示、教、照、喜已,語諸釋氏:
  「瞿曇初夜已過,於時可還迦毘羅越。」
  時,諸釋氏聞佛所說,歡喜、隨喜,作禮而去。
  爾時,世尊知釋氏去已,告大目揵連:
  「汝當為諸比丘說法;我今背疾,當自消息。」
  時,大目揵連默然受教。
  爾時,世尊四褻欝多羅僧安置脅下,卷襞僧伽梨置於頭下,右脅而臥,屈膝累足,係念明相作起想思惟
  爾時,大目揵連語諸比丘:
  「佛所說法,初、中、後善,善義善味,純一滿淨,清白梵行,我今當說、不漏法,汝等諦聽
  云何為漏法?愚癡無聞凡夫,眼見色已,於可念色而起樂著,不可念色而起憎惡,不住身念處,於心解脫慧解脫無少分智,而起種種惡不善法,不無餘滅,不無餘永盡;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
  比丘如是者,天魔波旬往詣其所,伺其虛短,於其眼、色即得其闕,耳、聲,鼻、香,舌、味,身、觸,意、法亦復如是即得其闕。
  譬如:枯乾草積,四方火起,尋時即燒,如是,比丘於其眼、色,天魔波旬即得其闕,如是,比丘不勝於色;於耳、聲,鼻、香,舌、味,身、觸,意、法,受制於法,不能勝法,不勝色,不勝聲、香、味、觸、法,亦復不勝{意}[惡?]不善法:諸煩惱、熾然苦報、及未來世生老、病、死。
  諸尊!我從世尊親受於此諸有漏法,是名有漏法經。
  云何無漏法經?多聞聖弟子,眼見色,於可念色不起樂著,不可念色不起憎惡,繫念而住,無量心解脫、慧解脫如實知,於彼已起惡不善法無餘滅盡;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
  如是像類比丘,弊魔波旬往詣其所,於其眼、色伺求其短,不得其短;於耳、聲,鼻、香,舌、味,身、觸,意、法伺求其短,不得其短。
  譬如:樓閣墻壁牢固,窗戶重閉,埿塗厚密,四方火起,不能燒然,斯等比丘亦復如是,弊魔波旬往詣其所,伺求其短,不得其短。
  如是比丘能勝彼色,不為彼色之所勝也;勝於聲、香、味、觸、法,不為彼法之所勝也,若勝於色;勝於聲、香、味、觸、法已,亦復勝於惡不善法煩惱,熾燃苦報,及未來世生老、病、死。
  我親從世尊面受此法,是名無漏法經。」
  爾時,世尊知大目揵連說法竟,起正身坐,繫念在前,告大目揵連:
  「善哉!善哉!目揵連為人說此經法,多所饒益,多所過度,長夜安樂諸天世人。」
  爾時世尊告諸比丘:
  「汝當受持漏、無漏法經,廣為人說,所以者何?義具足故;法具足故;梵行具足故,開發神通,正向涅槃……乃至信心善男子,在家、出家,當受持、讀誦,廣為人說。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部35相應243經/流漏法門經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  有一次世尊住在釋迦族人的迦毘羅衛城尼拘律園。
  當時,迦毘羅衛城釋迦族人的新集會所被建造不久,未被沙門婆羅門或任何生為人的居住。
  那時,迦毘羅衛城的釋迦族人去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的迦毘羅衛城的釋迦族人對世尊說這個:
  「大德!這裡,迦毘羅衛城釋迦族人的新集會所被建造不久,未被沙門或婆羅門,或任何生為人的居住,大德!請世尊第一個使用它,世尊第一個使用後,迦毘羅衛城的釋迦族人將使用它,那對迦毘羅衛城釋迦族人會有長久的利益、安樂。」
  世尊以沈默狀態同意。
  那時,迦毘羅衛城的釋迦族人知道世尊同意後,從座位起來、向世尊問訊、作右繞後,去新集會所。抵達後,鋪設集會所的一切鋪設物、設置諸座位、使水瓶設立、懸掛油燈後,去見世尊。抵達後,對世尊說這個:
  「大德!集會所的一切鋪設物已鋪設,諸座位已設置,已使水瓶設立,油燈已懸掛,大德!現在是那個世尊考量的時間。」
  那時,世尊穿衣、拿起衣鉢後,與比丘僧團一起去新集會所。抵達後,使腳洗滌、進入集會所後,依止中央柱子面向東坐下,比丘僧團也使腳洗滌、進入集會所後,依止西邊牆壁面向東,置世尊在前面後坐下,迦毘羅衛城的釋迦族人使腳洗滌、進入集會所後,依止東邊牆壁面向西,面對世尊坐下。
  那時,世尊對迦毘羅衛城的釋迦族人大部分夜晚以法說開示、勸導、鼓勵、使歡喜後,使離開:
  「喬達摩們!夜已過,現在是那個你們考量的時間。」
  「是的,大德!」迦毘羅衛城的釋迦族人回答世尊後,從座位起來、向世尊問訊、作右繞後離開。
  那時,在迦毘羅衛城的釋迦族人離開不久,世尊召喚尊者目揵連:
  「目揵連!比丘僧團離惛沈睡眠,目揵連!請你為比丘們顯現法的談論,我的背痛,我要伸展它。」
  「是的,大德!」尊者目揵連回答世尊。
  那時,世尊摺大衣成四折後,[左]腳放在[右]腳上、作意起來想後,具念正知地以右脅作獅子臥
  在那裡,尊者目揵連召喚比丘們:「比丘學友們!」
  「學友!」那些比丘們回答尊者目揵連。
  尊者目揵連說這個:
  「學友們!我將為你們教導流漏法門,以及不流漏法門。你們要聽它!你們要好好作意!我將說了。」
  「是的,學友!」那些比丘們回答尊者目揵連。
  尊者目揵連說這個:
  「學友們!而怎樣是流漏者呢?學友們!這裡,比丘以眼見色後,志向可愛形色的諸色,排拒不可愛形色的諸色,住於身念未現起的與少心的,以及不如實知道那個心解脫慧解脫,於該處他的那些生起的惡不善法無殘餘地被滅……(中略)以舌嚐味道後……(中略)以意識知法後,志向可愛形色的諸法,排拒不可愛形色的諸法,住於身念未現起的與少心的,以及不如實知道那個心解脫、慧解脫,於該處他的那些生起的惡不善法無殘餘地被滅,學友們!這被稱為比丘在能被眼識知的諸色上是流漏者……(中略)在能被舌識知的諸味道上是流漏者……(中略)在能被意識知的諸法上是流漏者。
  學友們!這麼住的比丘如果魔從眼接近他,魔就得到機會,魔得到對象……(中略)又如果魔從舌接近他,魔就得到機會,魔得到對象……(中略)又如果魔從意接近他,魔就得到機會,魔得到對象。
  學友們!猶如有乾枯超過一年的蘆葦屋或茅草屋,如果男子從東方以燃燒的草炬接近它,火就得到機會,火得到對象;又如果男子從西方以燃燒的草炬接近它,火就得到機會,火得到對象……(中略)又如果從北方……(中略)又如果從南方……(中略)又如果從下方……(中略)又如果從上方……(中略)又如果男子從任何處以燃燒的草炬接近它,火就得到機會,火得到對象。同樣的,學友們!這麼住的比丘如果魔從眼接近他,魔就得到機會,魔得到對象……(中略)又如果魔從舌接近他……(中略)又如果魔從意接近他,魔就得到機會,魔得到對象。
  學友們!諸色征服這麼住的比丘,非比丘征服諸色;諸聲音征服比丘,非比丘征服諸聲音;諸氣味征服比丘,非比丘征服諸氣味;諸味道征服比丘,非比丘征服諸味道;諸所觸征服比丘,非比丘征服諸所觸;諸法征服比丘,非比丘征服諸法,學友們!這被稱為比丘是被色征服者、被聲音征服者、被氣味征服者、被味道征服者、被所觸征服者、被法征服者、被征服者、非征服者,污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸惡不善法征服他。學友們!這樣是流漏者。
