北傳:雜阿含490經 南傳:相應部38相應1-16經 關涉主題:其它/名相解說集、阿羅漢斷貪瞋癡 (更新)
雜阿含490經[正聞本1476-1511經/佛光本489經](舍利弗相應/雜因誦/弟子記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住摩竭提國那羅聚落。
  爾時,尊者舍利弗亦在摩竭提國那羅聚落。
  時,有外道出家,名閻浮車,是舍利弗舊善知識,來詣舍利弗,問訊、共相慰勞已,退坐一面,問舍利弗言:
  「賢聖法律中,有何難事?」
  舍利弗告閻浮車:「唯出家難。」
  「云何出家難?」
  答言:「愛樂者難。」
  「云何愛樂難?」
  答言:「樂常修善法難。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向修習、多修習,常修善法增加耶?」
  答言:
  「有,謂:八正道;謂:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。」
  閻浮車言:
  「舍利弗!此則善道,此則善向,修習、多修習,於諸善法常修習增長。舍利弗!出家常修習此道,不久得盡諸有漏。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  如是比,閻浮車所問序,四十經。
  閻浮車問舍利弗:
  「云何名善說法者?[云何名]為世間正向?云何名為世間善逝?」
  舍利弗言:
  「若說法調伏欲貪、調伏瞋恚、調伏愚癡,是名世間說法者。
  若向調伏欲貪、向調伏瞋恚、向調伏愚癡,是名正向。
  若貪欲已盡無餘、斷知,瞋恚、愚癡已盡無餘、斷知,是名善{斷}[逝]。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,能起善{斷}[逝]?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂涅槃者,云何為涅槃?」
  舍利弗言:
  「涅槃者,貪欲永盡、瞋恚永盡、愚癡永盡,一切諸煩惱永盡,是名涅槃。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得涅槃耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「何故於沙門瞿曇所出家修梵行?」
  舍利弗言:
  「為斷貪欲故、斷瞋恚故、斷愚癡故,於沙門瞿曇所出家修梵行。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得斷貪欲、瞋恚、愚癡耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂有漏盡,云何名為有漏盡?」
  舍利弗言:
  「有漏者,三有漏,謂:欲有漏、有有漏、無明有漏。此三有漏欲盡無餘,名有漏盡。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得漏盡耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂阿羅漢者,云何名阿羅漢?」
  舍利弗言:
  「貪欲已斷無餘,瞋恚、愚癡已斷無餘,是名阿羅漢。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得阿羅漢耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂阿羅漢者,云何名阿羅漢者?」
  舍利弗言:
  「貪欲永盡無餘,瞋恚、愚癡永盡無餘,是名阿羅漢者。」
  復問:
  「有道、有向,修習、多修習,得阿羅漢者耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂無明者,云何為無明?」
  舍利弗言:
  「所謂無明者,於前際無知、後際無知、前後中際無知;佛、法、僧寶無知;苦、集、滅、無知;善、不善、無記無知;內無知、外無知,若於彼彼事無知闇障,是名無明。」
  閻浮車語舍利弗:「此是大闇積聚!」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷無明耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車復問尊者舍利弗:
  「所謂有漏,云何有漏?」如前說。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂有,云何為有?」
  舍利弗言:
  「有,謂三有:欲有、色有、無色有。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此有耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂有身,云何有身?」
  舍利弗言:
  「有身者,五受陰,云何五受陰?謂:色受陰,受、想、行、識受陰。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,斷此有身耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂苦者,云何為苦?」
  舍利弗言:
  「苦者,謂:生苦、老苦、病苦、死苦、恩愛別離苦、怨憎會苦、所求不得苦;略說五受陰苦,是名為苦。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,斷此苦耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂流者,云何為流?」
  舍利弗言:
  「流者,謂:欲流、有流、見流、無明流。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此流耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂扼者,云何為扼?」扼如流說。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂取者,云何為取?」
  舍利弗言:
  「取者,四取,謂:欲取、我取、見取、戒取。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此取耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道,正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂縛者,云何為縛?」
