雜阿含835經[正聞本1138經/佛光本847經](不壞淨相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「
轉輪王七寶具足成就,人中四種神力,王四天下,身壞命終生於天上。
雖復
轉輪聖王七寶具足,成就人間神力,王四天下,身壞命終得生天上,然,猶未斷地獄、畜生、
餓鬼惡趣之苦,所以者何?以轉輪王不得於佛
不壞淨、法、僧不壞淨、聖戒不成就故。
多聞聖弟子持
糞掃衣,家家
乞食,草蓐臥具,而彼多聞聖弟子,解脫地獄、畜生、餓鬼惡趣之苦,所以者何?以彼多聞聖弟子,於佛不壞淨、法、僧不壞淨、聖戒成就。
是故,諸比丘!當作是學:『於佛不壞淨,法,僧不壞淨,聖戒成就。』」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部55相應1經/轉輪王經(入流相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
在那裡,
世尊……(中略)說這個:
「
比丘們!即使
轉輪王行使(使作)四洲的自在支配王權後,以身體的崩解,死後往生
善趣、天界,為三十三天們的共住狀態,在那裡,他在
歡喜園中被仙女眾圍繞,且賦有、擁有天的
五種欲自娛,他未具備四法,那時,他仍未從地獄被解脫,未從畜生界被解脫,未從餓鬼界被解脫,未從
苦界、惡趣、
下界被解脫。
比丘們!即使聖弟子以團食維持生活與穿弊壞衣,他具備四法,那時,他從地獄被解脫,從畜生界被解脫,從餓鬼界被解脫,從苦界、惡趣、下界被解脫。哪四個?
比丘們!這裡,聖弟子在佛上具備不壞淨:『像這樣,那位世尊是
阿羅漢、
遍正覺者、
明行具足者、
善逝、
世間知者、
應該被調御人的無上調御者、
天-人們的大師、
佛陀、
世尊。』
在法上具備不壞淨:『被世尊善說的法是直接可見的、即時的、請你來看的、能引導的、
應該被智者各自經驗的。』
在
僧團上具備不壞淨:『世尊的弟子僧團是
善行者,世尊的弟子僧團是正直行者,世尊的弟子僧團是真理行者,世尊的弟子僧團是
方正行者,即:四雙之人、
八輩之士,這世尊的弟子僧團應該被奉獻、應該被供奉、應該被供養、應該被
合掌,為世間的無上
福田。』
具備聖者所愛諸戒:無毀壞的、無瑕疵的、無污點的、無雜色的、自由的、智者稱讚的、不取著的、轉起定的。
具備這四法。
比丘們!凡四洲的獲得與凡四法的獲得,四洲的獲得比四法的獲得,不值得十六分之一。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.55.1/(1) Cakkavattirājasuttaṃ
997. Sāvatthinidānaṃ Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca– “kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṃ dīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāretvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, so tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, so catūhi dhammehi asamannāgato, atha kho so aparimuttova nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti, nantakāni ca dhāreti, so catūhi dhammehi samannāgato, atha kho so parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā”.
“Katamehi catūhi? Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti– ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti– ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ– cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi catūhi dhammehi samannāgato hoti. Yo ca, bhikkhave, catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho, yo catunnaṃ dhammānaṃ paṭilābho catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho catunnaṃ dhammānaṃ paṭilābhassa kalaṃ nāgghati soḷasin”ti. Paṭhamaṃ.