雜阿含499經[正聞本1555經/佛光本498經](舍利弗相應/雜因誦/弟子記說)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住王舍城迦蘭陀竹園。
爾時,
尊者舍利弗在
耆闍崛山中。
時,有月子
比丘,是提婆達多弟子,詣尊者舍利弗,共相
問訊慰勞已,退住一面。
退住一面已,尊者舍利弗問月子比丘言:
「提婆達多比丘為諸比丘說法不?」
月子比丘答言:「說法。」
尊者舍利弗問月子比丘言:
「提婆達多云何說法?」
月子比丘語尊者舍利弗言:
「彼提婆達多如是說法言:『比丘
心法修心,是比丘能自
記說:「我已離欲,解脫
五欲功德。」』」
舍利弗語月子比丘言:
「汝提婆達多何以不說法言:『比丘心法善修心,離欲心,離瞋恚心,離愚癡心,得
無貪法、無恚法、無癡法,不轉還欲有、色有、
無色有法,彼比丘能自記說言:「
我生已盡,
梵行已立,
所作已作,
自知不受後有。」』耶?」
月子比丘言:
「彼不能也,尊者舍利弗!」
爾時,尊者舍利弗語月子比丘言:
「若有比丘心法善修心者,能離貪欲心、瞋恚、愚癡心,得無貪法、無恚、無癡法,是比丘能自記說:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』
譬如:村邑近有大石山,不斷、不壞、不穿、厚密,正使東方風來,不能令動,亦復不能過至西方;如是南、西、北方、四維風來,不能傾動,亦不能過,如是,比丘心法善修心者,離貪欲心,離瞋恚心,離愚癡心,得無貪法、無恚法、無癡法,是比丘能自記說:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』
譬如:因陀銅鐵及銅柱深入地中,築令堅密,四方風吹不能傾動,如是,比丘心法善修心已,離貪欲心,離瞋恚心,離愚癡心,得無貪法、無恚法、無癡法,是比丘能自記說:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』
譬如:石柱長十六肘,八肘入地,四方風吹不能傾動,如是,比丘心法善修心已,悉離貪欲心,離瞋恚心,離愚癡心,得無貪法、無恚法、無癡法,能自記說:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』
譬如:火燒未燒者,燒已不復更燒,如是,比丘心法修心已,離貪欲心,離瞋恚心,離愚癡心,得無貪法、無恚法、無癡法,能自記說:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』」
舍利弗說此經已,諸比丘聞其所說,歡喜奉行。
增支部9集26經/石柱經(莊春江譯)
有一次,
尊者舍利弗與尊者月光子住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
在那裡,尊者月光子召喚
比丘們:
「學友們!提婆達多對比丘們這麼教導法:『學友們!當比丘的
心被心累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『
出生已盡,
梵行已完成,
應該被作的已作,
不再有此處[輪迴]的狀態。』」』」
在這麼說時,尊者舍利弗對尊者月光子說這個:
「月光子
學友!提婆達多對比丘們不[應]這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』但,月光子學友!提婆達多對比丘們[應]這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心善累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』」
第二次,尊者月光子召喚比丘們:
「學友們!提婆達多對比丘們這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』」
第二次,尊者舍利弗對尊者月光子說這個:
「月光子學友!提婆達多對比丘們不[應]這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』但,月光子學友!提婆達多對比丘們[應]這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心善累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』」
第三次,尊者月光子召喚比丘們:
「學友們!提婆達多對比丘們這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』」
第三次,尊者舍利弗對尊者月光子說這個:
「月光子學友!提婆達多對比丘們不[應]這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』但,月光子學友!提婆達多對比丘們[應]這麼教導法:『學友們!當比丘的心被心善累積時,這位比丘能適合記說:「我了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』
學友!比丘的心如何被心善累積呢?[知道:]『我的心是離貪的。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是離瞋的。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是離癡的。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是
非有貪法。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是非有瞋法。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是非有癡法。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是不退轉至欲有之法。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是不退轉至色有之法。』[他的]心被心善累積;[知道:]『我的心是不退轉至無色有之法。』[他的]心被心善累積。
學友!當比丘的心這樣完全解脫時,即使能被眼識知的強大色來到眼的領域,也不能佔據他的心,他仍保有不雜染的心,穩固、泰然,而
隨看著消散。
學友!猶如有十六肘的石柱,其八肘部分是在下面的基礎,八肘在基礎之上。那時,如果從東方來了暴風雨,不會被動搖,不會被震動;那時,如果從西方……(中略)那時,如果從北方……(中略)那時,如果從南方來了暴風雨,不會被動搖,不會被震動,那是什麼原因?學友![因為]石柱的深基礎與被善埋之狀態。同樣的,學友!當比丘的心這樣完全解脫時,即使能被眼識知的強大色來到眼的領域,也不能佔據他的心,他仍保有不雜染的心,穩固、泰然,而隨看著消散。
即使能被耳識知的強大聲音……能被鼻識知的氣味……能被舌識知的味道……能被身識知的
所觸……能被意識知的強大法來到意的領域,也不能佔據他的心,他仍保有不雜染的心,穩固、泰然,而隨看著消散。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.9.26/ 6. Silāyūpasuttaṃ
26. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi – “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ candikāputtaṃ etadavoca – “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso, candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti – ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi– “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ candikāputtaṃ etadavoca– “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi– “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ candikāputtaṃ etadavoca– “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti– ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
“Kathañca, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti? ‘Vītarāgaṃ me cittan’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘vītadosaṃ me cittan’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘vītamohaṃ me cittan’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘asarāgadhammaṃ me cittan’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘asadosadhammaṃ me cittan’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘asamohadhammaṃ me cittan’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘anāvattidhammaṃ me cittaṃ kāmabhavāyā’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘anāvattidhammaṃ me cittaṃ rūpabhavāyā’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti; ‘anāvattidhammaṃ me cittaṃ arūpabhavāyā’ti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti. Evaṃ sammā vimuttacittassa kho, āvuso, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayaṃ cassānupassati.
“Seyyathāpi, āvuso, silāyūpo soḷasakukkuko. Tassassu aṭṭha kukkū heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukkū upari nemassa. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampavedheyya; atha pacchimāya… atha uttarāya… atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampavedheyya. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā, āvuso, nemassa, sunikhātattā silāyūpassa. Evamevaṃ kho, āvuso, sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayaṃ cassānupassati.
“Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayaṃ cassānupassatī”ti. Chaṭṭhaṃ.