北傳:雜阿含1121經 南傳:增支部10集46經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含1121經[正聞本13177經/佛光本873經](不壞淨相應/道品誦/如來記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住迦毗羅衛國尼拘律園。
  時,有眾多釋氏來詣佛所,稽首禮足,退坐一面。
  爾時,世尊告諸釋氏:
  「汝等諸瞿曇!於法齋日神足月受持齋戒,修功德不?」
  諸釋氏白佛言:
  「世尊!我等於諸齋日有時得受齋戒,有時不得;於神足月有時齋戒修諸功德,有時不得。」
  佛告諸釋氏:
  「瞿曇!汝等不獲善利,汝等是憍慢者、煩惱人、憂悲人、惱苦人,何故於諸齋日或得齋戒或不得?於神足月,或得齋戒作諸功德或不得?
  諸瞿曇!譬人求利,日日增長:一日一錢,二日兩錢,三日四錢,四日八錢,五日十六錢,六日三十二錢,如是,士夫日常增長,八日、九日,乃至一月,錢財轉增廣耶?」
  長者白佛:「如是,世尊!」
  佛告釋氏:
  「云何?瞿曇!如是,士夫錢財轉增,當得自然錢財增廣,復欲令我於十年中一向喜樂,心樂多住禪定,寧得以不?」
  釋氏答言:「不也,世尊!」
  佛告釋氏:
  「若得九年、八年、七年、六年、五年、四年、三年、二年、一年喜樂,心樂多住禪定以不?」
  釋氏答言:「不也,世尊!」
  佛告釋氏:
  「且置年歲,寧得十月、九月、八月、乃至一月喜樂,心樂多住禪定以不?復置一月,寧得十日、九日、八日、乃至一日一夜喜樂,心樂禪定多住以不?」
  釋氏答言:「不也,世尊,!」
  佛告釋氏:
  「我今語汝:我聲聞中,有直心者,不諂、不幻,我於彼人十年教化,以是因緣,彼人則能百千萬歲一向喜樂,心樂多住禪定,斯有是處。復置十年,若九年、八年、乃至一年,十月、九月乃至一月,十日、九日乃至一日一夜,我[日暮]教化,至其明旦能令勝進;晨朝教化,乃至日暮能令勝進,以是因緣,得百千萬歲一向喜樂,心樂多住禪定,成就二果:或斯陀含果,阿那含果,以彼士夫先得須陀洹故。」
  釋氏白佛:
  「善哉!世尊!我從今日於諸齋日當修齋戒,乃至八支;於神足月受持齋戒,隨力惠施,修諸功德。」
  佛告釋氏:「善哉!瞿曇!為真實要。」
  佛說此經已,時諸釋種聞佛所說,歡喜、隨喜,作禮而去。

增支部10集46經/釋迦族經(莊春江譯)
  那時,眾多釋迦族的優婆塞在那個布薩日那天去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的釋迦族的優婆塞說這個:
  「釋迦族人們!是否你們具備八支入布薩呢?」
  「大德!我們有時具備八支入布薩,有時沒入布薩。」
  「釋迦族人們!當你們像這樣:生命有憂愁恐怖、生命有死亡恐怖時,你們有時具備八支入布薩,有時沒入布薩時,那不是你們的獲得;是你們的惡獲得。
  釋迦族人們!你們怎麼想它:這裡,如果男子以任何事業,不遭遇不善的,每日能獲利半迦哈玻那,適合稱他為『熟練、奮起具足的男子』嗎?」
  「是的,大德!」
  「釋迦族人們!你們怎麼想它:這裡,如果男子以任何事業,不遭遇不善的,每日能獲利一迦哈玻那,適合稱他為『熟練、奮起具足的男子』嗎?」
  「是的,大德!」
  「釋迦族人們!你們怎麼想它:這裡,如果男子以任何事業,不遭遇不善的,每日能獲利二迦哈玻那……(中略)能獲利四迦哈玻那……(中略)能獲利五迦哈玻那……(中略)能獲利六迦哈玻那……(中略)能獲利七迦哈玻那……(中略)能獲利八迦哈玻那……(中略)能獲利九迦哈玻那……(中略)能獲利十迦哈玻那……(中略)能獲利二十迦哈玻那……(中略)能獲利三十迦哈玻那……(中略)能獲利四十迦哈玻那……(中略)能獲利五十迦哈玻那……(中略)能獲利一百迦哈玻那,適合稱他為『熟練、奮起具足的男子』嗎?」
  「是的,大德!」
  「釋迦族人們!你們怎麼想它:如果那位男子每日一百迦哈玻那,每日一千迦哈玻那獲利著,所得都存起來,而有百年壽命、百年生命,是否能達到大財富的聚集呢?」
  「是的,大德!」
  「釋迦族人們!你們怎麼想它:是否因為財富、經由財富、財富之故而那位男子能住於成為一向樂之感受者一天或一夜,半天或半夜嗎?」
  「大德!這確實不是,那是什麼原因?大德!因為諸欲是無常的、空虛的、虛妄的、虛妄法的。」
  「釋迦族人們!這裡,然而,確實,十年住於不放逸的、熱心的、自我努力的、如被我們教誡那樣實行的我的弟子會住於成為一向樂之感受者百年,及千年,及萬年,及十萬年,而他會是斯陀含,或阿那含,或無疑的須陀洹
  釋迦族人們!別理會十年,這裡,九年……(中略)八年……(中略)七年……(中略)六年……(中略)五年……(中略)四年……(中略)三年……(中略)二年……(中略)一年住於不放逸的、熱心的、自我努力的、如被我們教誡那樣實行的我的弟子會住於成為一向樂之感受者百年,及千年,及萬年,及十萬年,且他會是斯陀含,或阿那含,或無疑的是須陀洹。
  釋迦族人們!別理會一年,這裡,十個月住於不放逸的、熱心的、自我努力的、如被我們教誡那樣實行的我的弟子會住於成為一向樂之感受者百年,及千年,及萬年,及十萬年,且他會是斯陀含,或阿那含,或無疑的是須陀洹。
  釋迦族人們!別理會十個月,這裡,九個月……(中略)八個月……(中略)七個月……(中略)六個月……(中略)五個月……(中略)四個月……(中略)三個月……(中略)二個月……(中略)一個月……(中略)半個月住於不放逸的、熱心的、自我努力的、如被我們教誡那樣實行的我的弟子會住於成為一向樂之感受者百年,及千年,及萬年,及十萬年,且他會是斯陀含,或阿那含,或無疑的是須陀洹。
  釋迦族人們!別理會半個月,這裡,十日夜住於不放逸的、熱心的、自我努力的、如被我們教誡那樣實行的我的弟子會住於成為一向樂之感受者百年,及千年,及萬年,及十萬年,且他會是斯陀含,或阿那含,或無疑的是須陀洹。
  釋迦族人們!別理會十日夜,這裡,九日夜……(中略)八日夜……(中略)七日夜……(中略)六日夜……(中略)五日夜……(中略)四日夜……(中略)三日夜……(中略)二日夜……(中略)一日夜住於不放逸的、熱心的、自我努力的、如被我們教誡那樣實行的我的弟子會住於成為一向樂之感受者百年,及千年,及萬年,及十萬年,且他會是斯陀含,或阿那含,或無疑的是須陀洹。
  釋迦族人們!當你們像這樣:生命有憂愁恐怖、生命有死亡恐怖時,你們有時具備八支入布薩,有時沒入布薩時,那不是你們的獲得;是你們的惡獲得。」
  「大德!我們從今日起具備八支入布薩。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.10.46/6. Sakkasuttaṃ
