北傳:雜阿含303經 南傳:相應部12相應18經 關涉主題:觀念/非自他無因作 (更新)
雜阿含303經[正聞本484經/佛光本341經](因緣相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城耆闍崛山中。
  爾時,世尊晨朝著衣持鉢,入王舍城乞食,於路見玷牟留外道出家少有所營,至耆闍崛山遊行
  遙見世尊,往詣其所,共相慶慰,共相慶慰已,於一面住,白佛言:
  「瞿曇!欲有所問,寧有閑暇為解說不?」
  佛告玷牟留外道出家:
  「今非論時,須入城乞食,來還當為汝說。」
  第二說亦如是。
  第三復請:
  「沙門瞿曇!將於我所作留難不?欲有所問,為我解說?」
  佛告玷牟留外道出家:
  「隨汝意問,當為汝說。」
  玷牟留外道出家即問:
  「沙門瞿曇!苦樂自作耶?」
  佛告玷牟留外道出家:
  「說苦樂自作者,此是無記。」
  復問:「沙門瞿曇!苦樂他作耶?」
  佛告玷牟留外道出家:
  「說苦樂他作者,此是無記。」
  復問:「瞿曇!苦樂為自他作耶?」
  佛告玷牟留外道出家:
  「說苦樂自、他作者,此是無記。」
  復問:
  「瞿曇!苦樂非自、非他、無因作耶?」
  佛告玷牟留外道出家:
  「說苦樂非自、非他、無因作者,此是無記。」
  廣說如上阿支羅迦葉經……乃至世尊為玷牟留外道出家{受}[授]第一記。

相應部12相應18經/丁巴盧葛經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)
  住在舍衛城。
  那時,遊行者丁巴盧葛去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的遊行者丁巴盧葛對世尊說這個:
  「喬達摩尊師!怎麼樣,苦樂(樂、苦)是自己所作的嗎?」
  「不是這樣的,丁巴盧葛!」世尊說。
  「喬達摩尊師!那麼,苦樂是其他所作的嗎?」
  「不是這樣的,丁巴盧葛!」世尊說。
  「喬達摩尊師!怎麼樣,苦樂是自己與其他作的嗎?」
  「不是這樣的,丁巴盧葛!」世尊說。
  「喬達摩尊師!那麼,苦樂是非自己也非其他所作的;自然生的嗎?」
  「不是這樣的,丁巴盧葛!」世尊說。
  「喬達摩尊師!怎麼樣,沒有苦樂嗎?」
  「丁巴盧葛!非沒有苦樂,丁巴盧葛!有苦樂。」
  「那樣的話,喬達摩尊師不知、不見苦樂?」
  「丁巴盧葛!我非不知、不見苦樂,丁巴盧葛!我知苦樂,丁巴盧葛!我見苦樂。」
  「當被像這樣問:『喬達摩尊師!怎麼樣,苦樂是自己所作的嗎?』你說:『不是這樣的,丁巴盧葛!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!那麼,苦樂是其他所作的嗎?』你說:『不是這樣的,丁巴盧葛!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!怎麼樣,苦樂是自己與其他作的?』你說:『不是這樣的,丁巴盧葛!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!那麼,苦樂被非自己也非其他所作;自然生的嗎?』你說:『不是這樣的,丁巴盧葛!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!怎麼樣,沒有苦樂嗎?』你說:『丁巴盧葛!不是沒有苦樂,丁巴盧葛!有苦樂。』當被像這樣問:『那樣的話,喬達摩尊師不知、不見苦樂?』你說:『我確實非不知、不見苦樂,丁巴盧葛!我確實知苦樂,丁巴盧葛!我確實見苦樂。』大德!請世尊為我解說苦樂,大德!請世尊為我教導苦樂。」
  「丁巴盧葛!『有那個感受,那位感受。』從最初的存在者想:『苦樂是自己所作的。』我不說這個。
  丁巴盧葛!『有另一個感受,另一位感受。』被受征服的存在者想:『苦樂是其他所作的。』我不說這個。
  丁巴盧葛!不走入這些那些兩個邊後,如來以中間教導法:『以無明為緣有諸行(而諸行存在);以行為緣有識……(中略)這樣是這整個苦蘊。但就以無明的無餘褪去與滅有行滅(而行滅存在);以行滅有識滅……(中略)這樣是這整個苦蘊的滅。』」
  在這麼說時,遊行者丁巴盧葛對世尊說這個:
  「太偉大了,喬達摩尊師!……這個我歸依喬達摩尊師、法、比丘僧團,請喬達摩尊師記得我為優婆塞,從今天起已終生歸依。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.12.18/(8). Timbarukasuttaṃ
   18. Sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho timbaruko paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho timbaruko paribbājako bhagavantaṃ etadavoca–
   “‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkataṃ sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ pana, bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi sukhadukkhan’ti? ‘Na kho, timbaruka, natthi sukhadukkhaṃ; atthi kho, timbaruka, sukhadukkhan’ti. ‘Tena hi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti, na passatī’ti? ‘Na khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhan’”ti.
   “‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkataṃ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṃ pana, bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho, timbaruka, natthi sukhadukkhaṃ; atthi kho, timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi. ‘Tena hi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti, na passatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi. Ācikkhatu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ. Desetu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhan”ti.
   “‘Sā vedanā, so vedayatī’ti kho, timbaruka, ādito sato ‘sayaṃkataṃ sukhadukkhan’ti evampāhaṃ na vadāmi. ‘Aññā vedanā, añño vedayatī’ti kho, timbaruka, vedanābhitunnassa sato ‘paraṃkataṃ sukhadukkhan’ti evampāhaṃ na vadāmi. Ete te, timbaruka, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti– ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.
   Evaṃ vutte, timbaruko paribbājako bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama …pe… esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Aṭṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「有那個感受,那位感受」(sā vedanā, so vedayatī),菩提比丘長老英譯為「感受與感受它者是相同的」(The feeling and the one who feels it are the same)。按:此句為「他感受那個感受;感受即是感受者」之意,《顯揚真義》以常恆(sassataṃ)解說,參看SA.300「自作自覺」。
  「有另一個感受,另一位感受」(aññā vedanā, añño vedayatī),菩提比丘長老英譯為「感受是一個,感受它者是另一個」(The feeling is one, the one who feels it is another)。按:此句為「他感受另一個感受;感受是一,感受者是另一」之意,《顯揚真義》以斷滅(ucchedaṃ)解說此句。
  參看SA.300「此是無記」註解。