北傳:雜阿含399經 南傳:相應部56相應40經 關涉主題:譬喻/穩固如長石柱 (更新)
雜阿含399經[正聞本591經/佛光本398經](諦相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住波羅㮈國仙人住處鹿野苑中。
  爾時,世尊告諸比丘
  「譬如:石柱長十六肘,八肘入地,四方風吹不能令動,如是,沙門婆羅門於苦聖諦如實知,於苦集聖諦、苦滅聖諦、苦滅道跡聖諦如實知,斯等沙門、婆羅門至諸論處無能屈其心解脫慧解脫者,能使餘沙門、婆羅門反生憂苦。
  如是,如實知、如實見皆是先世宿習故,使智慧不可傾動。
  是故,比丘!於四聖諦當勤方便,起增上欲,精進修學。」
  佛說是經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部56相應40經/希求辯論經(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!凡任何比丘如實知道『這是苦』……(中略)如實知道『這是導向苦滅道跡』者,即使希求辯論、尋求辯論沙門婆羅門從東方到來:『我將反駁(使登上)他的理論。』『他將以如法使之震動,或使之大震動,或使之大搖動。』這不存在可能性。即使從西方……(中略)即使從北方……(中略)即使希求辯論、尋求辯論的沙門或婆羅門從南方到來:『我將反駁他的理論。』『他將以如法使之震動,或使之大震動,或使之大搖動。』這不存在可能性。
  比丘們!猶如十六肘的石柱,它的八肘是在下面的基礎部分,八肘是在基礎上面,即使暴風雨從東方到來,既不震動,也不大震動,也不大搖動;即使從西方……(中略)即使從北方……(中略)即使暴風雨從南方到來,既不震動,也不大震動,也不大搖動,那是什麼原因?比丘們!石柱基礎深的狀態、善埋的狀態。同樣的,比丘們!凡任何比丘如實知道『這是苦』……(中略)如實知道『這是導向苦滅道跡』者,即使希求辯論、尋求辯論的沙門或婆羅門從東方到來:『我將反駁他的理論。』『他將以如法使之震動,或使之大震動,或使之大搖動。』這不存在可能性。即使從西方……(中略)即使從北方……(中略)即使希求辯論、尋求辯論的沙門或婆羅門從南方到來:『我將反駁他的理論。』『他將以如法使之震動,或使之大震動,或使之大搖動。』這不存在可能性。那是什麼原因?比丘們!以四聖諦善看見的狀態。
  哪四個?苦聖諦……(中略)導向苦滅道跡聖諦。
  比丘們!因此,在這裡,『這是苦。』努力應該被作……(中略)『這是導向苦滅道跡。』努力應該被作。」
  申恕林品第四,其攝頌
  「申恕,金合歡樹,棍子,衣服,與以百槍,
   生類,太陽譬喻二種,因陀羅柱與爭論者。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.56.40/(10) Vādatthikasuttaṃ
   1110. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī– ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī– ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, silāyūpo soḷasa kukkuko. Tassassu aṭṭha kukku heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukku uparinemassa. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā silāyūpassa. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci bhikkhu ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti; puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī– ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
   “Tasmātiha bhikkhave, ‘idaṃ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṃ.
   Sīsapāvanavaggo catuttho.
   Tassuddānaṃ–
   Sīsapā khadiro daṇḍo, celā sattisatena ca.
   Pāṇā suriyūpamā dvedhā, indakhīlo ca vādinoti.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「至諸論處」,南傳作「追求辯論、尋求辯論」(vādatthiko vādagavesī),菩提比丘長老英譯為「尋找辯論,搜尋辯論」(seeking an argument, searching for an argument)。