雜阿含621經[正聞本783經/佛光本635經](念處相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
時,
尊者阿難與眾多
比丘詣世尊所,
稽首禮足,退坐一面,尊者阿難白佛言:
「世尊!此諸年少比丘當云何教授?云何為其說法?」
佛告阿難:
「此諸年少比丘當以
四念處教令
修習,云何為四?謂:
身身觀念住,精勤
方便,不放逸行,正智、正念,寂定於心,乃至知身;受……心……法法觀念住,精勤方便,不放逸行,正念、正智,寂靜於心,乃至知法,所以者何?
若比丘住學地者,未得進上,志求安隱涅槃時,身身觀念住,精勤方便,不放逸行,正念、正智,寂靜於心;受……心……法法觀念住,精勤方便,不放逸行,正念、正智,寂靜於心,乃至於法遠離。
若
阿羅漢,諸漏已盡,
所作已作,捨諸重擔,
盡諸有結,正知
善解脫,當於彼時,亦修身身觀念住,精勤方便,不放逸行,正念、正智,寂靜於心;受……心……法法觀念住,乃至於法得遠離。」
時,尊者阿難,歡喜、
隨喜,作禮而去。
相應部47相應4經/薩羅經(念住相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
有一次,
世尊住在憍薩羅國的薩羅
婆羅門村落。
在那裡,世尊召喚
比丘們……(中略)說這個:
「比丘們!凡那些出家不久、最近來此法律的新比丘,比丘們!那些比丘應該被你們為了
四念住的
修習勸導、應該被使確立、應該被使建立,對哪四個?
來!學友們!請你們為了身的如實智住於
在身上隨看著身,熱心的、正知的、
成為專一的、
心明淨的、入定的、
心一境的;請你們為了諸受的如實智住於在諸受上隨看著受,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;請你們為了心的如實智住於在心上隨看著心,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;請你們為了諸法的如實智住於在諸法上隨看著法,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的。
比丘們!凡那些心意未達成、住於希求著無上
軛安穩的
有學比丘,他們也為了身的
遍知住於在身上隨看著身,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;為了諸受的遍知住於在諸受上隨看著受,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;為了心的遍知住於在心上隨看著心,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;為了諸法的遍知住於在諸法上隨看著法,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的。
比丘們!凡那些漏已滅盡、已完成、
應該被作的已作、負擔已卸、
自己的利益已達成、
有之結已被滅盡、以
究竟智解脫的阿羅漢比丘,他們也身離結縛地住於在身上隨看著身,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;諸受離結縛地住於在諸受上隨看著受,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;心離結縛地住於在心上隨看著心,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的;諸法離結縛地住於在諸法上隨看著法,熱心的、正知的、成為專一的、心明淨的、入定的、心一境的。
比丘們!凡那些出家不久、最近來此法律的新比丘,比丘們!那些比丘應該被你們對四念住的修習勸導、應該被使確立、應該被使建立。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.47.4/(4) Sālasuttaṃ
370. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… etadavoca –
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo, bhikkhave, bhikkhū catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesaṃ catunnaṃ? Etha tumhe, āvuso, kāye kāyānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa yathābhūtaṃ ñāṇāya; vedanāsu vedanānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāya; citte cittānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa yathābhūtaṃ ñāṇāya; dhammesu dhammānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāya. Yepi te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā kāyassa pariññāya; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṃ pariññāya; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa pariññāya; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṃ pariññāya.
“Yepi te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyena visaṃyuttā; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanāhi visaṃyuttā; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittena visaṃyuttā; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammehi visaṃyuttā.
“Yepi te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo, bhikkhave, bhikkhū imesaṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Catutthaṃ.