  舍利弗言:
  「縛者,四縛,謂:貪欲縛、瞋恚縛、戒取縛、我見縛。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此縛耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂結者,云何為結?」
  舍利弗言:
  「結者,九結,謂:愛結、恚結、慢結、無明結、見結、他取結、疑結、嫉結、慳結。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此結耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂使者,云何為使?」
  舍利弗言:
  「使者,七使,謂:貪欲使瞋恚使有愛使慢使無明使見使疑使。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習,多修習,斷此使耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂欲者,云何為欲?」
  舍利弗言:
  「欲者,謂:眼所識色,可愛、樂、念、染著色;耳、聲;鼻、香;舌、味;身所識觸,可愛、樂、念、染著觸,閻浮車!此功德非欲,但覺想思惟者是。」
  時,舍利弗即說偈言:
  「非彼愛欲使,世間種種色,唯有覺想者,是則士夫欲。
   彼諸種種色,常在於世間,調伏愛欲心,是則黠慧者。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此欲耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道,正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗言:
  「所謂{養}[蓋]者,云何為{養}[蓋]?」
  舍利弗言:
  「{養}[蓋]者,有五{養}[蓋];謂:貪欲{養}[蓋]、瞋恚{養}[蓋]、睡眠{養}[蓋]、掉悔{養}[蓋]、疑{養}[蓋]。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此五{養}[蓋]耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂:穌息者,云何為穌息?」
  舍利弗言:
  「穌息者,謂:斷三結。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,斷三結耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道,正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂:得穌息者,云何為得穌息者?」
  舍利弗言:
  「得穌息者,謂:三結已盡、已知。」
  復問:
  「有道、有向,斷此結耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂:得上穌息,云何為得上穌息?」
  舍利弗言:
  「得上穌息者,謂:貪欲永盡,瞋恚、愚癡永盡,是名得上穌息。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得上穌息耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂:得上穌息處,云何為得上穌息處?」
  舍利弗言:
  「得上穌息處者,謂:貪欲已斷、已知,永盡無餘,瞋恚、愚癡已斷、已知,永盡無餘,是為得上穌息處。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得上穌息處耶?」
  舍利弗答言:
  「有,謂八正道,正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂清涼,云何為清涼?」
  舍利弗言:
  「清涼者,五下分結盡,謂:身見、戒取、疑、貪欲、瞋恚。」
  復問:
  「有道、有向,修習、多修習,斷此五下分結,得清涼耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂:得清涼,云何為得清涼?」
  舍利弗言:
  「五下分[結?]已盡、已知,是名得清涼。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,修習、多修習,得清涼耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道,正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂上清涼者,云何為上清涼?」
  舍利弗言:
  「上清涼者,謂:貪欲永盡無餘,瞋恚、愚癡永盡無餘,一切煩惱永盡無餘,是名上清涼。」
  復問:
  「有道、有向,得此上清涼耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂得上清涼,云何名得上清涼?」
  舍利弗言:
  「得上清涼者,謂:貪欲永盡無餘,已斷已知,瞋恚、愚癡永盡無餘,已斷、已知,是名得上清涼。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,得此上清涼耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂愛,云何為愛?」
  舍利弗言:
  「有三愛,謂:欲愛、色愛、無色愛。」
  復問:
  「有道、有向,斷此三愛耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「謂業跡,云何為業跡?」
  舍利弗言:
  「業跡者,十不善業跡,謂:殺生、偷盜、邪婬妄語兩舌惡口綺語、貪欲、瞋恚、邪見。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,斷此十業跡耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  閻浮車問舍利弗:
  「所謂穢者,云何為穢?」
  舍利弗言:
  「穢者,謂三穢:貪欲穢、瞋恚穢、愚癡穢。」
  復問舍利弗:
  「有道、有向,斷此三穢耶?」
  舍利弗言:
  「有,謂八正道:正見……乃至正定。」
  時,二正士共論議已,各從座起而去。
  如穢,如是,垢、膩、刺、戀、縛亦爾。

