雜阿含474經[正聞本737經/佛光本473經](受相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住王舍城迦蘭陀竹園。
爾時,
尊者阿難獨一靜處
禪思,念言:
「世尊說三受:樂受、苦受、不苦不樂受,又復說諸所有受悉皆是苦,此有何義?」
作是念已,從禪起,詣世尊所,
稽首禮足,退住一面,白佛言:
「世尊!我獨一靜處禪思,念言:『如世尊說三受:樂受、苦受、不苦不樂受,又說一切諸受悉皆是苦,此有何義?』」
佛告阿難:
「我以
一切行無常故,一切行
變易法故,說諸所有受悉皆是苦。
又復,阿難!我以諸行漸次寂滅故說;以諸行漸次止息故說:一切諸受悉皆是苦。」
阿難白佛言:
「云何世尊以諸{受}[行]漸次寂滅故說?」
佛告阿難:
「初禪
正受時,言語寂滅;第二禪正受時,
覺、觀寂滅;第三禪正受時,喜心寂滅;第四禪正受時,出、入息寂滅;空入處正受時,色想寂滅;識入處正受時,空入處想寂滅;
無所有入處正受時,識入處想寂滅;
非想非非想入處正受時,無所有入處想寂滅;想受滅正受時,想、受寂滅,是名漸次諸行寂滅。」
阿難白佛言:
「世尊!云何漸次諸行止息?」
佛告阿難:
「初禪正受時,言語止息;二禪正受時,覺、觀止息;三禪正受時,喜心止息;四禪正受時,出、入息止息;空入處正受時,色想止息;識入處正受時,空入處想止息;無所有入處正受時,識入處想止息;非想非非想入處正受時,無所有入處想止息;想受滅正受時,想、受止息,是名漸次諸行止息。」
阿難白佛:
「世尊!是名漸次諸行止息。」
佛告阿難:
「復有勝止息、奇特止息、上止息、無上止息,如是止息於餘止息無過上者。」
阿難白佛:
「何等為勝止息、奇特止息、上止息、無上止息,諸餘止息無過上者?」
佛告阿難:
「於貪欲心不樂、解脫,恚、癡心不樂、解脫,是名勝止息、奇特止息、上止息、無上止息,諸餘止息無過上者。」
佛說此經已,尊者阿難聞佛所說,歡喜奉行。
相應部36相應11經/獨處經(受相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
那時,
某位比丘去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那位比丘對世尊說這個:
「
大德!這裡,當我獨處、
獨坐時,這樣心的深思生起:『三受被世尊說:樂受、苦受、不苦不樂受,這三受被世尊說。然而這被世尊說:「凡任何被感受的,它是在苦中。」關於什麼這被世尊說:「凡任何被感受的,它是在苦中。」呢?』」
「比丘!
好!好!比丘!這三受被我說:樂受、苦受、不苦不樂受,這三受被我說。比丘!然而這被我說:『凡任何被感受的,它是在苦中。』比丘!然而那就是關於諸行的無常性,這被我說:『凡任何被感受的,它是在苦中。』比丘!然而那就是關於諸行的
滅盡法性,這被我說:『凡任何被感受的,它是在苦中。』……(中略)
消散法性……(中略)
褪去法性……(中略)
滅法性……(中略)那就是關於諸行是變易法性,這被我說:『凡任何被感受的,它是在苦中。』
比丘!然而諸行的次第滅被我告知:對入初禪者來說,言語被滅;對入第二禪者來說,尋伺被滅;對入第三禪者來說,喜被滅;對入第四禪者來說,入息出息被滅;對入虛空無邊處者來說,色想被滅;對入識無邊處者來說,虛空無邊處想被滅;對入無所有處者來說,識無邊處想被滅;對入非想非非想處者來說,無所有處想被滅;對入想受滅者來說,想與受被滅;對漏盡比丘來說,貪被滅,瞋被滅,癡被滅。
比丘!然而諸行的次第平息被我告知:對入初禪者來說,言語被平息;對入第二禪者來說,尋伺被平息……(中略)對入想受滅者來說,想與受被平息;對漏盡比丘來說,貪被平息,瞋被平息,癡被平息。
比丘!有這六種安息(
寧靜):對入初禪者來說,言語被安息;對入第二禪者來說,尋伺被安息;對入第三禪者來說,喜被安息;對入第四禪者來說,入息出息被安息;對入想受滅者來說,想與受被安息;對漏盡比丘來說,貪被安息,瞋被安息,癡被安息。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.36.11/(1) Rahogatasuttaṃ
259. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– ‘tisso vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā– imā tisso vedanā vuttā bhagavatā. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā– ‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin’ti. Kiṃ nu kho etaṃ bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ– ‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin’”ti?
“Sādhu sādhu, bhikkhu! Tisso imā, bhikkhu, vedanā vuttā mayā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā– imā tisso vedanā vuttā mayā. Vuttaṃ kho panetaṃ, bhikkhu, mayā– ‘yaṃ kiñci vedayitaṃ, taṃ dukkhasmin’ti. Taṃ kho panetaṃ, bhikkhu, mayā saṅkhārānaṃyeva aniccataṃ sandhāya bhāsitaṃ– ‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin’ti Taṃ kho panetaṃ, bhikkhu, mayā saṅkhārānaṃyeva khayadhammataṃ …pe… vayadhammataṃ …pe… virāgadhammataṃ …pe… nirodhadhammataṃ …pe… vipariṇāmadhammataṃ sandhāya bhāsitaṃ– ‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin’ti. Atha kho pana, bhikkhu, mayā anupubbasaṅkhārānaṃ nirodho akkhāto. Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho, bhikkhu, mayā anupubbasaṅkhārānaṃ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā vūpasantā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti …pe… saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Chayimā, bhikkhu, passaddhiyo. Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honti. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Paṭhamaṃ.