雜阿含715經[正聞本912經/佛光本727經](覺支相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「有
五蓋、
七覺分,有食、無食,我今當說,諦聽!
善思!當為汝說。
譬如:身依食而立,非不食,如是,五蓋依於食而立,非不食。
貪欲蓋以何為食?謂:
觸相,於彼不
正思惟,未起貪欲令起,已起貪欲能令增廣,是名欲愛蓋之食。
何等為瞋恚蓋食?謂:
障礙相,於彼不正思惟,未起瞋恚蓋令起,已起瞋恚蓋能令增廣,是名瞋恚蓋食。
何等為睡眠蓋食?有五法,何等為五?微弱、不樂、欠呿、
多食、懈怠,於彼不正思惟,未起睡眠蓋令起,已起睡眠蓋能令增廣,是名睡眠蓋食。
何等為掉悔蓋食?有四法,何等為四?謂:親屬覺、
人眾覺、天覺、本所經娛樂覺,自憶念、他人令憶念而生覺,於彼起不正思惟,未起掉、悔令起,已起掉、悔令其增廣,是名掉悔蓋食。
何等為疑蓋食?有三世,何等為三?謂:過去世、未來世、現在世,於過去世猶豫、未來世猶豫、現在世猶豫,於彼起不正思惟,未起疑蓋令起,已起疑蓋能令增廣,是名疑蓋食。
譬如:身依於食而得長養,非不食,如是,七覺分依食而住,依食長養,非不食。
何等為
念覺分不食?謂:
四念處不思惟,未起念覺分不起,已起念覺分令退,是名念覺分不食。
何等為
擇法覺分不食?謂:於善法{撰}[選?]擇,於不善法{撰}[選?]擇,於彼不思惟,未起擇法覺分令不起,已起擇法覺分令退,是名擇法覺分不食。
何等為
精進覺分不食?謂:
四正斷於彼不思惟,未起精進覺分令不起,已起精進覺分令退,是名精進覺分不食。
何等為
喜覺分不食?有喜、有喜處法,於彼不思惟,未起喜覺分不起,已起喜覺分令退,是名喜覺分不食。
何等為
猗覺分不食?有
身猗息及
心猗息,於彼不思惟,未生猗覺分不起,已生猗覺分令退,是名猗覺分不食。
何等為
定覺分不食?有四禪,於彼不思惟,未起定覺分不起,已起定覺分令退,是名定覺分不食。
何等為
捨覺分不食?有三界,謂斷界、無欲界、
滅界,於彼不思惟,未起捨覺分不起,已起捨覺分令退,是名捨覺分不食。
何等為貪欲蓋不食?謂:不淨觀於彼思惟,未起貪欲蓋不起,已起貪欲蓋令斷,是名貪欲蓋不食。
何等為瞋恚蓋不食?彼慈心思惟,未生瞋恚蓋不起,已生瞋恚蓋令滅,是名瞋恚蓋不食。
何等為睡眠蓋不食?彼明照思惟,未生睡眠蓋不起,已生睡眠蓋令滅,是名睡眠蓋不食。
何等為掉悔蓋不食?彼寂止思惟,未生掉悔蓋不起,已生掉悔蓋令滅,是名掉悔蓋不食。
何等為疑蓋不食?彼
緣起法思惟,未生疑蓋不起,已生疑蓋令滅,是名疑蓋不食。
譬如:身依食而住,依食而立,如是,七覺分依食而住,依食而立。
何等為念覺分食?謂:四念處思惟已,未生念覺分令起,已生念覺分轉生令增廣,是名念覺分食。
何等為擇法覺分食?有擇善法,有擇不善法,彼思惟已,未生擇法覺分令起,已生擇法覺分重生令增廣,是名擇法覺分食。
何等為精進覺分食?彼四正斷思惟,未生精進覺分令起,已生精進覺分重生令增廣,是名精進覺分食。
何等為喜覺分食?有喜、有喜處,彼思惟,未生喜覺分令起,已生喜覺分重生令增廣,是名喜覺分食。
何等為猗覺分食?有身猗息、心猗息思惟,未生猗覺分令起,已生猗覺分重生令增廣,是名猗覺分食。
何等為定覺分食?謂:有四禪思惟,未生定覺分令生起,已生定覺分重生令增廣,是名定覺分食。
何等為捨覺分食?有三界,何等三?謂:斷界、無欲界、滅界,彼思惟,未生捨覺分令起,已生捨覺分重生令增廣,是名捨覺分食。」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部46相應51經/食經(覺支相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!我將教導
五蓋與
七覺支的食與非食,
你們要聽它!