相應部38相應1經/涅槃的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  有一次尊者舍利弗住在摩揭陀那拉迦村落。
  那時,遊行者閻浮車去見尊者舍利弗。抵達後,與尊者舍利弗一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的遊行者閻浮車對尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗道友!被稱為『涅槃、涅槃』,道友!什麼是涅槃呢?」
  「道友!凡貪的滅盡、瞋的滅盡、癡的滅盡,這被稱為涅槃。」
  「道友!那麼,為了這涅槃的作證,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這涅槃的作證,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這涅槃的作證,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這涅槃的作證,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這涅槃的作證,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應2經/阿羅漢狀態的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『阿羅漢狀態、阿羅漢狀態』,舍利弗道友!什麼是阿羅漢狀態呢?」
  「道友!凡貪的滅盡、瞋的滅盡、癡的滅盡,這被稱為阿羅漢狀態。」
  「道友!那麼,為了這阿羅漢狀態的作證,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這阿羅漢狀態的作證,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這阿羅漢狀態的作證,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這阿羅漢狀態的作證,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這阿羅漢狀態的作證,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應3經/如法之說者的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!誰是世間中如法之說者呢?誰是世間中善行者?誰是世間中的善逝呢?」
  「道友!凡為了貪的滅盡教導法,為了瞋的滅盡教導法,為了癡的滅盡教導法,他們是世間中如法之說者。
  道友!凡為了貪的滅盡之行者,為了瞋的滅盡之行者,為了癡的滅盡之行者,他們是世間中善行者。
  道友!凡對他們來說貪已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹成為非有為未來不生之物;瞋已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物;癡已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物者,他們是世間中的善逝。」
  「道友!那麼,為了這貪、瞋、癡的捨斷,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這貪、瞋、癡的捨斷,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這貪、瞋、癡的捨斷,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這貪、瞋、癡的捨斷,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這貪、瞋、癡的捨斷,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應4經/為了什麼目的經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!為了什麼目的在沙門喬達摩處梵行被住?」
  「道友!為了苦的遍知世尊處梵行被住。」
  「道友!那麼,為了這個苦的遍知,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這個苦的遍知,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這個苦的遍知,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這個苦的遍知,這是道,這是道跡。」[≃SN.45.5]
  「道友!為了這個苦的遍知,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應5經/已達到穌息者經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『已達到穌息者、已達到穌息者』,道友!什麼情形是已達到穌息者呢?」
  「道友!當比丘如實知道六觸處集起、滅沒、樂味過患出離,道友!這個情形是已達到穌息者。」
  「道友!那麼,為了這穌息的作證,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這穌息的作證,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這穌息的作證,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這穌息的作證,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這穌息的作證,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應6經/已達到最高穌息者經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『已達到最高穌息者、已達到最高穌息者』,道友!什麼情形是已達到最高穌息者呢?」
  「道友!當比丘如實知道六觸處集起、滅沒、樂味過患出離後,不執取後成為解脫者,道友!這個情形是已達到最高穌息者。」
  「道友!那麼,為了這最高穌息的作證,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這最高穌息的作證,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這最高穌息的作證,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這最高穌息的作證,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這最高穌息的作證,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應7經/受的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『受、受』,道友!什麼是受呢?」
  「道友!有這些三受,哪三個?樂受、苦受、不苦不樂受,道友!這些是三受。」
  「道友!那麼,為了這些三受的遍知有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這些三受的遍知,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這些三受的遍知,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這些三受的遍知,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這些三受的遍知,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應8經/漏的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『、漏』,道友!什麼是漏呢?」
  「道友!有這三種漏:欲漏、有漏、無明漏,道友!這些是三種漏。」
  「道友!那麼,為了這些漏的捨斷,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這些漏的捨斷,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這些漏的捨斷,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這些漏的捨斷,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這些漏的捨斷,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應9經/無明的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『無明、無明』,道友!什麼是無明呢?」
  「道友!凡在苦上的無知、在苦上的無知、在苦上的無知、在導向苦滅道跡上的無知,道友!這被稱為無明。」
  「道友!那麼,為了這無明的捨斷,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這無明的捨斷,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這無明的捨斷,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這無明的捨斷,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這無明的捨斷,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應10經/渴愛的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『渴愛、渴愛』,道友!什麼是渴愛呢?」
  「道友!有這三種渴愛:欲的渴愛、有的渴愛、虛無的渴愛,道友!這些是三種渴愛。」
  「道友!那麼,為了這渴愛的捨斷,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這渴愛的捨斷,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這渴愛的捨斷,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這渴愛的捨斷,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這渴愛的捨斷,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應11經/暴流的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『暴流、暴流』,道友!什麼是暴流呢?」
  「道友!有這四種暴流:欲的暴流、有的暴流、見的暴流、無明的暴流,道友!這些是四種暴流。」
  「道友!那麼,為了這暴流的捨斷,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這暴流的捨斷,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這暴流的捨斷,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這暴流的捨斷,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這暴流的捨斷,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應12經/取的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『取、取』,道友!什麼是取呢?」
  「道友!有這四種取:欲取、見取、戒禁取[真]我論取,道友!這些是四種取。」
  「道友!那麼,為了這取的捨斷,有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這取的捨斷,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這取的捨斷,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這取的捨斷,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這取的捨斷,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應13經/有的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『有、有』,道友!什麼是有呢?」
  「道友!有這三種有:欲有、色有、無色有,道友!這些是三種有。」
  「道友!那麼,為了這有的遍知有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這有的遍知,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這有的遍知,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這有的遍知,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這有的遍知,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應14經/苦的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『苦、苦』,道友!什麼是苦呢?」
  「道友!有這三種苦性:苦苦性、行苦性、變易苦性,道友!這些是三種苦。」
  「道友!那麼,為了這苦的遍知有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這個苦的遍知,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這個苦的遍知,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這個苦的遍知,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這個苦的遍知,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應15經/有身的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!被稱為『有身、有身』,道友!什麼是有身呢?」
  「道友!這些五取蘊被世尊稱為有身,即:色取蘊、受取蘊、想取蘊、行取蘊、識取蘊,道友!這些五取蘊被世尊稱為有身。」
  「道友!那麼,為了這有身的遍知有道、有道跡嗎?」
  「道友!為了這有身的遍知,有道、有道跡。」
  「道友!那麼,為了這有身的遍知,什麼是道?什麼是道跡?」
  「道友!就是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。道友!為了這有身的遍知,這是道,這是道跡。」
  「道友!為了這有身的遍知,道是善的,道跡是善的,舍利弗道友!還有,對不放逸是足夠的。」

