雜阿含569經[正聞本1645經/佛光本568經](質多羅相應/雜因誦/弟子記說)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住
菴羅聚落菴羅林中,與眾多
上座比丘俱。
時,質多羅
長者詣諸上座比丘所,
稽首禮足,於一面坐。
諸上座比丘為質多羅長者種種說法,
示、教、照、喜;示、教、照、喜已,默然住。
時,質多羅長者從座起,偏袒右肩,右膝著地,合十指掌,請諸上座言:
「唯願諸尊受我薄食。」
時,諸上座默然受請。
時,彼長者知諸上座默然受請已,禮足而去。
還歸自家,辦種種飲食,敷床座。
晨朝遣使白:「時到。」
時,諸上座著衣持鉢,至長者舍,就座而坐。
長者稽首禮諸上座足,於一面坐,白諸上座:
「所謂種種界,云何為種種界?」
時,諸上座默然而住,如是再三。
爾時,
尊者梨犀達多眾中
下坐,白諸上座比丘言:
「諸尊!我欲答彼長者所問。」
諸上座答言:「可。」
長者質多羅即問言:
「尊者所謂種種界,何等種種界?」
梨犀達多答言:
「長者!眼界異,色界異,眼識界異;耳界異,聲界異,耳識界異;鼻界異,香界異,鼻識界異;舌界異,味界異,舌識界異;身界異,觸界異,身識界異;
意界異,
法界異,
意識界異,如是,長者!是名種種界。」
爾時,質多羅長者下種種淨美飲食,供養眾僧。
食已,澡嗽(漱),洗鉢訖,質多羅長者敷一卑床,於上座前坐聽法。
爾時,上座為長者種種說法,示、教、照、喜已,從座起去。
時,諸上座於路中語梨犀達多:
「
善哉!善哉!梨犀達多比丘!汝真辯捷,知{事}[時]而說。若於餘時,
汝應常如此應。」
時,諸上座聞梨犀達多所說,歡喜奉行。
相應部41相應2經/梨犀達多經第一(質多相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
有一次,眾多
上座比丘住在麻七迦三達的蓭巴德葛(檳榔青)林中。
那時,
屋主質多去見上座比丘們。抵達後,向上座比丘們
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的屋主質多對上座比丘們說這個:
「
大德!請上座們同意我的明天的食事。」
上座比丘們以沈默狀態同意。
那時,屋主質多知道上座比丘們同意後,從座位起來、向上座比丘們問訊、
作右繞後,離開。
那時,那夜過後,上座比丘們午前時穿衣、拿起衣鉢後,去屋主質多的住處。抵達後,在設置的座位坐下。
那時,屋主質多去見上座比丘們。抵達後,向上座比丘們問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的屋主質多對上座
尊者說這個:
「上座大德!被稱為『種種界(界種種性)、種種界』,大德!什麼情形被
世尊稱為種種界?」
在這麼說時,上座尊者保持沈默。
第二次,屋主質多又對上座尊者說這個:
「上座大德!被稱為『種種界、種種界』,大德!什麼情形被世尊稱為種種界?」第二次,上座尊者又保持沈默。
第三次,屋主質多又對上座尊者說這個:
「上座大德!被稱為『種種界、種種界』,大德!什麼情形被世尊稱為種種界?」第三次,上座尊者又保持沈默。
當時,尊者梨犀達多在那個
僧團中是
最新人。
那時,尊者梨犀達多對上座尊者說這個:
「上座大德!我回答屋主質多的這個問題。」
「梨犀達多
學友!請你回答屋主質多的這個問題。」
「屋主!你這麼問:『上座大德!被稱為『種種界、種種界』,大德!什麼情形被世尊稱為種種界呢?』嗎?」
「是的!大德!」
「屋主!這被世尊稱為種種界:眼界、色界、眼識界……(中略)
意界、
法界、
意識界,屋主!這個情形被世尊稱為種種界。」
那時,屋主質多歡喜、
隨喜尊者梨犀達多所說後,以勝妙的
硬食、軟食親手款待上座比丘們,使之滿足。
那時,已食、手離鉢的上座比丘們從座位起來後離開。
那時,上座尊者對尊者梨犀達多說這個:
「
好!梨犀達多學友!這個問題在你心中出現(變得清楚),這個問題不在我心中出現。梨犀達多學友!那樣的話,如果當像這樣的其它問題又到來,
你就以這個方式應答。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.41.2/ 2. Paṭhama-isidattasuttaṃ
344. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca “adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu.
Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “‘dhātunānattaṃ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā”ti? Evaṃ vutte āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “‘dhātunānattaṃ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā”ti? Dutiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “‘dhātunānattaṃ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.
Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “byākaromahaṃ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṃ pañhan”ti? “Byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañhan”ti. “Evañhi tvaṃ, gahapati, pucchasi– ‘dhātunānattaṃ, dhātunānattanti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ, vuttaṃ bhagavatā’”ti? “Evaṃ bhante”. “Idaṃ kho, gahapati, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā– cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu …pe… manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu. Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā”ti.
Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca– “sādhu kho taṃ, āvuso isidatta eso pañho paṭibhāsi, neso pañho maṃ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Dutiyaṃ.