雜阿含713經[正聞本910經/佛光本725經](覺支相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
時,有眾多
比丘晨朝著衣持鉢,入舍衛城
乞食。
時,眾多比丘作是念:
「今日太早,乞食時未至,我等且過諸外道精舍。」
眾多比丘即入外道精舍,與諸外道共相
問訊、
慰勞,問訊、慰勞已,於一面坐已。
諸外道問比丘言:
「
沙門瞿曇為諸弟子說法:斷
五蓋:
覆心、
慧力羸、為障礙分、不轉趣涅槃,住
四念處,修七覺意,我等亦復為諸弟子說:斷五蓋:覆心、慧力羸,善住四念處,修
七覺分,我等與彼沙門瞿曇有何等異?俱能說法。」
時,眾多比丘聞外道所說,心不喜悅,反呵罵,從座起去。
入舍衛城乞食已,還精舍,舉衣鉢,洗足已,往詣佛所,
稽首佛足,退坐一面,以諸外道所說,具白世尊。
爾時,世尊告眾多比丘:
「彼外道說是語時,汝等應反問言:『諸外道!五蓋者種應有十,七覺者種應有十四,何等為五蓋之十,七覺之十四?』如是問者,彼諸外道則自駭散,說諸外道法,瞋恚、憍慢、毀呰、嫌恨,
不忍心生,或默然低頭,失辯潛思,所以者何?我不見諸天、魔、梵、沙門、
婆羅門,天、人
眾中,聞我所說,歡喜隨順者,唯除
如來及
聲聞眾於此聞者。
諸比丘!何等為五蓋之十?謂:有內貪欲,有外貪欲:彼內
貪欲者即是蓋,非智,非
等覺,不轉趣涅槃;彼外貪欲即是蓋,非智,非等覺,不轉趣涅槃;謂:[有]瞋恚,有瞋恚相:若瞋恚及瞋恚相,即是蓋,非智,非等覺,不轉趣涅槃;有睡,有眠:彼睡、彼眠即是蓋,非智,非等覺,不轉趣涅槃;有掉,有悔:彼掉、彼悔即是蓋,非智,非等覺,不轉趣涅槃;有疑善法,有疑不善法:彼善法疑、不善法疑即是蓋,非智,非等覺,不轉趣涅槃,是名五蓋說十。
何等為七覺分說十四?有內法心念住,有外法心念住:彼內法念住即是
念覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼外法念住即是念覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃;有擇善法,擇不善法:彼善法擇即是
擇法覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼不善法擇即是擇法覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃;有精進斷不善法,有精進長養善法:彼斷不善法精進即是
精進覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼長養善法精進即是精進覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃;有喜,有喜處:彼喜即是
喜覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼喜處亦即是喜覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃;有
身猗息,有
心猗息:彼身猗息即是
猗覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼心猗息即是猗覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃;有定,有定相:彼定即是定覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼定相即是定覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃;有捨善法,有捨不善法:彼善法捨即是
捨覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,彼不善法捨即是捨覺分,是智,是等覺,能轉趣涅槃,是名七覺分說為十四。」
佛說此經已,眾多比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部46相應52經/法門經(覺支相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
那時,眾多
比丘午前時穿衣、拿起衣鉢後,
為了托鉢進入舍衛城。
那時,那些比丘想這個:「在舍衛城為了托鉢行走大致上還太早,讓我們前往
其他外道遊行者們的園林。」
那時,那些比丘前往其他外道遊行者們的園林。抵達後,與那些其他外道遊行者一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。那些其他外道遊行者對在一旁坐下的那些比丘說這個:
「
道友們!