相應部38相應16經/難做的詢問經(閻浮車相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  「舍利弗道友!什麼是在這法、律中難做的呢?」
  「道友!出家是在這法、律中難做的。」
  「道友!那麼,什麼是被出家者難做的呢?」
  「道友!歡喜是被出家者難做的。」
  「道友!那麼,什麼是被歡喜者難做的呢?」
  「道友!法、隨法行是被歡喜者難做的。」
  「道友!那麼,法、隨法行的比丘多久會成為阿羅漢?」
  「道友!不久。」
  閻浮車相應完成,其攝頌
  「涅槃與阿羅漢狀態,如法之說者、為了什麼目的,
   穌息、最高穌息,受、漏、無明,
   渴愛、暴流、取,有、苦與有身,
   在這法、律中難做的。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.38.1/ Nibbānapañhāsuttaṃ
   314. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho jambukhādako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jambukhādako paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca–
   “‘Nibbānaṃ, nibbānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, nibbānan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo– idaṃ vuccati nibbānan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Paṭhamaṃ.

SN.38.2/ Arahattapañhāsuttaṃ
   315. “‘Arahattaṃ, arahattan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso arahattan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahattan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho āvuso, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Dutiyaṃ.

SN.38.3/ Dhammavādīpañhāsuttaṃ
   316. “Ke nu kho, āvuso sāriputta, loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā”ti? “Ye kho, āvuso, rāgappahānāya dhammaṃ desenti, dosappahānāya dhammaṃ desenti, mohappahānāya dhammaṃ desenti, te loke dhammavādino. Ye kho, āvuso, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Yesaṃ kho, āvuso, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, te loke sugatā”ti.
   “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Tatiyaṃ.

