北傳:雜阿含500經 南傳:相應部28相應10經 關涉主題:生活/正當地維生 (更新)
雜阿含500經[正聞本1556經/佛光本499經](舍利弗相應/雜因誦/弟子記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,尊者舍利弗亦住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,尊者舍利弗晨朝著衣持鉢,入王舍城乞食
  乞食已,於一樹下食。
  時,有淨口外道出家尼從王舍城出,少有所營,見尊者舍利弗坐一樹下食,見已,問言:
  「沙門食耶?」
  尊者舍利弗答言:「食。」
  復問:「云何,沙門!下口食耶?」
  答言:「不也,姊妹!」
  復問:「仰口食耶?」
  答言:「不也,姊妹!」
  復問:「云何,方口食耶?」
  答言:「不也,姊妹!」
  復問:「四維口食耶?」
  答言:「不也,姊妹!」
  復問:
  「我問:『沙門食耶?』答我言:『食。』我問:『仰口[食]耶?』答我言:『不。』『下口食耶?』答我言:『不。』『方口食耶?』答我言:『不。』『四維口食耶?』答我言:『不。』如此所說,有何等義?」
  尊者舍利弗言:
  「姊妹!諸所有沙門、婆羅門明於事者,明於橫法,邪命求食者,如是沙門、婆羅門下口食也。
  若諸沙門、婆羅門仰觀星曆,邪命求食者,如是沙門、婆羅門則為仰口食也。
  若諸沙門、婆羅門為他使命,邪命求食者,如是沙門、婆羅門則為方口食也。
  若有沙門、婆羅門為諸醫方,種種治病,邪命求食者,如是沙門、婆羅門則為四維口食也。
  姊妹!我不墮此四種邪命而求食也,然我,姊妹!但以法求食而自活也,是故,我說不為四種食也。」
  時,淨口外道出家尼聞尊者舍利弗所說,歡喜、隨喜而去。
  時,淨口外道出家尼於王舍城里巷、四衢處,讚歎言:
  「沙門釋子,淨命自活,極淨命自活!諸有欲為施者,應施沙門釋種子,若欲為福者,應於沙門釋子所作福。」
  時,有諸外道出家,聞淨口外道出家尼讚歎沙門釋子聲,以嫉妒心,害彼淨口外道出家尼,命終之後,生兜率天,以於尊者舍利弗所生信心故也。

相應部28相應10經/淨口經(舍利弗相應/蘊篇/弟子記說)(莊春江譯)
  有一次尊者舍利弗住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  那時,尊者舍利弗午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入王舍城。
  在王舍城為了托鉢次第地行走著後,靠著某個牆下受用施食
  那時,女遊行者淨臉去見尊者舍利弗。抵達後,對尊者舍利弗說這個:
  「沙門!是否你臉向下吃呢?」
  「姊妹!我不臉向下吃。」
  「沙門!那樣的話,是否你臉向上吃呢?」
  「姊妹!我不臉向上吃。」
  「沙門!那樣的話,是否你臉向四方吃呢?」
  「姊妹!我不臉向四方吃。」
  「沙門!那樣的話,是否你臉向四方的中間方吃呢?」
  「姊妹!我不臉向四方的中間方吃。」
  「當被像這樣問:『沙門!是否你臉向下吃呢?』你說:『姊妹!我不臉向下吃。』當被像這樣問:『沙門!那樣的話,是否你臉向上吃呢?』你說:『姊妹!我不臉向上吃。』當被像這樣問:『沙門!那樣的話,是否你臉向四方吃呢?』你說:『姊妹!我不臉向四方吃。』當被像這樣問:『沙門!那樣的話,是否你臉向四方的中間方吃呢?』你說:『姊妹!我不臉向四方的中間方吃。』沙門!那樣的話你如何吃?」
  「姊妹!凡任何沙門或婆羅門以宅地明的畜生明邪命謀生者,姊妹!這些沙門婆羅門被稱為『臉向下吃』。
  姊妹!凡任何沙門或婆羅門以占星術的畜生明邪命謀生者,姊妹!這些沙門婆羅門被稱為『臉向上吃』。
  姊妹!凡任何沙門或婆羅門以遣使行走的實行邪命謀生者,姊妹!這些沙門婆羅門被稱為『臉向四方吃』。
  姊妹!凡任何沙門或婆羅門以手足占相的畜生明邪命謀生者,姊妹!這些沙門婆羅門被稱為『臉向四方的中間方吃』。
  姊妹!那個我不以宅地明的畜生明邪命謀生;不以占星術的畜生明邪命謀生;不以遣使行走的實行邪命謀生;不以手足占相的畜生明邪命謀生,我依法遍求施食,依法遍求施食後,我吃。」
  那時,女遊行者淨臉去王舍城後,從街道到街道;從十字路口到十字路口這麼告知:
  「釋迦之徒的沙門們吃如法的食物,釋迦之徒的沙門們吃無過失的食物,請你們對釋迦之徒的沙門們施與食物。」
  舍利弗相應完成,其攝頌
  「離而生、無尋,喜、第四則平靜,
   空連同識,無所有、非非想,
   滅為第九說,以及第十則淨臉。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.28.10/ Sūcimukhīsuttaṃ
   341. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahe piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caritvā taṃ piṇḍapātaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ nissāya paribhuñjati. Atha kho sūcimukhī paribbājikā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca
   “Kiṃ nu kho, samaṇa, adhomukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī”ti.
   “‘Kiṃ nu, samaṇa, adhomukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī’ti vadesi”.
   “Kathañcarahi samaṇa, bhuñjasī”ti? “Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘adhomukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘ubbhamukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘disāmukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘vidisāmukhā bhuñjantī’”ti.
   “So khvāhaṃ, bhagini, na vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi. Dhammena bhikkhaṃ pariyesāmi; dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā bhuñjāmī”ti.
   Atha kho sūcimukhī paribbājikā rājagahe rathiyāya rathiyaṃ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamārocesi– “dhammikaṃ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṃ āhārenti; anavajjaṃ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṃ āhārenti. Detha samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ piṇḍan”ti. Dasamaṃ.
   Sāriputtasaṃyuttaṃ samattaṃ.
   Tassuddānaṃ–
   Vivekajaṃ avitakkaṃ, pīti upekkhā catutthakaṃ;
   Ākāsañceva viññāṇaṃ, ākiñcaṃ nevasaññinā.
   Nirodho navamo vutto, dasamaṃ sūcimukhī cāti.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「淨口」(sūcimukhī, sucimukhī),為女外道出家尼的名字,菩提比丘長老說,其意思是「淨臉」(Pure Face),按:「mukha」指「嘴」,也指「臉」。
  「方口食」,南傳作「口朝四方而食」(disāmukho bhuñjasī),菩提比丘長老英譯為「朝[四]方位吃」(eat facing the [four] quarters)。
  「為他使命」,南傳作「從事遣使行走的實行」(dūteyyapahiṇagamanānuyogāya),菩提比丘長老英譯為「以承擔差事與帶信息」(by undertaking to go on errands and run messages)。