雜阿含484經[正聞本754經/佛光本483經](受相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
尊者跋陀羅
比丘及尊者阿難俱住祇樹給孤獨園。
爾時,尊者阿難往詣尊者跋陀羅所,共相
問訊、
慰勞已,於一面住。
時,尊者阿難問尊者跋陀羅比丘言:
「云何名為見第一?云何聞第一?云何樂第一?云何想第一?云何有第一?」
尊者跋陀羅語尊者阿難言:
「有梵天自在造作,化如意,為世之父,若見彼梵天者,名曰見第一。
阿難!有眾生
離生喜、樂,處處潤澤,處處敷悅,舉身充滿,無不滿處,所謂離生喜、樂,彼從
三昧起,舉聲唱說,遍告大眾:『極寂靜者,離生喜、樂;極樂者,離生喜、樂。』諸有聞彼聲者,是名聞第一。
復次,阿難!有眾生於此身離喜之樂潤澤,處處潤澤,敷悅充滿,舉身充滿,無不滿處,所謂離喜之樂,是名樂第一。
云何想第一?阿難!有眾生度一切識,入處無所有;
無所有入處具足住,若起彼想者,是名想第一。
云何有第一?復次,阿難!有眾生度一切無所有入處,
非想非非想入處具足住,若起彼有者,是名有第一。」
尊者阿難語尊者跋陀羅比丘言:
「多有人作如是見、如是說,汝亦同彼,有何差別?我作方便問汝,
汝當諦聽!當為汝說。
如其所觀,次第盡諸漏,是為見第一。
如其所{問}[聞],次第盡諸漏,是名聞第一。
如所生樂,次第盡諸漏者,是名樂第一。
如其所想,次第盡諸漏者,是名想第一。
如實觀察,次第盡諸漏,是名有第一。」
時,二正士共論說已,從座起去。
增支部5集170經/跋大基經(莊春江譯)
有一次,
尊者阿難住在
憍賞彌瞿師羅園。
那時,尊者跋大基去見尊者阿難。抵達後,與尊者阿難一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難對尊者跋大基說這個:
「跋大基
學友!什麼是看見的第一?什麼是聽聞的第一?什麼是樂的第一?什麼是想的第一?什麼是存在的第一?」
「學友!有征服的、不被征服的、
全見的、
自在的梵天,凡看見梵天者,這是看見的第一。學友!有被樂滿溢、浸透,名叫光音天者,他們偶爾吟出
優陀那:『啊!多樂啊!啊!多樂啊!』凡聽聞那個聲音者,這是聽聞的第一。學友!有名為遍淨天者,他們只知道寂靜與滿足的樂,這是樂的第一。學友!有經驗
無所有處的天神,這是想的第一。學友!有經驗
非想非非想處的天神,這是存在的第一。」
「對尊者跋大基來說,同意這眾人[所說]嗎?」
「尊者阿難是多聞者,就請尊者阿難澄清。」
「尊者跋大基!那樣的話,請你聽!請你
好好作意!我將說了。」
「是的。」尊者跋大基回答尊者阿難。
尊者阿難說這個:
「學友!如看見者有
漏的
直接滅盡,這是看見的第一。如聽聞者有漏的直接滅盡,這是聽聞的第一。如樂者有漏的直接滅盡,這是樂的第一。如想者有漏的直接滅盡,這是想的第一。如存在者有漏的直接滅盡,這是存在的第一。」
嫌恨品第二,其
攝頌:
「二則嫌恨的調伏,討論、共住,
問[問題]、滅、舉罪,戒、注意、跋大基。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.5.170/ 10. Bhaddajisuttaṃ
170. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddajiṃ āyasmā ānando etadavoca– “kiṃ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṃ aggaṃ, kiṃ savanānaṃ aggaṃ, kiṃ sukhānaṃ aggaṃ, kiṃ saññānaṃ aggaṃ, kiṃ bhavānaṃ aggan”ti?
“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṃ brahmānaṃ passati, idaṃ dassanānaṃ aggaṃ. Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā. Te kadāci karahaci udānaṃ udānenti– ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’ti! Yo taṃ saddaṃ suṇāti, idaṃ savanānaṃ aggaṃ. Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā. Te santaṃyeva tusitā sukhaṃ paṭivedenti, idaṃ sukhānaṃ aggaṃ. Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṃ saññānaṃ aggaṃ. Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṃ bhavānaṃ aggan”ti. “Sameti kho idaṃ āyasmato bhaddajissa, yadidaṃ bahunā janenā”ti?
“Āyasmā kho, ānando, bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṃyeva ānandan”ti. “Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca–
“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṃ khayo hoti, idaṃ dassanānaṃ aggaṃ. Yathā suṇato anantarā āsavānaṃ khayo hoti, idaṃ savanānaṃ aggaṃ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṃ khayo hoti, idaṃ sukhānaṃ aggaṃ. Yathā saññissa anantarā āsavānaṃ khayo hoti, idaṃ saññānaṃ aggaṃ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṃ khayo hoti, idaṃ bhavānaṃ aggan”ti. Dasamaṃ.
Āghātavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ–
Dve āghātavinayā, sākacchā sājīvato pañhaṃ;
Pucchā nirodho codanā, sīlaṃ nisanti bhaddajīti.