SN.38.4/ Kimatthiyasuttaṃ
   317. “Kimatthiyaṃ āvuso sāriputta, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī”ti? “Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti? “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti?
   “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa dukkhassa pariññāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Catutthaṃ.

SN.38.5/ Assāsappattasuttaṃ
   318. “‘Assāsappatto, assāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso maggo ayaṃ paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Pañcamaṃ.

SN.38.6/ Paramassāsappattasuttaṃ
   319. “‘Paramassāsappatto, paramassāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti, ettāvatā kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo pana, āvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Chaṭṭhaṃ.

SN.38.7/ Vedanāpañhāsuttaṃ
   320. “‘Vedanā, vedanā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vedanā”ti? “Tisso imāvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā– imā kho, āvuso, tisso vedanā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Sattamaṃ.

SN.38.8/ Āsavapañhāsuttaṃ
   321. “‘Āsavo āsavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, āsavo”ti? “Tayo me, āvuso, āsavā Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo– ime kho, āvuso, tayo āsavā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ āsavānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ āsavānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Aṭṭhamaṃ.

SN.38.9/ Avijjāpañhāsuttaṃ
   322. “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā”ti? “Yaṃ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ– ayaṃ vuccatāvuso, avijjā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etissā avijjāya pahānāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Navamaṃ.

SN.38.10/ Taṇhāpañhāsuttaṃ
   323. “‘Taṇhā, taṇhā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, taṇhā”ti? “Tisso imā, āvuso, taṇhā. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā– imā kho, āvuso, tisso taṇhā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Dasamaṃ.

SN.38.11/ Oghapañhāsuttaṃ
   324. “‘Ogho, ogho’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, ogho”ti? “Cattārome, āvuso, oghā. Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho – ime kho, āvuso, cattāro oghā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ oghānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā”ti. “Bhaddako āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Ekādasamaṃ.

SN.38.12/ Upādānapañhāsuttaṃ
   325. “‘Upādānaṃ, upādānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, upādānan”ti? “Cattārimāni, āvuso, upādānāni. Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ– imāni kho, āvuso, cattāri upādānānī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā”ti “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ upādānānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Dvādasamaṃ.

SN.38.13/ Bhavapañhāsuttaṃ
   326. “‘Bhavo, bhavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, bhavo”ti? “Tayo me, āvuso, bhavā. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo– ime kho, āvuso, tayo bhavā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā”ti. “Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ bhavānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Terasamaṃ.

SN.38.14/ Dukkhapañhāsuttaṃ
   327. “‘Dukkhaṃ dukkhan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, dukkhan”ti? “Tisso imā, āvuso, dukkhatā. Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā– imā kho, āvuso, tisso dukkhatā”ti. “Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Cuddasamaṃ.

SN.38.15/ Sakkāyapañhāsuttaṃ
   328. “‘Sakkāyo sakkāyo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, sakkāyo”ti? “Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho Ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa sakkāyassa pariññāya seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Pannarasamaṃ.

SN.38.16/ Dukkarapañhāsuttaṃ
   329. “Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, imasmiṃ dhammavinaye dukkaran”ti? “Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṃ dhammavinaye dukkarā”ti. “Pabbajitena panāvuso, kiṃ dukkaran”ti? “Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā”ti. “Abhiratena panāvuso, kiṃ dukkaran”ti? “Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā”ti. “Kīvaciraṃ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṃ assā”ti? “Naciraṃ, āvuso”ti. Soḷasamaṃ.
   Jambukhādakasaṃyuttaṃ samattaṃ.
   Tassuddānaṃ–
   Nibbānaṃ arahattañca, dhammavādī kimatthiyaṃ;
   Assāso paramassāso, vedanā āsavāvijjā.
   Taṇhā oghā upādānaṃ, bhavo dukkhañca sakkāyo.
   Imasmiṃ dhammavinaye dukkaranti.
南北傳經文比對(莊春江作):