比丘們!而對未生起之欲的意欲的生起,或已生起之
欲的意欲的增大、成滿來說,什麼是食呢?比丘們!有
淨相,在那裡,不
如理作意的
多作,對未生起之欲的意欲的生起,或已生起之欲的意欲的增大、成滿,這是食。
比丘們!而對未生起之惡意的生起,或已生起之惡意的增大、成滿來說,什麼是食呢?比丘們!有
嫌惡相,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之惡意的生起,或已生起之惡意的增大、成滿,這是食。
比丘們!而對未生起之惛沈睡眠的生起,或已生起之惛沈睡眠的增大、成滿來說,什麼是食呢?比丘們!有不樂、倦怠、打哈欠、餐後的睡意、
心的退縮,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之惛沈睡眠的生起,或已生起之惛沈睡眠的增大、成滿,這是食。
比丘們!而對未生起之掉舉後悔的生起,或已生起之掉舉後悔的增大、成滿來說,什麼是食呢?比丘們!有心的不平息,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之掉舉後悔的生起,或已生起之掉舉後悔的增大、成滿,這是食。
比丘們!而對未生起之疑惑的生起,或已生起之疑惑的增大、成滿來說,什麼是食呢?比丘們!有疑惑處之法,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之疑惑的生起,或已生起之疑惑的增大、成滿,這是食。
比丘們!而對未生起之念覺支的生起,或已生起之念覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有
念覺支處諸法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之念覺支的生起,或已生起之念覺支的修習圓滿,這是食。
比丘們!而對未生起之
擇法覺支的生起,或已生起之擇法覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有諸善不善法,諸有罪過無罪過法,諸下劣勝妙法,諸
黑白有對比的法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之擇法覺支的生起,或已生起之擇法覺支的修習圓滿,這是食。
比丘們!而對未生起之
活力覺支的生起,或已生起之活力覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有發勤界、精勤界、努力界,在那裡,如理作意的多作,對未生起之活力覺支的生起,或已生起之活力覺支的修習圓滿,這是食。
比丘們!而對未生起之
喜覺支的生起,或已生起之喜覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有諸喜覺支處之法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之喜覺支的生起,或已生起之喜覺支的修習圓滿,這是食。
比丘們!而對未生起之
寧靜覺支的生起,或已生起之寧靜覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有
身體的寧靜、
心的寧靜,在那裡,如理作意的多作,對未生起之寧靜覺支的生起,或已生起之寧靜覺支的修習圓滿,這是食。
比丘們!而對未生起之定覺支的生起,或已生起之定覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有
止相、不混亂相,在那裡,如理作意的多作,對未生起之定覺支的生起,或已生起之定覺支的修習圓滿,這是食。
比丘們!而對未生起之
平靜覺支的生起,或已生起之平靜覺支的修習圓滿來說,什麼是食呢?比丘們!有諸平靜覺支處之法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之平靜覺支的生起,或已生起之平靜覺支的修習圓滿,這是食。[SN.46.2]
比丘們!而對未生起之欲的意欲的生起,或已生起之欲的意欲的增大、成滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有不淨相,在那裡,如理作意的多作,對未生起之欲的意欲的生起,或已生起之欲的意欲的增大、成滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之惡意的生起,或已生起之惡意的增大、成滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有
慈心解脫,在那裡,如理作意的多作,對未生起之惡意的生起,或已生起之惡意的增大、成滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之惛沈睡眠的生起,或已生起之惛沈睡眠的增大、成滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有發勤界、精勤界、努力界,在那裡,如理作意的多作,對未生起之惛沈睡眠的生起,或已生起之惛沈睡眠的增大、成滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之掉舉後悔的生起,或已生起之掉舉後悔的增大、成滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有心的平息,在那裡,如理作意的多作,對未生起之掉舉後悔的生起,或已生起之掉舉後悔的增大、成滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之疑惑的生起,或已生起之疑惑的增大、成滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有諸善不善法,諸有罪過無罪過法,諸下劣勝妙法,諸黑白有對比的法,在那裡,如理作意的多作,對未生起之疑惑的生起,或已生起之疑惑的增大、成滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之念覺支的生起,或已生起之念覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有念覺支處諸法,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之念覺支的生起,或已生起之念覺支的修習圓滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之擇法覺支的生起,或已生起之擇法覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有諸善不善法,諸有罪過無罪過法,諸下劣勝妙法,諸黑白有對比的法,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之擇法覺支的生起,或已生起之擇法覺支的修習圓滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之活力覺支的生起,或已生起之活力覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有發勤界、精勤界、努力界,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之活力覺支的生起,或已生起之活力覺支的修習圓滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之喜覺支的生起,或已生起之喜覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有諸喜覺支處之法,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之喜覺支的生起,或已生起之喜覺支的修習圓滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之寧靜覺支的生起,或已生起之寧靜覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有身體的寧靜、心的寧靜,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之寧靜覺支的生起,或已生起之寧靜覺支的修習圓滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之定覺支的生起,或已生起之定覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有止相、不混亂相,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之定覺支的生起,或已生起之定覺支的修習圓滿,這是非食。
比丘們!而對未生起之平靜覺支的生起,或已生起之平靜覺支的修習圓滿來說,什麼是非食呢?比丘們!有諸平靜覺支處之法,在那裡,不如理作意的多作,對未生起之平靜覺支的生起,或已生起之平靜覺支的修習圓滿,這是非食。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.46.51/(1) Āhārasuttaṃ
232. Sāvatthinidānaṃ “Pañcannañca, bhikkhave, nīvaraṇānaṃ sattannañca bojjhaṅgānaṃ āhārañca anāhārañca desessāmi; taṃ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicaya-sambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicaya-sambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. Tattha amanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha amanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro– ayamanāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā”ti. Paṭhamaṃ.