北傳:雜阿含620經 南傳:相應部47相應7經 關涉主題:生活/不離自己的境界‧譬喻/黏膠捕猴 (更新)
雜阿含620經[正聞本782經/佛光本634經](念處相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「大雪山中寒冰嶮處,尚無猿猴,況復有人!或復有山,猿猴所居而無有人;或復有山,人、獸共居,於猿猴行處,獵師以黐膠塗其草上,有黠猿猴遠避而去,愚癡猿猴不能遠避,以手小觸,即膠其手;復以二手欲解求脫,即膠二手;以足求解,復膠其足;以口嚙草,輒復膠口;五處同膠,聯捲臥地,獵師既至,即以杖貫,擔負而去。
  比丘!當知:愚癡猿猴捨自境界父母居處,遊他境界,致斯苦惱。
  如是,比丘!愚癡凡夫依聚落住,晨朝著衣持鉢,入村乞食,不善護身,不守根門,眼見色已,則生染著,耳、聲,鼻、舌,香、味、身、觸,皆生染著,愚癡比丘內根、外境被五縛已,隨魔所欲。
  是故,比丘!當如是學:於自所行處、父母境界依止而住,莫隨他處、他境界行。
  云何比丘自所行處、父母境界?謂四念處身身觀念住,受……心……法法觀念住。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部47相應7經/猴子經(念住相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!喜馬拉雅山山王有難行、不平的區域,該處既非猴子也非人類的行走處。
  比丘們!喜馬拉雅山山王有難行、不平的區域,該處是猴子的行走處,非人類的。
  比丘們!喜馬拉雅山山王有平坦、能被喜樂的土地,該處是猴子的行走處,同時也是人類的。比丘們!在那裡,獵人們在猴子的路徑上佈置捕捉猴子的黏膠陷阱。
  比丘們!在那裡,凡那些不愚之類的、無動貪之類的猴子,看見那個黏膠後,牠們遠遠地避開,但凡牠是愚之類的、動貪之類的猴子,牠走近那個黏膠後,以手抓取,牠在那裡被捕捉。
  『我將使手脫離』:以第二隻手抓取,牠在那裡被捕捉。
  『我將使雙手脫離』:以腳抓取,牠在那裡被捕捉。
  『我將使雙手與腳脫離』:以第二隻腳抓取,牠在那裡被捕捉。
  『我將使雙手與雙腳脫離』:以嘴抓取,牠在那裡被捕捉。
  比丘們!這樣,那隻五處中陷阱呻吟的猴子躺下,來到不幸的、來到災厄的、獵人的為所欲為的:比丘們!獵人射擊牠後,{就在那塊木頭所作的炭火上放棄後}[就在那個上抓起、不釋放猴子後],往想去的地方出發。
  比丘們!那確實是這樣:凡走在非行境、他人的領域者。
  比丘們!因此,在這裡,你們不要走在非行境、他人的領域。比丘們!在非行境、他人的領域行走者,魔將得到機會,魔將得到對象。比丘們!而什麼是比丘的非行境、他人的領域呢?即:五種欲,哪五個?能被眼識知的、想要的、所愛的、合意的、可愛形色的、伴隨欲的、誘人的諸色,能被耳識知的……(中略)諸聲音,能被鼻識知的……諸氣味,能被舌識知的……諸味道,能被身識知的、想要的、所愛的、合意的、可愛形色的、伴隨欲的、誘人的諸所觸。比丘們!這是比丘的非行境、他人的領域。
  比丘們!你們要走在行境、自己父親的領域。比丘們!在行境、自己父親的領域行走者,魔將不得到機會,魔將不得到對象。比丘們!而什麼是比丘的行境、自己父親的領域呢?即:四念住,哪四個?比丘們!這裡,比丘住於在身上隨看著身:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後;在諸受上……(中略)在心上……(中略)住於在諸法上隨看著法:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後。比丘們!這是比丘的行境、自己父親的領域。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.47.7/(7) Makkaṭasuttaṃ
   373. “Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha neva makkaṭānaṃ cārī na manussānaṃ. Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha makkaṭānañhi kho cārī, na manussānaṃ. Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa samā bhūmibhāgā ramaṇīyā, yattha makkaṭānañceva cārī manussānañca. Tatra, bhikkhave, luddā makkaṭavīthīsu lepaṃ oḍḍenti makkaṭānaṃ bādhanāya.
   “Tatra, bhikkhave, ye te makkaṭā abālajātikā alolajātikā, te taṃ lepaṃ disvā ārakā parivajjanti. Yo pana so hoti makkaṭo bālajātiko lolajātiko, so taṃ lepaṃ upasaṅkamitvā hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Hatthaṃ mocessāmī’ti dutiyena hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmī’ti pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pādañcā’ti dutiyena pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pāde cā’ti tuṇḍena gaṇhāti. So tattha bajjhati. Evañhi so, bhikkhave, makkaṭo pañcoḍḍito thunaṃ seti anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa. Tamenaṃ, bhikkhave, luddo vijjhitvā tasmiṃyeva kaṭṭhakataṅgāre avassajjetvā [tasmiṃ yeva makkaṭaṃ uddharitvā avissajjetvā (PTS)] yena kāmaṃ pakkamati. Evaṃ so taṃ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.
   “Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ– pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.
   “Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṃ– cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. Sattamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):