北傳:雜阿含296經 南傳:相應部12相應20經 關涉主題:教理/緣起的內容‧其它/法住法空法如法爾、真實無誤無例外 (更新)
雜阿含296經[正聞本477經/佛光本334經](因緣相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「我今當說因緣法及緣生法
  云何為因緣法?謂:此有故,彼有;謂:無明,行;緣行,識……乃至如是,如是,純大苦聚集。
  云何緣生法?謂:無明、行……。
  若佛出世,若未出世,此法常住,法住法界,彼如來自所覺知,成等正覺,為人演說、開示、顯發,謂:緣無明,有行……乃至緣生,有老死。
  若佛出世,若未出世,此法常住,法住、法界,彼如來自覺知,成等正覺,為人演說、開示、顯發,謂:緣生故,有老、病、死、憂、悲、、苦。
  此等諸法,法住,法空,法法爾,法不離如,法不異如,審諦、真實、不顛倒。
  如是,隨順緣起是名緣生法,謂:無明、行、識、名色、六入處、觸、受、愛、取、有、生、老、病、死、憂、悲、惱、苦,是名緣生法。
  多聞聖弟子於此因緣法、緣生法,正{知}[智]善見,不求前際,言:『我過去世若有?若無?我過去世何等類?我過去世何如?』不求後際:『我於當來世為有?為無?云何類?何如?』內不猶豫:『此是何等?云何有?此為前誰?終當云何之?此眾生從何來?於此沒當何之?』
  若沙門婆羅門起凡俗見所繫,謂:說我見所繫、說眾生見所繫、說壽命見所繫、忌諱吉慶見所繫,爾時,悉斷、悉知,斷其根本,如截多羅樹頭於未來世成不生法,是名多聞聖弟子於因緣法、緣生法,如實正知,善見,善覺,善修,善入。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部12相應20經/緣經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)
  住在舍衛城……(中略)。
  「比丘們!我將為你們教導緣起與諸緣所生法,你們要聽它!你們要好好作意!我將說了。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!而什麼是緣起?比丘們!以生為緣有老死(而老死存在):諸如來的出現,或諸如來的不出現,那個界住立法安住性法決定性特定條件性。如來現正覺現觀它;現正覺、現觀後,告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,而說:『比丘們!你們看!以生為緣有老死。』
  比丘們!以有為緣有生……(中略)比丘們!以取為緣有有……比丘們!以渴愛為緣有取……比丘們!以受為緣有渴愛……比丘們!以觸為緣有受……比丘們!以六處為緣有觸……比丘們!以名色為緣有六處……比丘們!以識為緣有名色……比丘們!以行為緣有識……比丘們!以無明為緣有諸行:諸如來的出現,或諸如來不的出現,那個界住立、法安住性、法決定性、特定條件性。如來現正覺、現觀它;現正覺、現觀後,告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,而說:『比丘們!你們看!以無明為緣有諸行。』
  比丘們!像這樣,在那裡,凡真實性、無誤性、無例外性、特定條件性者,比丘們!這被稱為緣起。
  比丘們!又,而什麼是諸緣所生法?比丘們!老死是無常的、有為的緣所生的,是滅盡法消散法褪去法、滅法
  比丘們!生是無常的、有為的、緣所生的,是滅盡法、消散法、褪去法、滅法。
  比丘們!有是無常的、有為的、緣所生的,是滅盡法、消散法、褪去法、滅法。
  比丘們!取……(中略)比丘們!渴愛……比丘們!受……比丘們!觸……比丘們!六處……比丘們!名色……比丘們!識……比丘們!諸行……比丘們!無明是無常的、有為的、緣所生的,是滅盡法、消散法、褪去法、滅法。比丘們!這些被稱為緣所生法。
  比丘們!當聖弟子的這個緣起與這些緣所生法被正確之慧如實善見,他將跑回過去:『我過去世曾存在嗎?我過去世不曾存在嗎?我過去世曾是什麼(誰)呢?我過去世曾是怎樣呢?成為什麼後我過去世曾是什麼?』或他將跑到未來:『我未來世將存在嗎?我未來世將不存在嗎?我未來世將是什麼?我未來世將是怎樣呢?成為什麼後我未來世將是什麼?』或現在他自身內{將-MN.2}有現在世的疑惑:『我存在嗎?我不存在嗎?我是什麼?我是怎樣呢?這眾生從哪裡來的,他將去哪裡呢?』這不存在可能性,那是什麼原因?比丘們!因為,像這樣,聖弟子的這個緣起與這些緣所生法被正確之慧如實善見。」
  食品第二,其攝頌
  「食與帕辜那,以及沙門與婆羅門二則,
   迦旃延氏、說法者,裸行者與丁巴盧葛,
   愚癡者與賢智者,以及以緣為第十。」


巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.12.20/(10). Paccayasuttaṃ
   20. Sāvatthiyaṃ viharati …pe… “paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ. Uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha– ‘jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ’”.
   “Bhavapaccayā, bhikkhave, jāti …pe… upādānapaccayā, bhikkhave, bhavo… taṇhāpaccayā, bhikkhave, upādānaṃ… vedanāpaccayā, bhikkhave, taṇhā… phassapaccayā, bhikkhave, vedanā… saḷāyatanapaccayā, bhikkhave, phasso… nāmarūpapaccayā, bhikkhave, saḷāyatanaṃ… viññāṇapaccayā, bhikkhave, nāmarūpaṃ… saṅkhārapaccayā, bhikkhave, viññāṇaṃ… avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha ‘avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā’. Iti kho, bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā– ayaṃ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo.
   “Katame ca, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā? Jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ. Jāti, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Bhavo, bhikkhave, anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo. Upādānaṃ bhikkhave …pe… taṇhā, bhikkhave… vedanā, bhikkhave… phasso, bhikkhave… saḷāyatanaṃ, bhikkhave… nāmarūpaṃ, bhikkhave… viññāṇaṃ bhikkhave… saṅkhārā, bhikkhave… avijjā, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Ime vuccanti, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā.
   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ‘ayañca paṭiccasamuppādo, ime ca paṭiccasamuppannā dhammā’ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, so vata pubbantaṃ vā paṭidhāvissati– ‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ, nanu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ, kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānan’ti; aparantaṃ vā upadhāvissati – ‘bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ, nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī bhavissati– ‘ahaṃ nu khosmi, no nu khosmi, kiṃ nu khosmi, kathaṃ nu khosmi, ayaṃ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṃ gamissatī’ti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Tathāhi, bhikkhave, ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā”ti. Dasamaṃ.
  Āhāravaggo dutiyo.
  Tassuddānaṃ–
  Āhāraṃ phagguno ceva, dve ca samaṇabrāhmaṇā;
  Kaccānagotto dhammakathikaṃ, acelaṃ timbarukena ca.
  Bālapaṇḍitato ceva, dasamo paccayena cāti.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「法界」,南傳作「那個界住立」(ṭhitāva sā dhātu),菩提比丘長老英譯為「那元素仍然持續」(that element still persists),或「規律持續」(there persists that law, AN.3.137)。按:《顯揚真義》以「那個緣的自性是住立的,非偶爾生不是老死的緣」(ṭhitova so paccayasabhāvo, na kadāci jāti jarāmaraṇassa paccayo na hoti.)解說。