雜阿含960經[正聞本13301經/佛光本952經](婆蹉種出家相應/道品誦/如來記說)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住王舍城迦蘭陀竹園。
時,有婆蹉種出家來詣佛所,
合掌問訊。
問訊已,退坐一面,白佛言:
「
瞿曇!欲有所問,寧有閑暇為解說不?」
佛告婆蹉種出家:
「隨所欲問,當為汝說。」
婆蹉種出家白佛言:
「瞿曇!何因、何緣有人來問:『如來有後死、無後死、
有無後死、非有非無後死?』而不為記說耶?」
佛告婆蹉種出家如上詵陀迦旃延廣說……乃至非有非無後死。
婆蹉種出家白佛言:
「奇哉!瞿曇!師及弟子義義同、句句同、味味同,其理悉合,所謂第一句說。
瞿曇!我為小緣事至那利伽聚落,營事訖已,暫過
沙門迦旃延,以如是義、如是句、如是味問沙門迦旃延,彼亦以如是義、如是句、如是味答我所問,如今沙門瞿曇所說,是故,當知:實為奇特!師及弟子,義、句、味,義、句、味悉同。」
時,婆蹉種出家,聞佛所說,歡喜、
隨喜,從坐起而去。
別譯雜阿含194經(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛在王舍城迦蘭陀竹林。
爾時,犢子梵志往詣佛所,問訊佛已,卻坐一面,白佛言:
「世尊!我有少疑,今欲諮問,若有閑裕,願為解說。」
佛言:「隨意問難。」
犢子言:
「以何緣故,諸餘沙門、
婆羅門等,有人來問:『死此生彼、乃至非生彼、非非生彼。』悉皆能答,沙門瞿曇以斯問:『死此生彼、乃至非生彼、非非生彼。』無義理故,置而不答?」
佛告犢子:
「吾今問汝,隨汝所解,而答於我。於汝意云何?若因、若緣,若行、若根本,若行所從生:若色、若無色,若有想、若無想,以此因、以此緣、以此行、以此根本、以此行所從無餘寂滅,無想盡處,若如是等,無有因緣,無行、無想,及盡滅法,我寧於此無因緣等,盡滅法中,說:『死此生彼、乃至說非生彼、非非生彼。』耶?」
犢子復白佛言:
「如是因、如是緣、如是行、如是根本、如是行所從生:是色、是無色,是想、是無想,斯等諸法,皆至無餘盡滅,無想滅處,如是諸法,無有因緣,吾當云何而能答之?」
爾時,犢子聞佛所說,心生歡喜,而作是言:
「希有!瞿曇,汝今弟子說義、句味,等無差別。」
犢子復言:
「我於異日,以少緣事,曾至于彼那提城群寔迦所住之處,問沙門僧提迦旃延如斯之事,彼以此義而答於我,然義、句味,及其文字,與今所說,等無有異,都無錯謬,是故,我今稱為希有,如此教法,昔所未有,亦未曾說,義理相順,善答斯問。」
犢子梵志聞佛所說,歡喜而去。
相應部44相應8經/婆蹉氏經(無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)
那時,
遊行者婆蹉氏去見
世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的遊行者婆蹉氏對世尊說這個:
「
喬達摩尊師!怎麼樣,世界是常恆的嗎?」
「婆蹉!這不被我所記說:『世界是常恆的。』」……(中略)
「喬達摩尊師!那麼,死後如來既非存在也非不存在嗎?」
「婆蹉!這也不被我所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」
「喬達摩尊師!什麼因、什麼
緣,以那個被這樣詢問的其他外道遊行者們有這樣的回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』呢?喬達摩尊師!又,什麼因、什麼緣,被這樣詢問的喬達摩尊師沒有這樣的回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』呢?」
「婆蹉!其他外道遊行者們
認為色是我,
或我擁有色,或色在我中,
或我在色中,認為受是我……(中略)想……(中略)諸行……(中略)認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,因此,被這樣詢問的其他外道遊行者們有這樣的回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』
婆蹉!但
如來、
阿羅漢、
遍正覺者認為色不是我,或我不擁有色,或色不在我中,或我不在色中,認為受不是我……(中略)認為想不……(中略)認為諸行不……(中略)認為識不是我,或我不擁有識,或識不在我中,或我不在識中,因此,被這樣詢問的如來沒有這樣的回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』」
那時,遊行者婆蹉氏從座位起來後去見
尊者目揵連。抵達後,與尊者目揵連一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的遊行者婆蹉氏對尊者目揵連說這個:
「目揵連尊師!怎麼樣,世界是常恆的嗎?」
「婆蹉!這不被世尊記說:『世界是常恆的。』」……(中略)
「目揵連尊師!那麼,死後如來既非存在也非不存在嗎?」
「婆蹉!這也不被世尊記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」
「目揵連尊師!什麼因、什麼緣,以那個被這樣詢問的其他外道遊行者們有這樣的回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』呢?目揵連尊師!又,什麼因、什麼緣,以那個被這樣詢問的
沙門喬達摩這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』呢?」
「婆蹉!其他外道遊行者們認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中,認為受是我……(中略)想……(中略)諸行……(中略)認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,因此,被這樣詢問的其他外道遊行者們有這樣的回答:『世界是常恆的……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』
婆蹉!但如來、阿羅漢、遍正覺者認為色不是我,或我不擁有色,或色不在我中,或我不在色中,認為受不是我……(中略)認為想不……(中略)認為諸行不……(中略)認為識不是我,或我不擁有識,或識不在我中,或我不在識中,因此,被這樣詢問的如來沒有這樣的回答:『世界是常恆的,或
