北傳:雜阿含924經,別譯雜阿含149經 南傳:增支部8集14經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含924經[正聞本13264經/佛光本916經](馬相應/道品誦/如來記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「世間馬有八態,何等為八?
  謂:惡馬臨駕車時,後腳蹹人,前腳跪地,奮頭齧人,是名世間馬第一態。
  復次,惡馬就駕車時,低頭、振軛,是名世間惡馬第二之態。
  復次,世間惡馬就駕車時,下道而去,或復偏厲車,令其翻覆,是名第三之態。
  復次,世間惡馬就駕車時,仰頭卻行,是名世間惡馬第四之態。
  復次,世間惡馬就駕車時,小得鞭杖,或斷繮、折勒,縱橫馳走,是名第五之態。
  復次,世間惡馬就駕車時,舉前兩足而作人立,是名第六之態。
  復次,世間惡馬就駕之時,加之鞭杖,安住不動,是名第七之態。
  復次,世間惡馬就駕之時,叢聚四腳,伏地不起,是名第八之態。
  如是,世間惡丈夫於正法律有八種過,何等為八?
  若比丘,諸梵行者以見、聞、疑罪而發舉時,彼則瞋恚,反呵責彼言:『汝愚癡、不辯、不善,他立舉汝,汝云何舉我?』如彼惡馬,後腳雙蹹、前腳跪地,斷鞅、折軛,是名丈夫於正法律第一之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉,反出他罪,猶如惡馬,怒項、折軛,是名丈夫於正法律第二之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉,不以正答,橫說餘事,瞋恚、憍慢,隱覆、嫌恨、不忍,無所由作,如彼惡馬不由正路,令車翻覆,是名丈夫於正法律第三之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉,令其憶念,而作是言:『我不憶念。』觝突不伏,如彼惡馬卻縮轉退,是名丈夫於正法律第四之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉時,輕蔑不數其人,亦不數僧,攝持衣鉢,隨意而去。如彼惡馬,加以鞭杖,縱橫馳走,是名丈夫於正法律第五之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉時,自處高床,與諸上座共諍曲直,如彼惡馬雙腳人立,是名丈夫於正法律第六之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉時,默然不應,以惱大眾,如彼惡馬,加其鞭杖,兀然不動,是名丈夫於正法律第七之過。
  復次,比丘!諸梵行者以見、聞、疑舉時,則便捨戒,自生退沒,到於寺門而作是言:『汝默然!快喜安住,我自捨戒退沒。』如彼惡馬,叢聚四足,伏地不動,是名丈夫於正法律第八之過。
  是名,比丘!於正法律,有八種丈夫過惡。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

別譯雜阿含149經(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「馬有八種過,世間所知,現在可見,何等為八?
  一者、乘馬之人,控轡秉策,將即遠路,而彼惡馬嚙銜跳躑,頓絕羈勒,破碎乘具,傷毀形體,是名馬過。
  其第二者,御者乘之,不肯前進,而此惡馬騰躍叵制,破碎乘具。
  其第三者,御者乘之,不肯著路,但踰坑塹。
  其第四者,若乘之時,不肯前進,返更卻行。
  其第五者,都不畏於御乘之人鞭策之痛。
  其第六者,御馬之人以鞭策之,方便距地,二足雙立。
  其第七者,御馬之人意欲馳驟,返更臥地,不肯進路。
  其第八者,御馬之人意欲令行,而返停住。
  於佛法中修學丈夫,亦有如是八種過患,何等為八?
  若比丘同梵行者有見、聞、疑事覺觸己身,即語彼言:『汝於今者,稚小無智,不善不了,汝今應當覺觸餘人,云何乃欲覺觸於我?汝自有過,反舉他事。』如是之人,猶第一馬。
  其第二者,見他比丘有見、聞、疑罪,同梵行者即便語彼有罪人言:『汝於今者犯如是罪。』時,有罪人復語彼言:『汝今自犯如是之罪,若懺悔者,然後乃可糾舉我罪。』如是之人,猶第二馬所有過失。
  其第三者,若有比丘作見、聞、疑罪,為他所舉,便作異語,隨於愛瞋及以怖,癡心生忿怒,如是之人,猶第三馬所有過失。
  其第四者,若有比丘亦復作於見、聞、疑罪,為他所舉,即便語彼舉事人言:『我都不憶。』犯如是罪,當知此人同第四馬所有過失。
  其第五者,若有比丘亦復犯於見、聞、疑罪,同梵行者而來舉之時,犯罪人即攝衣鉢,隨意而去,其心都無畏忌眾僧及舉事者,當知斯人,同第五馬所有過失。
  其第六者,若有比丘亦復犯於見、聞、疑罪,同梵行者而舉其事,時,犯罪人即便於彼高處而坐,與諸長老比丘諍論道理,舉手大喚,作如是言:『汝等諸人悉皆自犯見、聞、疑罪,而更說我犯如是罪。』當知斯人,同第六馬所有過患。
  其第七者,若有比丘亦復犯於見、聞、疑罪,清淨比丘糾舉其事,彼有罪人{嘿}[默]然而住,亦復不言有罪、無罪,惱亂眾僧,當知斯人,同第七馬所作過失。
  其第八者,若有比丘亦復犯於見、聞、疑罪,清淨比丘發舉其事,彼犯罪人即便捨戒,退失善根,罷道還俗,既休道已,在寺門邊住立一面,語諸比丘:『我今還俗,為滿汝等所願以不?汝今歡喜極快樂不?』當知是人,同第八馬所有過患。
  諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

增支部8集14經/未調馬經(莊春江譯)
  「比丘們!我將教導八種未調馬與八種馬的過失,以及八種如未調馬之人與八種人的過失,你們要聽它!要好好作意,我將說了。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊
  世尊說這個:
  「比丘們!而什麼是八種未調馬與八種馬的過失呢?