  學友們!而怎樣是不流漏者呢?學友們!這裡,比丘以眼見色後,不志向於諸可愛形色的色,不排拒諸不可愛形色的色,住於身念已現起的,無量心的,以及如實知道那個心解脫、慧解脫,於該處他的那些生起的惡不善法無殘餘地被滅……(中略)以舌嚐味道後……(中略)以意識知法後,不志向於諸可愛形色的法,不排拒諸不可愛形色的法,住於身念已現起的,無量心的,以及如實知道那個心解脫、慧解脫,於該處他的那些生起的惡不善法無殘餘地被滅,學友們!這被稱為比丘在能被眼識知的諸色上是不流漏者……(中略)在能被意識知的諸法上是不流漏者。
  學友們!這麼住的比丘如果魔從眼接近他,魔既沒得到機會,魔也沒得到對象……(中略)又如果魔從舌接近他……(中略)又如果魔從意接近他,魔既沒得到機會,魔也沒得到對象。
  學友們!猶如有重閣或厚黏土新塗布的講堂,如果男子從東方以燃燒的草炬接近它,火既沒得到機會,火也沒得到對象;又如果從西方……(中略)又如果從北方……(中略)又如果從南方……(中略)又如果從下方……(中略)又如果從上方……(中略)又如果男子從任何處以燃燒的草炬接近它,火既沒得到機會,火也沒得到對象。同樣的,學友們!這麼住的比丘如果魔從眼接近他,魔既沒得到機會,魔也沒得到對象……(中略)又如果魔從意接近他,魔既沒得到機會,魔也沒得到對象。
  學友們!這麼住的比丘征服諸色,非諸色征服比丘;比丘征服諸聲音,非諸聲音征服比丘;比丘征服諸氣味,非諸氣味征服比丘;比丘征服諸味道,非諸味道征服比丘;比丘征服諸所觸,非諸所觸征服比丘;比丘征服諸法,非諸法征服比丘,學友們!這被稱為比丘是色之征服者、聲音之征服者、氣味之征服者、味道之征服者、所觸之征服者、法之征服者、征服者、非被征服者,他征服那些污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸惡不善法。學友們!這樣是不流漏者。」
  那時!世尊起來後召喚目揵連:
  「目揵連!!好!目揵連!你為比丘們說流漏法門與不流漏法門,好!」
  尊者目揵連說這個,大師是認可者。
  那些悅意的比丘們歡喜尊者目揵連所說。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.243(另版SN.35.202)/(6) Avassutapariyāyasuttaṃ
   243. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ– “idha, bhante, kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena Taṃ, bhante, bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu. Bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
   Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ– “sabbasantharisanthataṃ, bhante, santhāgāraṃ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito. Yassa dāni bhante, bhagavā kālaṃ maññatī”ti. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Kāpilavatthavā sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi– “abhikkantā kho, gotamā, ratti. Yassa dāni kālaṃ maññathā”ti “Evaṃ bhante”ti kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
   Atha kho bhagavā acirapakkantesu kāpilavatthavesu sakyesu āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi– “vigatathinamiddho kho, moggallāna, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, moggallāna, bhikkhūnaṃ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṃ āyamissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi– “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca– “avassutapariyāyañca vo, āvuso, desessāmi, anavassutapariyāyañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca–
   “Kathaṃ, āvuso, avassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā …pe… manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṃ vuccati, āvuso, bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… avassuto jivhāviññeyyesu rasesu …pe… avassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṃvihāriñcāvuso, bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati labhateva māro otāraṃ, labhati māro ārammaṇaṃ …pe… jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ …pe… manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ, labhati māro ārammaṇaṃ.
