北傳:雜阿含495經, 中阿含48經 南傳:增支部11集4經 關涉主題:譬喻/戒如樹根 (更新)
雜阿含495經[正聞本1551經/佛光本494經](舍利弗相應/雜因誦/弟子記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,尊者舍利弗在耆闍崛山中。
  爾時,尊者舍利弗告諸比丘
  「其犯戒者以破戒故,所依退減,心不樂住;不樂住已,失喜、息、樂、寂靜三昧、如實知見、厭離、離欲、解脫已,永不能得無餘涅槃。
  如:樹根壞,枝葉華果悉不成就,犯戒比丘亦復如是,功德退減,心不樂住;不信樂已,失喜、息、樂、寂靜三昧、如實知見、厭離、離欲、解脫;失解脫已,永不能得無餘涅槃。
  持戒比丘根本具足,所依具足,心得信樂;得信樂已,心得歡喜、息、樂、寂靜三昧、如實知見、厭離、離欲、解脫;得解脫已,悉能得無餘涅槃。
  譬如:樹根不壞,枝葉華果悉得成就,持戒比丘亦復如是,根本具足,所依成就,心得信樂;得信樂已,歡喜、息、樂、寂靜三昧、如實知見、厭離、離欲、解脫,疾得無餘涅槃。」
  尊者舍利弗說是經已,諸比丘聞其所說,歡喜奉行。

中阿含48經/戒經(下)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
  爾時,尊者舍梨子告諸比丘
  「諸賢!若比丘犯戒,便不悔、歡悅、喜、止、樂、、見如實、知如真、、無欲、解脫;若無解脫,便害涅槃。
  諸賢!猶如:有樹若害根者,則莖、幹、心、節、枝、葉、華、實皆不得成,諸賢!當知比丘亦復如是,若有犯戒,便害不悔、歡悅、喜、止、樂、定、見如實、知如真、厭、無欲、解脫;若無解脫,便害涅槃。
  諸賢!若比丘持戒,便習不悔、歡悅、喜、止、樂、定、見如實、知如真、厭、無欲、解脫;若有解脫,{使}[便?]習涅槃。
  諸賢!猶如:有樹若不害根者,則莖、幹、心、節、枝、葉、華、實皆得成就,諸賢!當知比丘亦復如是,若有持戒,便習不悔、歡悅、喜、止、樂、定、見如實、知如真、厭、無欲、解脫;若有解脫,便習涅槃。」
  尊者舍梨子所說如是,彼諸比丘聞尊者舍梨子所說,歡喜奉行。

增支部11集4經/近因經第二(莊春江譯)
  在那裡,尊者舍利弗召喚比丘們:「比丘學友們!」
  「學友!」那些比丘回答尊者舍利弗。
  尊者舍利弗說這個:
  「學友們!對破戒者、戒壞失者來說,不後悔失去近因;當沒有不後悔時,對不後悔壞失者來說,欣悅失去近因;當沒有欣悅時,對欣悅壞失者來說,喜失去近因;當沒有喜時,對喜壞失者來說,寧靜失去近因;當沒有寧靜時,對寧靜壞失者來說,樂失去近因;當沒有樂時,對樂壞失者來說,正定失去近因;當沒有正定時,對正定壞失者來說,如實智見失去近因;當沒有如實智見時,對如實智見壞失者來說,失去近因;當沒有厭時,對厭壞失者來說,離貪失去近因;當沒有離貪時,對離貪壞失者來說,解脫智見失去近因。
  學友們!猶如有樹木枝葉壞失,其外皮既不來到圓滿,內皮也……膚材也……心材也不來到圓滿。同樣的,學友們!對破戒者、戒壞失者來說,不後悔失去近因;當沒有不後悔時,對不後悔壞失者來說,欣悅失去近因……(中略)解脫智見失去近因。
  學友們!對持戒者、戒具足者來說,不後悔具足近因;當有不後悔時,對不後悔具足者來說,欣悅具足近因;當有欣悅時,對欣悅具足者來說,喜具足近因;當有喜時,對喜具足者來說,寧靜具足近因;當有寧靜時,對寧靜具足者來說,樂具足近因;當有樂時,對樂具足者來說,正定具足近因;當有正定時,對正定具足者來說,如實智見具足近因;當有如實智見時,對如實智見具足者來說,厭具足近因;當有厭時,對厭具足者來說,離貪具足近因;當有離貪時,對離貪具足者來說,解脫智見具足近因。
  學友們!猶如有樹木枝葉具足,其外皮來到圓滿,內皮也……膚材也……心材也來到圓滿。同樣的,學友們!對持戒者、戒具足者來說,不後悔具足近因;當有不後悔時,對不後悔具足者來說,欣悅具足近因……(中略)解脫智見具足近因。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.11.4/ 4. Dutiya-upanisāsuttaṃ
   4. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–
   “Dussīlassa āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ, pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ, sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
   “Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi… pheggupi… sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ …pe… vimuttiñāṇadassanaṃ.
   “Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ, pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
   “Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi… pheggupi… sāropi pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Catutthaṃ.

南北傳經文比對(莊春江作):