世界是非常恆的,或世界是有邊的,或世界是無邊的,或命即是身體,或
命是一身體是另一,或死後如來存在,或死後如來不存在,或死後如來存在且不存在,或死後如來既非存在也非不存在。』」
「不可思議啊,目揵連尊師!
未曾有啊,目揵連尊師!確實是因為大師正與弟子的道理與道理、字句與字句將能會合、將能集合、將能不違失,即:在最上句上。
目揵連尊師!這裡,我去見沙門喬達摩後,詢問這件事,沙門喬達摩也以這些句、這些字句為我解說這個義理,猶如目揵連
尊師。
不可思議啊,目揵連尊師!未曾有啊,目揵連尊師!確實是因為大師正與弟子的道理與道理、字句與字句將能會合、將能集合、將能不違失,即:在最上句上。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.44.8/ 8. Vacchagottasuttaṃ
417. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca– “kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko”ti? Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, mayā– ‘sassato loko’ti …pe… “Kiṃ pana, bho gotama, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṃ mayā– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti.
“Ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena bhoto gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī”ti?
“Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā rūpaṃ attato samanupassanti, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ Vedanaṃ attato samanupassanti …pe… saññaṃ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṃ attato samanupassanti, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati …pe… na saññaṃ …pe… na saṅkhāre …pe… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī”ti.
Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca– “kiṃ nu kho, bho moggallāna, sassato loko”ti? Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā– ‘sassato loko’ti …pe… “Kiṃ pana, bho moggallāna, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’”ti.
“Ko nu kho, bho moggallāna, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho moggallāna, hetu, ko paccayo yena samaṇassa gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī”ti?
“Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā rūpaṃ attato samanupassanti, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassanti …pe… saññaṃ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṃ attato samanupassanti, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati …pe… na saññaṃ …pe… na saṅkhāre …pe… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti– ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’tipi, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’tipi, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī”ti.
“Acchariyaṃ, bho moggallāna, abbhutaṃ, bho moggallāna! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati, samessati, na virodhayissati, yadidaṃ aggapadasmiṃ. Idānāhaṃ, bho moggallāna, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ. Samaṇopi me gotamo etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṃ byākāsi, seyyathāpi bhavaṃ moggallāno. Acchariyaṃ, bho moggallāna, abbhutaṃ, bho moggallāna! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṃ aggapadasmin”ti. Aṭṭhamaṃ.