雜阿含624經[正聞本786-787經/佛光本638經](念處相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時、佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
尊者欝低迦來詣佛所,
稽首佛足,退坐一面,白佛言:
「
善哉!世尊!為我說法,我聞法已,當獨一靜處,專精思惟,不放逸住,思惟:所以
善男子剃除鬚髮,
正信非家出家學道,如上廣說……乃至不受後有。」
佛告欝低迦:
「如是!如是!如汝所說,但於我所說法,不悅我心,彼所事業亦不成就,雖隨我後而不得利,反生障閡。」
欝低迦白佛:
「世尊所說,我則能令世尊心悅,自業成就,不生障閡。唯願世尊為我說法,我當獨一靜處,專精思惟,不放逸住,如上廣說……乃至不受後有。」
如是第二、第三請。
爾時,世尊告欝低迦:
「汝當先淨其初業,然後
修習梵行。」
欝低迦白佛:
「我今云何淨其初業,修習梵行?」
佛告欝低迦:
「汝當先淨其戒,直其見,具足三業,然後修
四念處,何等為四?
內身身觀念住,專精方便,正智、正念,調伏世間
貪、憂;如是外身、
內外身身觀念住;受……心……法法觀念住亦如是廣說。」
時,欝低迦聞佛所說,歡喜、
隨喜,從座起而去。
時,欝低迦聞佛教授已,獨一靜處,專精思惟,不放逸住,思惟:所以善男子剃除鬚髮,著
袈裟衣,正信非家出家學道……乃至不受後有。
如欝低迦所問,如是,
異比丘所問亦如上說。
相應部47相應16經/鬱低雅經(念住相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
那時,
尊者鬱低雅去見世尊……(中略)在一旁坐下的尊者鬱低雅對
世尊說這個:
「
大德!請世尊為我簡要地教導法,我聽聞凡世尊的法後,能住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的,
那就好了!」
「那麼,鬱低雅!在這裡,請你就在最初的諸善法上淨化。而什麼是最初的諸善法呢?善清淨的戒與正直的見。
鬱低雅!當如果你有善清淨的戒與正直的見時,鬱低雅!之後,依止戒、在戒上住立後,你應該在
四念住上修習,哪四個?這裡,鬱低雅!請你住於
在身上隨看著身:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的
貪婪、憂後;在諸受上……(中略)在心上……(中略)請你住於在諸法上隨看著法:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後。
鬱低雅!當你依止戒、在戒上住立後在這四念住上這樣修習時,鬱低雅!你將走到死亡(死神)領域的
彼岸。」
那時,尊者鬱低雅歡喜、隨喜世尊所說後,從座位起來、向世尊
問訊、
作右繞後,離開。
那時,住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的尊者鬱低雅不久就以證智自作證後,在當生中
進入後住於凡
善男子們為了利益正確地
從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他證知:「出生已盡,梵行已完成,
應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。」然後尊者鬱低雅成為眾
阿羅漢之一。[SN.47.3]
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.47.16/(6) Uttiyasuttaṃ
382. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, uttiya, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, uttiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.
“Katame cattāro? Idha tvaṃ, uttiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, uttiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi, tato tvaṃ, uttiya, gamissasi maccudheyyassa pāran”ti.
Atha kho āyasmā uttiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā uttiyo arahataṃ ahosīti. Chaṭṭhaṃ.