沙門喬達摩為弟子們教導這樣的法:『來!比丘們!你們捨斷心的
隨雜染、
慧的減弱的五蓋後,請你們如實
修習七覺支。』道友們!我們也為弟子們教導這樣的法:『來!學友們!你們捨斷心的隨雜染、慧的減弱之五蓋後,請你們如實修習七覺支。』道友們!這裡,沙門喬達摩的與我們的,什麼是差別,什麼是不同,什麼是區別呢?即:法的教說比法的教說,教誡比教誡。」
那時,那些比丘們對那些其他外道遊行者的所說,既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,從座位起來後離開:「我們在
世尊面前將知道這所說的義理。」
那時,那些比丘在舍衛城為了托鉢行走後,
餐後已從施食返回,去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:
「
大德!這裡,我們午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入舍衛城。大德!那些我們想這個:『在舍衛城為了托鉢行走大致上還太早,讓我們前往其他外道遊行者們的園林。』大德!那時,我們前往其他外道遊行者們的園林。抵達後,與那些其他外道遊行者一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。大德!那些其他外道遊行者對在一旁坐下的我們說這個:『道友們!沙門喬達摩為弟子們教導這樣的法:「來!比丘們!你們捨斷心的隨雜染、慧的減弱的五蓋後,請你們如實修習七覺支。」我們也為弟子們教導這樣的法:「來!學友們!你們捨斷心的隨雜染、慧的減弱的五蓋後,請你們如實修習七覺支。」道友們!這裡,沙門喬達摩的與我們的,什麼是差別,什麼是不同,什麼是區別呢?即:法的教說比法的教說,教誡比教誡。』大德!那時,我們對那些其他外道遊行者的所說,既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,從座位起來後離開:『我們在世尊的面前將知道這所說的義理。』」
「比丘們!這麼說的其他外道遊行者們應該被這麼回答:『道友們!但,有
法門,由於該法門五蓋成為十個,七覺支成為十四個。』比丘們!被這麼問,其他外道遊行者們既將會不解答,且更會來到惱害,那是什麼原因?比丘們!那個正如
不在[感官的]境域中那樣。比丘們!我不見那個:在包括天,在包括魔,在包括梵的世間;在包括沙門婆羅門,在包括天-人的
世代中,凡以這些問題的解答能使心滿意者,除了
如來或如來的弟子,又或從那裡聽聞後以外。
比丘們!什麼法門,由於該法門五蓋成為十個呢?
比丘們!凡即使自身內的
欲的意欲,那也是蓋;凡即使外部的欲的意欲,那也是蓋,『欲的意欲蓋』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使自身內的惡意,那也是蓋;凡即使外部的惡意,那也是蓋,『惡意蓋』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使惛沈,那也是蓋;凡即使睡眠,那也是蓋,『惛沈睡眠蓋』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使掉舉,那也是蓋;凡即使後悔,那也是蓋,『掉舉後悔蓋』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使在自身內諸法上的疑惑,那也是蓋;凡即使在外部諸法上的疑惑,那也是蓋,『疑惑蓋』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!這是法門,由於該法門五蓋成為十個。
比丘們!什麼法門,由於該法門七覺支成為十四呢?
比丘們!凡即使在自身內諸法上的念,那也是
念覺支;凡即使在外部諸法上的念,那也是念覺支,『念覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使在自身內諸法上以慧考察、伺察、來到審慮,那也是
擇法覺支;凡即使在外部諸法上以慧考察、伺察、來到審慮,那也是擇法覺支,『擇法覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使身體的活力,那也是
活力覺支;凡即使心理的活力,那也是活力覺支,『活力覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使有尋、
有伺的喜,那也是
喜覺支;凡即使無尋、無伺的喜,那也是喜覺支,『喜覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使
身體的寧靜,那也是
寧靜覺支;凡即使
心的寧靜,那也是寧靜覺支,『寧靜覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使有尋、有伺的定,那也是定覺支;凡無尋、無伺的定,那也是定覺支,『定覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!凡即使在自身內諸法上的
平靜,那也是
平靜覺支;凡即使在外部諸法上的平靜,那也是平靜覺支,『平靜覺支』像這樣走到這個總說,那樣,以這個法門,這也成為二種的。
比丘們!這是法門,由於該法門七覺支成為十四個。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.46.52/(2) Pariyāyasuttaṃ
233. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi– “atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti.
Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ–
“Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti– ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema– ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ– dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?
Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu nappaṭikkosiṃsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu– “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā”ti. Atha kho te bhikkhū sāvatthiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ–
“Idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisimha. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi– ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ–
“Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema– ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ– dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?
“Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha– ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’”ti.
“Evaṃvādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā– ‘atthi panāvuso, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti, satta bojjhaṅgā catuddasā’ti. Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. “Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā”.
“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Kāmacchandanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Byāpādanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, thinaṃ tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi middhaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Thinamiddhanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, uddhaccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi kukkuccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Uddhaccakukkuccanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Vicikicchānīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti.
“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo. ‘Satisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
“Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. ‘Dhammavicayasambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
“Yadapi, bhikkhave, kāyikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo. ‘Vīriyasambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
“Yadapi bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo, yadapi avitakka-avicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. ‘Pītisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
“Yadapi, bhikkhave, kāyappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo, yadapi cittappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo. ‘Passaddhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
“Yadapi, bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo, yadapi avitakka-avicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. ‘Samādhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
“Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo. ‘Upekkhāsambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasā”ti. Dutiyaṃ.