雜阿含844經[正聞本1147經/佛光本856經](不壞淨相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
尊者舍利弗詣尊者阿難所,
問訊、
慰勞已,退住一面。
尊者舍利弗語尊者阿難:
「欲有所問,寧有閑暇為記說不?」
尊者阿難語舍利弗:
「隨意所問,知者當答。」
舍利弗問尊者阿難:
「為斷幾法,如來、應、
等正覺所知所見記說彼人得
須陀洹,不墮惡趣法,
決定,
向正覺,
七有天人往生,
究竟苦邊?」
尊者阿難語尊者舍利弗:
「斷四法、成就四法,
如來、
應、
等正覺記說彼人得須陀洹,不墮惡趣法,決定,向三菩提,七有天人往生,究竟苦邊,何等為四?謂:
聖弟子於佛不信住則已斷、已知,成就於佛
不壞淨;於法、僧不信……
惡戒彼則已斷、已知,成就法、僧不壞淨,及聖戒成就。
如是,四法斷、四法成就,如來、應、等正覺
所知所見記說彼人得須陀洹,不墮惡趣法,決定,正向三菩提,七有天人往生,究竟苦邊。」
尊者阿難[語]尊者舍利弗:
「如是、如是,四法斷,四法成就,如來、應、等正覺所知所見記說彼人得須陀洹,決定,正向三菩提,七有天人往生,究竟苦邊。」
時,二正士共論議已,展轉
隨喜,從座起去。
相應部55相應13經/上座阿難經(入流相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
有一次,
尊者阿難與尊者舍利弗住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
那時,尊者舍利弗傍晚時,從
獨坐出來,去見尊者阿難。抵達後,與尊者阿難一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者舍利弗對尊者阿難說這個:
「阿難
學友!以幾法的捨斷,幾法的具備之因,這樣,這個人被
世尊記說為
入流者、不墮
惡趣法者、
決定者、
正覺為彼岸者呢?」
「學友!以四法的捨斷,四法的具備之因,這樣,這個人被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者。」
「哪四個?學友!在佛上具備像這樣無
淨信的
未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生
苦界、惡趣、
下界、地獄,在佛上像那樣的無淨信不存在。學友!而在佛上具備像這樣
不壞淨的
有聽聞的聖弟子以身體的崩解,死後往生
善趣、天界,在佛上像那樣的不壞淨存在:『像這樣,那位世尊……(中略)
天-人們的大師、
佛陀、世尊。』
學友!而在法上具備像這樣無淨信的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,在法上像那樣的無淨信不存在。學友!而在法上具備像這樣不壞淨的有聽聞的聖弟子以身體的崩解,死後往生善趣、天界,在法上像那樣的不壞淨存在:『被世尊善說的法是……(中略)應該被智者各自經驗的。』
學友!而在
僧團上具備像這樣無淨信的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,在僧團上像那樣的無淨信不存在。學友!而在僧團上具備像這樣不壞淨的有聽聞的聖弟子以身體的崩解,死後往生善趣、天界,在僧團上像那樣的不壞淨存在:『世尊的弟子僧團是
善行者……(中略)為世間的無上
福田。』
學友!而具備像這樣
破戒的未聽聞的一般人以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,像那樣的破戒不存在。學友!而具備像這樣聖者所愛諸戒的有聽聞的聖弟子以身體的崩解,死後往生善趣、天界,像那樣的聖者所愛諸戒存在:『無毀壞的……(中略)轉起定的。
學友!以這四法的捨斷,這四法的具備之因,這樣,這個被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.55.13/(3) Ānandattherasuttaṃ
1009. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca sāriputto sāvatthiyaṃ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “katinaṃ kho, āvuso ānanda dhammānaṃ pahānā, katinaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu, evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti? “Catunnaṃ kho, āvuso, dhammānaṃ pahānā, catunnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu, evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti.
“Katamesaṃ catunnaṃ? Yathārūpena kho, āvuso, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa buddhe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpassa buddhe aveccappasādo hoti– itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā”ti.
“Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa dhamme appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpassa dhamme aveccappasādo hoti– svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… viññūhīti.
“Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa saṅghe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpassa saṅghe aveccappasādo hoti– suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.
“Yathārūpena ca kho, āvuso, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa dussīlyaṃ na hoti. Yathārūpehi ca kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpāni ariyakantāni sīlāni honti akhaṇḍāni …pe… samādhisaṃvattanikāni. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ dhammānaṃ pahānā imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Tatiyaṃ.