北傳:雜阿含638經 南傳:相應部47相應13經 關涉主題:觀念/無不散的宴席‧實踐/自依止法依止、修四念住‧譬喻/大枝大岩先壞‧事蹟/舍利弗入滅 (更新)
雜阿含638經[正聞本812經/佛光本652經](念處相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,尊者舍利弗住摩竭提那羅聚落,疾病涅槃,純陀沙彌瞻視供養。
  爾時,尊者舍利弗因病涅槃。
  時,純陀沙彌供養尊者舍利弗已,取餘舍利,擔持衣鉢,到王舍城。
  舉衣鉢,洗足已,詣尊者阿難所,禮尊者阿難足已,卻住一面,白尊者阿難:
  「尊者當知!我和上尊者舍利弗已涅槃,我持舍利及衣鉢來。」
  於是,尊者阿難聞純陀沙彌語已,往詣佛所,白佛言:
  「世尊!我今舉體離解,四方易韻,持辯閉塞,純陀沙彌來語我言:『和上舍利弗已涅槃,持餘舍利及衣鉢來。』」
  佛言:
  「云何,阿難!彼舍利弗持所受戒身涅槃耶?定身、慧身、解脫身、解脫知見身涅槃耶?」
  阿難白佛言:「不也,世尊!」
  佛告阿難:
  「若法我自知,成等正覺所說,謂:四念處四正斷四如意足、五根、五力、七覺支、八道支涅槃耶?」
  阿難白佛:「不也,世尊!雖不持所受戒身……乃至道品法而涅槃,然,尊者舍利弗持戒多聞,少欲知足,常行遠離,精勤方便,攝念安住,一心正受,捷疾智慧、深利智慧、超出智慧、分別智慧、大智慧、廣智慧、甚深智慧、無等智慧,智寶成就,能{視}[示?]、能教、能照、能喜,善能讚歎為眾說法,是故,世尊!我為法故,為受法者故,愁憂苦惱。」
  佛告阿難:
  「汝莫愁憂苦惱!所以者何?若{坐}[生]、若起、若作有為、壞散之法,何得不壞?欲令不壞者,無有是處。我先已說:『一切所愛念種種諸物,適意之事,一切皆是乖離之法,不可常保。』譬如:大樹根、莖、枝、葉、華、果茂盛,大枝先折;如大寶山,大巖先崩,如是,如來大眾眷屬,其大聲聞般涅槃。若彼方有舍利弗住者,於彼方我則無事,然其彼方,我則不空,以有舍利弗故。
  我先已說故,汝今,阿難!如我先說,所可愛念種種適意之事,皆是別離之法,是故,汝今莫大愁毒。阿難!當知:如來不久亦當過去,是故,阿難!當作自洲自依,當作法洲而法依,當作不異洲、不異依。」
  阿難白佛:
  「世尊!云何自洲以自依?云何法洲以法依?云何不異洲、不異依?」
  佛告阿難:
  「若比丘身身觀念處,精勤方便,正智、正念,調伏世間、憂;如是,外身、內外身;受……心……法法觀念處亦如是說。
  阿難!是名自洲以自依,法洲以法依,不異洲、不異{洲}依。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部47相應13經/純陀經(念住相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  當時,生病的、受苦的、重病的尊者舍利弗住在摩揭陀國的那羅迦村,而純陀沙彌為尊者舍利弗的隨侍者。
  那時,尊者舍利弗就因那個病般涅槃了。
  那時,純陀沙彌取尊者舍利弗的衣鉢後,到舍衛城祇樹林給孤獨園,去見尊者阿難。抵達後,向尊者阿難問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的純陀沙彌對尊者阿難說這個:
  「大德!尊者舍利弗已般涅槃,這是他的衣鉢。」
  「純陀學友!這是為了見世尊的談論主題,純陀學友!我們走,我們將去見世尊。抵達後,我們將告訴世尊這件事。」
  「是的,大德!」純陀沙彌回答尊者阿難。
  那時,尊者阿難與純陀沙彌去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難對世尊說這個:
  「大德!這位純陀沙彌對我這麼說:『大德!尊者舍利弗已般涅槃,這是他的衣鉢。』大德!此外,聽到『尊者舍利弗已般涅槃』後,我的身體如變成酒醉的,我的諸方向也不清晰,諸法也不在我心中出現。」
  「阿難!舍利弗拿走你的戒蘊後般涅槃,或拿走定蘊後般涅槃,或拿走慧蘊後般涅槃,或拿走解脫蘊後般涅槃,或拿走解脫智見蘊後般涅槃嗎?」
  「大德!非尊者舍利弗拿走我的戒蘊後般涅槃,或定蘊……(中略)或慧蘊……或解脫蘊……或拿走解脫智見蘊後般涅槃,大德!但尊者舍利弗對我是教誡者、受其情愛影響者、教授者、開示者、勸發者、鼓勵者、使我歡喜者、對說法不疲倦者、同梵行者的資助者,我們回憶那個尊者舍利弗的法之滋養、法之受用、法之助益。」
  「阿難!這被我就預先告知,不是嗎:就與一切所愛的、合意的分離、別離、異離。阿難!在這裡,那如何可得:『凡那個被生的、存在的有為的、壞散之法,那個不要被破壞。』這不存在可能性。阿難!猶如有心材的、住立的大樹中,凡較大的枝幹它被折斷。同樣的,阿難!有心材的、住立的大比丘僧團中,舍利弗已般涅槃。阿難!在這裡,那如何可得:『凡那個被生的、存在的、有為的、壞散之法,那個不要被破壞。』這不存在可能性!
  阿難!因此,在這裡,你們要住於以自己為島以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依。阿難!而怎樣比丘以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依呢?阿難!這裡,比丘住於在身上隨看著身:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後;在諸受上……(中略)在心上……(中略)住於在諸法上隨看著法:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後。阿難!比丘這樣住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依。
