雜阿含820經[正聞本1108經/佛光本832經](學相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,世尊告諸
比丘(,如上說,差別者):
「何等為增上戒學?謂:比丘重於戒,戒增上;不重於定,定不增上;不重於慧,慧不增上,於彼彼分
細微戒,犯則隨悔,所以者何?我不說彼不堪能,若彼戒隨順梵行、
饒益梵行、久住梵行,如是,比丘戒堅固,戒師常住,戒常隨順生,
受持而學,如是知、如是見,斷三結,謂:
身見、
戒取、疑;斷此三結,得
須陀洹,不墮
惡趣法,
決定,
正趣三菩提,
七有天人往生,
究竟苦邊,是名{學增上戒}[增上戒學]。
何等為
增上意學?是比丘重於戒,戒增上;重於定,定增上;不重於慧,慧不增上,於彼彼分細微戒……乃至
受持學戒,如是知、如是見,斷於
五下分結,謂:身見、戒取、疑、貪欲、瞋恚;斷此五下分結,受
生般涅槃,
阿那含不還此世,是名增上意學。
何等為增上慧學?是比丘重於戒,戒增上;重於定,定增上;重於慧,慧增上,彼如是知、如是見,欲有漏心解脫、有有漏心解脫、
無明有漏心解脫,
解脫知見:『
我生已盡,
梵行已立,
所作已作,
自知不受後有。』是名增上慧學。」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
增支部3集88經/學經第二(莊春江譯)
「
比丘們!
這超過一百五十條學處每半個月來到誦說,
愛惜自己的
善男子在那裡學習,比丘們!在那裡,這三學於該處走到這個所有的總攝,哪三個?增上戒學、
增上心學、增上慧學,比丘們!在那裡,這三學於該處走到這個所有的總攝。
比丘們!這裡,比丘在諸戒上是
完全的行者,在定上是適量行者,在慧上是適量行者,凡那些
小隨小學處,他即使犯那些,也出罪,那是什麼原因?比丘們!因為,在這裡,不可能的事不被我說,但凡那些
梵行的基礎、符合梵行的學處,在那裡,他有堅固的戒與住立的戒,
在諸學處上受持後學習,他以三結的遍盡,為最多七次者,
最多七次在天上與人間流轉輪迴後,
作苦的終結;他以三結的遍盡,為
良家到良家者,二或三個良家流轉輪迴後,作苦的終結;他以三結的遍盡,為
一種子者,只一次再生人的存在後,作苦的終結;他以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為
一來者,只回來這個世間一次後,作苦的終結。
比丘們!又,這裡,比丘在諸戒上是完全的行者,在定上是完全的行者,在慧上是適量行者,凡那些小隨小學處,他即使犯那些,也出罪,那是什麼原因?比丘們!因為,在這裡,不可能的事不被我說,但凡那些梵行的基礎、符合梵行的學處,在那裡,他有堅固的戒與住立的戒,在諸學處上受持後學習,他以
五下分結的滅盡,成為
上流到阿迦膩吒者;他以五下分結的滅盡,成為
有行般涅槃者;他以五下分結的滅盡,成為
無行般涅槃者;他以五下分結的滅盡,成為
生般涅槃者:他以五下分結的滅盡,成為
中般涅槃者。
比丘們!又,這裡,比丘在諸戒上是完全的行者,在定上是完全的行者,在慧上是完全的行者,他有堅固的戒與住立的戒,在諸學處上受持後學習,他以諸
漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中
進入後住於無漏
心解脫、
慧解脫。
比丘們!這樣,部分行者到達部分,完全的行者有完全的,比丘們!就像這樣,我說學處是
功不唐捐的。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.3.88(另版AN.3.87)/ 7. Dutiyasikkhāsuttaṃ
88. “Sādhikamidaṃ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā– imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.
“Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti Sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā kolaṃkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti.
“Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ paripūrakārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti.
“Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. So yāni tāni dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
“Iti kho, bhikkhave, padesaṃ padesakārī ārādheti, paripūraṃ paripūrakārī, avañjhāni tvevāhaṃ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. Sattamaṃ.