   “Seyyathāpi, āvuso, naḷāgāraṃ vā tiṇāgāraṃ vā sukkhaṃ kolāpaṃ terovassikaṃ. Puratthimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṃ, labhetha aggi ārammaṇaṃ; pacchimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya …pe… uttarāya cepi naṃ disāya …pe… dakkhiṇāya cepi naṃ disāya …pe… heṭṭhimato cepi naṃ …pe… uparimato cepi naṃ… yato kutoci cepi naṃ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṃ labhetha aggi ārammaṇaṃ. Evameva kho, āvuso, evaṃvihāriṃ bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ, labhati māro ārammaṇaṃ …pe… jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati …pe… manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ, labhati māro ārammaṇaṃ. Evaṃvihāriñcāvuso, bhikkhuṃ rūpā adhibhaṃsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; saddā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu sadde adhibhosi; gandhā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu gandhe adhibhosi; rasā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu rase adhibhosi; phoṭṭhabbā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi dhammā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi. Ayaṃ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhūto, saddādhibhūto, gandhādhibhūto, rasādhibhūto, phoṭṭhabbādhibhūto, dhammādhibhūto, adhibhūto, anadhibhū, adhibhaṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, āvuso, avassuto hoti.
   “Kathañcāvuso, anavassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā …pe… manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṃ vuccatāvuso, bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… anavassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṃvihāriñcāvuso, bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ, na labhati māro ārammaṇaṃ …pe… jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati …pe… manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ, na labhati māro ārammaṇaṃ.
   “Seyyathāpi, āvuso, kūṭāgāraṃ vā sālā vā bahalamattikā addāvalepanā. Puratthimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṃ, na labhetha aggi ārammaṇaṃ …pe… pacchimāya cepi naṃ… uttarāya cepi naṃ… dakkhiṇāya cepi naṃ… heṭṭhimato cepi naṃ… uparimato cepi naṃ… yato kutoci cepi naṃ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṃ, na labhetha aggi ārammaṇaṃ. Evameva kho, āvuso, evaṃvihāriṃ bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ, na labhati māro ārammaṇaṃ …pe… manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ, na labhati māro ārammaṇaṃ. Evaṃvihārī cāvuso, bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṃ adhibhaṃsu. Ayaṃ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhū, saddādhibhū, gandhādhibhū, rasādhibhū, phoṭṭhabbādhibhū, dhammādhibhū, adhibhū, anadhibhūto, adhibhosi te pāpake akusale dhamme saṃkilesike ponobbhavike sadare dukkhavipāke āyatiṃ jātijarāmaraṇiye. Evaṃ kho, āvuso, anavassuto hotī”ti.
   Atha kho bhagavā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi – “sādhu sādhu, moggallāna! Sādhu kho tvaṃ, moggallāna, bhikkhūnaṃ avassutapariyāyañca anavassutapariyāyañca abhāsī”ti.
   Idamavoca āyasmā mahāmoggallāno. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṃ abhinandunti. Chaṭṭhaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):