北傳:雜阿含909經, 別譯雜阿含124經 南傳:增支部4集111經 關涉主題:譬喻/如調伏馬‧生活/不共語不教誡 (更新)
雜阿含909經[正聞本13249經/佛光本901經](聚落主相應/道品誦/如來記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,有調馬聚落主來詣佛所,恭敬問訊,退坐一面。
  爾時,世尊告調馬聚落主:
  「調伏馬者,有幾種法?」
  聚落主答言:
  「瞿曇!有三種法,何等為三?謂:一者、柔軟,二者、剛強,三者、柔軟剛強。」
  佛告聚落主:
  「若以三種法,馬猶不調,當如之何?」
  聚落主言:「便當殺之。」
  聚落主白佛言:
  「瞿曇!無上調御丈夫者,當以幾種法調御丈夫?」
  佛告聚落主:
  「我亦以三法調御丈夫,何等為三?一者、柔軟,二者、剛強,三者、柔軟剛強。」
  聚落主白佛:
  「瞿曇!若三種調御丈夫猶不調者,當如之何?」
  佛言:
  「聚落主,三事調伏猶不調者,便當殺之,所以者何?莫令我法有所屈辱。」
  調馬聚落主白佛言:
  「瞿曇法中殺生者不淨,瞿曇法中不應殺,而今說言不調伏者亦當殺之?」
  佛告聚落主:
  「如汝所言:『如來法中,殺生者不淨,如來不應有殺。』聚落主!然我以三種法調御丈夫,彼不調者,不復與語、不復教授、不復教誡,聚落主!若如來調御丈夫不復與語、不復教授、不復教誡,豈非殺耶?」
  調馬聚落主白佛言:
  「瞿曇!若調御丈夫不復與語、不復教授、不復教誡,真為殺也,是故,我從今日捨諸惡業,歸佛、歸法、歸比丘僧。」
  佛告聚落主:「此真實要。」
  佛說此經已,調馬聚落主聞佛所說,歡喜、隨喜,即從座起,作禮而去。

別譯雜阿含124經(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在王舍城迦蘭陀竹林。
  爾時,善調馬師聚落主往詣佛所,頂禮佛足,在一面坐。
  佛告調馬師曰:
  「以幾因緣令馬得調?」
  馬師言:
  「瞿曇!以三事故,能令馬調:一者、一向須濡,二者、一向須麁,三者、亦濡亦麁。」
  佛語之言:
  「若斯三事不能調者,復當云何?」
  馬師對曰:「打令命終。」
  馬師即言:
  「瞿曇!汝為無上調御之師,調丈夫時,以幾事調?」
  佛言:
  「我亦以三事調御:一、須濡語,二者、麁語,三者、不濡不麁而得調伏。
  云何名為一向須濡?如:佛告比丘:『汝若修三業善者,獲善果報:此是天,此是人,是名一向以濡而得調伏。』
  云何名麁?如:說三惡道:『此是身、口、意業造惡果報。』
  云何名為麁而濡?說身、口、意有諸善業,得生人天,此是身、口、意善所獲果報;亦說身、口、意有諸惡業,當墮三塗,斯亦身、口、意所獲果報,是則名為亦麁亦濡而調眾生。」
  馬師白佛:
  「若以此三不調伏者,當云何調?」
  佛告之曰:
  「與其切言,若不調者,深加毀害。」
  馬師對曰:
  「今汝沙門常說不殺,云何言害?」
  佛言馬師:
  「如是!如是!言:『如來者,實不應殺,所不應作。』如來、世尊以此三事用調眾生,若不調者,終不與語,亦不教詔,亦不指授。」
  佛告馬師:
  「於汝意云何?如來若不教授,設不與語,設不指授,如是者,則名毀害,是真毀害。」
  馬師對曰:
  「實爾,瞿曇!如來若當不與其語,不教授法,實成毀害,甚於世害。」
  馬師復言:
  「瞿曇!我自今已後,當斷毀害,更不造惡。」
  佛即讚言:
  「馬師!如汝所說,實為真正。」
  爾時,馬師聞佛所說,歡喜頂禮而去。

增支部4集111經/蓋西經(莊春江譯)
  那時,馴馬師蓋西去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的馴馬師蓋西說這個:
  「蓋西!你是有名的馴馬師,而,蓋西!你如何調伏應該被調御的馬呢?」
  「大德!我以柔軟調伏,也以粗暴調伏,也以柔軟加粗暴調伏應該被調御的馬。」
  「蓋西!如果應該被你調御的馬,以柔軟達不到調伏,以粗暴達不到調伏,以柔軟加粗暴達不到調伏,你還能作什麼呢?」
  「大德!如果應該被我調御的馬,以柔軟達不到調伏,以粗暴達不到調伏,以柔軟加粗暴達不到調伏,大德!我殺牠,那是什麼原因?不要我的老師家有壞名聲!
