雜阿含806經[正聞本1094經/佛光本818經](安那般那念相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,世尊於晨朝時,著衣持鉢,入舍衛城
乞食。
食已,還精舍,舉衣鉢,洗足已,持
尼師檀,入
安陀林,坐一樹下,晝日
禪思。
時,
尊者罽賓那亦晨朝時,著衣持鉢,入舍衛城乞食。還舉衣鉢,洗足已,持尼師檀,入安陀林,於樹下坐禪,去佛不遠,正身不動,身心正直,勝妙思惟。
爾時,眾多
比丘晡時從禪覺,往詣佛所,稽首
禮佛足,退坐一面。
佛語諸比丘:
「汝等見尊者罽賓那不?去我不遠,正身端坐,身心不動,住勝妙住。」
諸比丘白佛:
「世尊!我等數見彼尊者正身端坐,善攝其身,不傾不動,專心勝妙。」
佛告諸比丘:
「若比丘
修習三昧,身心安住,不傾不動,住勝妙住者,此比丘得此三昧,不勤
方便,隨欲即得。」
諸比丘白佛:
「何等三昧,比丘得此三昧,身心不動,住勝妙住?」
佛告諸比丘:
「若比丘依止聚落,晨朝著衣持鉢,入村乞食已,還精舍,舉衣鉢,洗足已,入林中、若閑房、露坐,思惟繫念……乃至息滅觀察善學,是名三昧,若比丘端坐思惟,身心不動,住勝妙住。」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部54相應7經/摩訶迦賓經(入出息相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
當時,
尊者摩訶迦賓坐在世尊的不遠處,
盤腿、定置端直的身體、
建立面前的念後。
世尊看見坐在不遠處盤腿、定置端直的身體、建立面前的念後的尊者摩訶迦賓。看見後,召喚
比丘們:
「比丘們!你們看見這位比丘身體的動搖狀態或搖動狀態嗎?」
「
大德!每當我們看見那位尊者在
僧團中坐,或獨自獨處坐,我們都沒看見那位比丘身體的動搖狀態或搖動狀態。」
「比丘們!凡以那種定的
已自我修習、已自我
多作,既沒有身體的動搖狀態或搖動狀態,也沒有心的動搖狀態或搖動狀態,比丘們!那位比丘是定的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。
比丘們!而以什麼定的已自我修習、已自我多作,既沒有身體的動搖狀態或搖動狀態,也沒有心的動搖狀態或搖動狀態呢?比丘們!以
入出息念之定的已自我修習、已自我多作,既沒有身體的動搖狀態或搖動狀態,也沒有心的動搖狀態或搖動狀態。
比丘們!而怎樣入出息念之定已修習、怎樣已多作,就沒有身體的動搖狀態或搖動狀態,沒有心的動搖狀態或搖動狀態呢?
比丘們!這裡,到
林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘坐下,盤腿、定置端直的身體、
建立面前的念後,
他只具念地吸氣、只具念地呼氣:
……(中略)
學習:『
隨看著斷念,我將吸氣。』學習:『隨看著斷念,我將呼氣。』
比丘們!在這樣,入出息念之定已修習、這樣已多作時,就沒有身體的動搖狀態或搖動狀態,沒有心的動搖狀態或搖動狀態。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.54.7/(7) Mahākappinasuttaṃ
983. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi–
“Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā”ti? “Yadāpi mayaṃ, bhante, taṃ āyasmantaṃ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṃ ekaṃ vā raho nisinnaṃ, tadāpi mayaṃ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā”ti.
“Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?
“Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Kathaṃ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?
“Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā”ti. Sattamaṃ.