  阿難!現在或我死後,凡任何人將住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依,阿難!那些比丘將是我的凡任何欲學者最第一的。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.47.13/(3) Cundasuttaṃ
   379. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Cundo ca samaṇuddeso āyasmato sāriputtassa upaṭṭhāko hoti.
   Atha kho āyasmā sāriputto teneva ābādhena parinibbāyi. Atha kho cundo samaṇuddeso āyasmato sāriputtassa pattacīvaramādāya yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “āyasmā, bhante, sāriputto parinibbuto. Idamassa pattacīvaran”ti.
   “Atthi kho idaṃ, āvuso cunda, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāmā”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho cundo samaṇuddeso āyasmato ānandassa paccassosi.
   Atha kho āyasmā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “ayaṃ, bhante, cundo samaṇuddeso evamāha– ‘āyasmā, bhante, sāriputto parinibbuto; idamassa pattacīvaran’ti. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṃ nappaṭibhanti ‘āyasmā sāriputto parinibbuto’ti sutvā”.
   “Kiṃ nu kho te, ānanda, sāriputto sīlakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, paññākkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, vimuttikkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto”ti? “Na ca kho me, bhante, āyasmā sāriputto sīlakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṃ vā …pe… paññākkhandhaṃ vā… vimuttikkhandhaṃ vā… vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto. Api ca me, bhante, āyasmā sāriputto ovādako ahosi otiṇṇo viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṃsako, akilāsu dhammadesanāya, anuggāhako sabrahmacārīnaṃ. Taṃ mayaṃ āyasmato sāriputtassa dhammojaṃ dhammabhogaṃ dhammānuggahaṃ anussarāmā”ti.
   “Nanu taṃ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṃ– ‘sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo Taṃ kutettha, ānanda, labbhā! Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato yo mahantataro khandho so palujjeyya; evameva kho ānanda, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato sāriputto parinibbuto. Taṃ kutettha, ānanda, labbhā! Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjī’ti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.
   “Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Tatiyaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「若起、若作(SA.638);起法、作法(SA.639)」,南傳作「存在的」(bhūtaṃ,另譯為「已變成;已出生」),菩提比丘長老英譯為「生成」(come to be)。