  大德!世尊是應該被調御人的無上調御者,大德!而世尊如何調伏應該被調御的人呢?」
  「蓋西!我以柔軟調伏,也以粗暴調伏,也以柔軟加粗暴調伏應該被調御的人。
  蓋西!在那裡,這是關於柔軟:『像這樣是身善行,像這樣是身善行的果報;像這樣是語善行,像這樣是語善行的果報;像這樣是意善行,像這樣是意善行的果報,像這樣是天;像這樣是人。』
  蓋西!在那裡,這是關於粗暴:『像這樣是身惡行,像這樣是身惡行的果報;像這樣是語惡行,像這樣是語惡行的果報;像這樣是意惡行,像這樣是意惡行的果報,像這樣是地獄;像這樣是畜生界;像這樣是餓鬼界。』
  蓋西!在那裡,這是關於柔軟加粗暴:『像這樣是身善行,像這樣是身善行的果報;像這樣是身惡行,像這樣是身惡行的果報;像這樣是語善行,像這樣是語善行的果報;像這樣是語惡行,像這樣是語惡行的果報;像這樣是意善行,像這樣是意善行的果報;像這樣是意惡行,像這樣是意惡行的果報,像這樣是天;像這樣是人;像這樣是地獄;像這樣是畜生界;像這樣是餓鬼界。』」
  「大德!如果應該被你調御的人,以柔軟達不到調伏,以粗暴達不到調伏,以柔軟加粗暴達不到調伏,世尊還能作什麼呢?」
  「蓋西!如果應該被我調御的人,以柔軟達不到調伏,以粗暴達不到調伏,以柔軟加粗暴達不到調伏,蓋西!我殺他。」
  「大德!如來不殺生,然而,世尊說這個:『我殺他。』」
  「那是事實,蓋西!如來不殺生。然而,凡應該被調御的人,以柔軟達不到調伏,以粗暴達不到調伏,以柔軟加粗暴達不到調伏者,如來認為他不應該被交談、不應該被教誡,同梵行的智者也認為他不應該被交談、不應該被教誡,蓋西!在聖者之律中,這是殺:『當如來認為他不應該被交談、不應該被教誡,同梵行的智者也認為他不應該被交談、不應該被教誡時。』」
  「大德!他確實徹底地被殺了:『當如來認為他不應該被交談、不應該被教誡,同梵行的智者也認為他不應該被交談、不應該被教誡時。』
  太偉大了,大德!太偉大了,大德!……(中略)大德!請世尊記得我為優婆塞,從今天起已終生歸依。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.4.111/ 1. Kesisuttaṃ
   111. Atha kho kesi assadammasārathi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kesiṃ assadammasārathiṃ bhagavā etadavoca– “tvaṃ khosi, kesi, paññāto assadammasārathīti. Kathaṃ pana tvaṃ, kesi, assadammaṃ vinesī”ti? “Ahaṃ kho, bhante, assadammaṃ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi saṇhapharusenapi vinemī”ti. “Sace te, kesi, assadammo saṇhena vinayaṃ na upeti, pharusena vinayaṃ na upeti, saṇhapharusena vinayaṃ na upeti, kinti naṃ karosī”ti? “Sace me, bhante, assadammo saṇhena vinayaṃ na upeti, pharusena vinayaṃ na upeti, saṇhapharusena vinayaṃ na upeti; hanāmi naṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Mā me ācariyakulassa avaṇṇo ahosī”ti.
   “Bhagavā pana, bhante, anuttaro purisadammasārathi. Kathaṃ pana, bhante, bhagavā purisadammaṃ vinetī”ti? “Ahaṃ kho, kesi, purisadammaṃ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemi. Tatridaṃ, kesi, saṇhasmiṃ– iti kāyasucaritaṃ iti kāyasucaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṃ iti vacīsucaritassa vipāko, iti manosucaritaṃ iti manosucaritassa vipāko, iti devā, iti manussāti. Tatridaṃ, kesi, pharusasmiṃ– iti kāyaduccaritaṃ iti kāyaduccaritassa vipāko, iti vacīduccaritaṃ iti vacīduccaritassa vipāko, iti manoduccaritaṃ iti manoduccaritassa vipāko, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayo”ti.
   “Tatridaṃ, kesi, saṇhapharusasmiṃ– iti kāyasucaritaṃ iti kāyasucaritassa vipāko, iti kāyaduccaritaṃ iti kāyaduccaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṃ iti vacīsucaritassa vipāko, iti vacīduccaritaṃ iti vacīduccaritassa vipāko, iti manosucaritaṃ iti manosucaritassa vipāko, iti manoduccaritaṃ iti manoduccaritassa vipāko, iti devā, iti manussā, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayo”ti.
   “Sace te, bhante, purisadammo saṇhena vinayaṃ na upeti, pharusena vinayaṃ na upeti, saṇhapharusena vinayaṃ na upeti, kinti naṃ bhagavā karotī”ti? “Sace me, kesi, purisadammo saṇhena vinayaṃ na upeti, pharusena vinayaṃ na upeti, saṇhapharusena vinayaṃ na upeti, hanāmi naṃ, kesī”ti. “Na kho, bhante, bhagavato pāṇātipāto kappati. Atha ca pana bhagavā evamāha – ‘hanāmi, naṃ kesī’”ti! “Saccaṃ, kesi! Na tathāgatassa pāṇātipāto kappati. Api ca yo purisadammo saṇhena vinayaṃ na upeti, pharusena vinayaṃ na upeti, saṇhapharusena vinayaṃ na upeti, na taṃ tathāgato vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Vadho heso, kesi, ariyassa vinaye– yaṃ na tathāgato vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññantī”ti.
   “So hi nūna, bhante, suhato hoti– yaṃ na tathāgato vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññantīti. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante …pe… upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Paṭhamaṃ.
經文比對(莊春江作):