  比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠從後面[腿]退後,使車輛從背後繞圈轉。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第一種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠以後面[腿]躍起,破壞車桿、破壞三腳臺。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第二種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,腿從車轅鬆脫後,踩碎車轅。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第三種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠取旁道,使車離路。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第四種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠前身躍起,舉踢前腿。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第五種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,不理會調御者、不理會刺棒,以牙齒破壞馬銜後,往想去的地方出發。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第六種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,既不前進也不後退,就像柱子在那裡住立。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第七種馬的過失。
  再者,比丘們!這裡,當某類未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠彎曲收起前腿、彎曲收起後腿後,就在那裡坐在四條腿上。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調馬,比丘們!這是第八種馬的過失。
  比丘們!這些是八種未調馬與八種馬的過失。
  比丘們!而什麼是八種如未調馬之人與八種人的過失呢?
  比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他以忘記搪塞:『我不記得了。』比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠從後面[腿]退後,使車輛從背後繞圈轉,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第一種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他就對抗責備者:『愚癡無能的你所說的是什麼意思呢?你也認為你有應該說的嗎?』比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠以後面[腿]躍起,破壞車桿、破壞三腳臺,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第二種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他就反駁責備者:『你犯了像這樣名稱的戒,你就先懺悔吧!』比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,腿從車轅鬆脫後,踩碎車轅,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第三種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他轉向無關的,帶到在外的談論,顯露憤怒、瞋恚、不滿。比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠取旁道,使車離路,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第四種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他在僧團中揮舞手臂。比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠前身躍起,舉踢前腿,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第五種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他不理會僧團、不理會責備者,身為犯戒者而往想去的地方出發。比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,不理會調御者、不理會刺棒,以牙齒破壞馬銜後,往想去的地方出發,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第六種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他既不說:『我犯戒』,也不說:『我沒犯戒。』以沈默困擾僧團。比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,既不前進也不後退,就像柱子在那裡住立,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第七種人的過失。
  再者,比丘們!這裡,比丘們責備比丘犯戒,當那位比丘被比丘們責備犯戒時,他說這個:『尊者們!你們為何一直極度管關於我的事,現在,我要放棄學後還俗。』他放棄學、還俗後,說這個:『尊者們!現在,你們滿意了嗎?』比丘們!猶如當那未調馬被說:『去吧!』且持續被調御者刺打、呵責時,牠彎曲收起前腿、彎曲收起後腿後,就在那裡坐在四條腿上,比丘們!我說此人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有像這樣一類的未調人,比丘們!這是第八種人的過失。
  比丘們!這些是八種如未調馬之人與八種人的過失。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本) AN.8.14/ 4. Assakhaḷuṅkasuttaṃ
   14. “Aṭṭha ca, bhikkhave, assakhaḷuṅke desessāmi aṭṭha ca assadose, aṭṭha ca purisakhaḷuṅke aṭṭha ca purisadose. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Katame ca, bhikkhave, aṭṭha assakhaḷuṅkā aṭṭha ca assadosā? Idha, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṃ pavatteti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchā laṅghati, kubbaraṃ hanati, tidaṇḍaṃ bhañjati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā rathīsāya satthiṃ ussajjitvā rathīsaṃyeva ajjhomaddati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā ummaggaṃ gaṇhati, ubbaṭumaṃ rathaṃ karoti. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā laṅghati purimakāyaṃ paggaṇhati purime pāde. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathiṃ anādiyitvā patodalaṭṭhiṃ dantehi mukhādhānaṃ vidhaṃsitvā yena kāmaṃ pakkamati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, chaṭṭho assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo assadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saṃharitvā pacchime ca pāde saṃharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, aṭṭhamo assadoso. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha assakhaḷuṅkā aṭṭha ca assadosā.
   “Katame ca, bhikkhave, aṭṭha purisakhaḷuṅkā aṭṭha ca purisadosā? Idha, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno ‘na sarāmī’ti asatiyā nibbeṭheti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṃ vatteti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakaṃyeva paṭippharati– ‘kiṃ nu kho tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena! Tvampi nāma bhaṇitabbaṃ maññasī’ti! Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchā laṅghati, kubbaraṃ hanati, tidaṇḍaṃ bhañjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakasseva paccāropeti – ‘tvaṃ khosi itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, tvaṃ tāva paṭhamaṃ paṭikarohī’ti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā rathīsāya satthiṃ ussajjitvā rathīsaṃyeva ajjhomaddati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenāññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā ummaggaṃ gaṇhati, ubbaṭumaṃ rathaṃ karoti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno saṅghamajjhe bāhuvikkhepaṃ karoti. Seyyathāpi so, bhikkhave assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā laṅghati, purimakāyaṃ paggaṇhati purime pāde; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saṅghaṃ anādiyitvā codakaṃ sāpattikova yena kāmaṃ pakkamati. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathiṃ anādiyitvā patodalaṭṭhiṃ dantehi mukhādhānaṃ vidhaṃsitvā yena kāmaṃ pakkamati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, chaṭṭho purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno ‘nevāhaṃ āpannomhi, na panāhaṃ āpannomhī’ti so tuṇhībhāvena saṅghaṃ viheṭheti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo purisadoso.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno evamāha – ‘kiṃ nu kho tumhe āyasmanto atibāḷhaṃ mayi byāvaṭā yāva idānāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā evamāha– ‘idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothā’ti? Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saṃharitvā pacchime ca pāde saṃharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṃ, bhikkhave, aṭṭhamo purisadoso. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha purisakhaḷuṅkā aṭṭha ca purisadosā”ti. Catutthaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):