   46. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho sambahulā sakkā upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sakke upāsake bhagavā etadavoca– “api nu tumhe, sakkā, aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasathā”ti? “Appekadā mayaṃ, bhante, aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāma, appekadā na upavasāmā”ti. “Tesaṃ vo, sakkā, alābhā tesaṃ dulladdhaṃ, ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha, appekadā na upavasatha.
   “Taṃ kiṃ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ aḍḍhakahāpaṇaṃ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyā”ti? “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ kahāpaṇaṃ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyā”ti? “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kiṃ, maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ dve kahāpaṇe nibbiseyya tayo kahāpaṇe nibbiseyya… cattāro kahāpaṇe nibbiseyya… pañca kahāpaṇe nibbiseyya… cha kahāpaṇe nibbiseyya… satta kahāpaṇe nibbiseyya… aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya… nava kahāpaṇe nibbiseyya… dasa kahāpaṇe nibbiseyya… vīsa kahāpaṇe nibbiseyya… tiṃsa kahāpaṇe nibbiseyya… cattārīsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya… paññāsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya… kahāpaṇasataṃ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyā”ti? “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññatha, sakkā, api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataṃ kahāpaṇasahassaṃ nibbisamāno laddhaṃ laddhaṃ nikkhipanto vassasatāyuko vassasatajīvī mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigaccheyyā”ti? “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññatha, sakkā, api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṃ bhogādhikaraṇaṃ ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Kāmā hi, bhante, aniccā tucchā musā mosadhammā”ti.
   “Idha pana vo, sakkā, mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa vassāni.
   Idha mama sāvako nava vassāni… aṭṭha vassāni… satta vassāni… cha vassāni… pañca vassāni cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… ekaṃ vassaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu, sakkā, ekaṃ vassaṃ.
   Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa māsā.
   Idha mama sāvako nava māse… aṭṭha māse… satta māse… cha māse… pañca māse… cattāro māse… tayo māse… dve māse… ekaṃ māsaṃ… aḍḍhamāsaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu, sakkā, aḍḍhamāso.
   Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa rattindivā.
   Idha mama sāvako nava rattindive… aṭṭha rattindive… satta rattindive… cha rattindive… pañca rattindive… cattāro rattindive… tayo rattindive… dve rattindive… ekaṃ rattindivaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tesaṃ vo, sakkā, alābhā tesaṃ dulladdhaṃ, ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha, appekadā na upavasathā”ti. “Ete mayaṃ, bhante, ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasissāmā”ti. Chaṭṭhaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「迦哈玻那」(kahāpaṇa,為錢幣單位,另譯為「貨幣;金貨;銀貨;銅貨」),菩提比丘長老英譯照錄原文。
  「如被我們教誡那樣實行的」(yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno),菩提比丘長老英譯為「如我教導他而實行著」(practicing as I instruct him)。按:「我們」(maya),原文為複數,但實際上是指佛陀(單數)。「實行時」(paṭipajjamāno),為動詞之現在進行式。